Eiro vērtība trešdien Londonā samazinājās par 1% ‒ līdz 1,3373 ASV dolāriem. Attiecībā pret jenu eiro kurss samazinājās par 0,7% ‒ līdz 103,32 jenām.
Eiro nonāca zem pastiprināta pārdošanas spiediena pēc ziņām, ka trešdien bijis ļoti zems pieprasījums pēc Vācijas 10 gadu obligācijām. Berlīnei izdevās pārdot šā termiņa obligācijas tikai 3,6 miljardu eiro vērtībā, lai gan piedāvājuma apmērs sasniedza sešus miljardus eiro. Vidējais ienesīgums bija 1,98%.
"Reuters" raksta, ka izsoles iznākums ir bīstama zīme, kas liecina, ka eiro zonas ietekmīgākā valsts sāk zaudēt savu pievilcīgumu starp investoriem, kuri ir neapmierināti, ka politikas veidotāji kardināli nerīkojas parādu krīzes apturēšanai. Plaši izplatījies viedoklis ‒ jo ilgāk krīze turpināsies, jo vairāk naudas Vācijai būs jāatvēl eiro zonas finanšu ziņā vājāko valstu glābšanai.
"Danske Bank" galvenais analītiķis Jenss Pēters Sorensens pauda viedokli, ka izsoles iznākums drīzāk atspoguļo dziļo neuzticību eiro projektam, nevis Vācijas valdības obligācijām, bet UBS valūtu stratēģis Kriss Vokers min, ka pēdējā laikā arvien vairāk izskan runas, ka Vācija, iespējams, nav tā dēvētais drošais patvērums investīcijām, kā līdz šim daudzi uzskatīja.
Nerimst arī satraukums, ka Francijai vajadzēs uzņemties papildu fiskālo slogu saistībā ar grūtībās nonākušās bankas "Dexia" glābšanu, kas savukārt liek šaubīties, vai Parīzei izdosies saglabāt savu augstākās kvalitātes AAA reitingu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
