ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins un lielākās ASV aviokompānijas otrdien, 15. aprīlī, panāca vienošanos par finansiālu atbalstu jaunā koronavīrusa pandēmijas apstākļos. Savukārt Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Zviedrijas atbalsta programmu 455 miljonu eiro apmērā, kas paredzēta palīdzības sniegšanai koronavīrusa krīzes dēļ grūtībās nonākušajām aviokompānijām.
Šīs vienošanās mērķis ir turpināt atalgojuma izmaksāšanu darbiniekiem un novērst bankrotus ASV aviācijas nozarē, kurā nodarbināti 750 000 cilvēku. Finanšu ministrija vienojās ar 10 aviokompānijām, tai skaitā ar četrām lielākajām – "Delta Air Lines", "Americans Airlines", "United Airlines" un "Southwest Airlines". Dažas no tām sākotnēji vilcinājās pieņemt finansiālu atbalstu, jo baidījās no nacionalizācijas, par spīti pandēmijas smagajām sekām, kuru dēļ gaisa satiksme ir praktiski apstājusies.
Šī vienošanās nozīmē, ka "mūsu aviosabiedrības tagad ir labā formā un tās tiks pāri ļoti smagam laika periodam, kuru tās nav izraisījušas", sacīja ASV prezidents Donalds Tramps. Savukārt Mnučins sacīja, ka viņš "strādā ar aviosabiedrībām, lai galīgi noformētu nepieciešamās vienošanās un pārskaitītu līdzekļus pēc iespējas ātrāk".
ASV Kongress martā apstiprināja 2,2 triljonu ASV dolāru vērtu stimulu plānu, lai izglābtu pasaules lielāko ekonomiku. Šis plāns ietver 25 miljardus dolāru aviosabiedrībām, lai tās varētu turpināt izmaksāt darbiniekiem atalgojumu un pabalstus vismaz līdz 30. septembrim. Lai gan vienošanās detaļas netika izpaustas, sarunām tuvs ziņu avots sacīja, ka ASV valdība kļūs par mazākuma akcionāru šajās aviosabiedrībās.
Apstiprina Zviedrijas atbalsta programmu
Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Zviedrijas atbalsta programmu 455 miljonu eiro apmērā, kas paredzēta palīdzības sniegšanai koronavīrusa krīzes dēļ grūtībās nonākušajām aviokompānijām. Šī aizdevumu garantiju programma pieejama jebkurai lidsabiedrībai, kurai no 1. janvāra ir licence darbības veikšanai Zviedrijas gaisa telpā. Zviedrijas valdība lēš, ka saņemt šos līdzekļus būs tiesīgas pat līdz 20 kompānijām, tostarp Zviedrijas, Norvēģijas un Dānijas nacionālajai lidsabiedrībai "SAS".
Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāre Margrēte Vestagere norādīja, ka "koronavīrusa krīze rada bezprecedenta ietekmi uz aviācijas nozari Eiropā un pasaulē, un Zviedrijas izveidotā programma šajā grūtajā laikā aviosabiedrībām sniegs tik ļoti nepieciešamo likviditāti."
Zviedrijas atbalsta programma apstiprināta jaunā EK valsts atbalsta regulējuma ietvaros. Šis jaunais regulējums atvieglo EK līdz šim bargos kritērijus, lai palīdzētu valstīm mazināt koronavīrusa krīzes ietekmi uz ekonomiku. Lai arī šis regulējums ir atvieglots, EK joprojām paredz konkrētus nosacījumus. Zviedrijas programma saņēmusi apstiprinājumu, jo aizdevumu garantijas tiks piedāvātas tikai līdz gada beigām un ilgs sešus gadus.
Plāno miljardu atbalstu
Arī Vācijas "Lufthansa" ir paziņojusi, ka aviokompānijai būs nepieciešama valsts palīdzība. Aviokompānijas vadītājs vadītājs Kārstens Špors videovēstījumā darbiniekiem Špors norādījis, ka "Lufthansa" grupai draud "lielākie izaicinājumi mūsu 65 gadu ilgajā vēsturē." "Aviokompānija nespēs pārdzīvot šo ilgstošo krīzi bez valsts atbalsta," uzsvēra Špors. "Mēs stundā zaudējam aptuveni miljonu eiro likviditātes. Dienu un nakti. Nedēļu no nedēļas." Viņš pavēstīja, ka sarunas par iespējamu finansiālu palīdzību jau sākušās ar valdībām valstīs, kur bāzētas grupas aviokompānijas. Frankfurtē bāzētajā grupā ietilpst arī aviokompānijas "Eurowings", "Austrian Airlines", "Swiss" un "Brussels Airlines".
"Reuters" aprīļa sākumā ziņoja, ka Vācija valdība veic pārrunas ar "Lufthansa" par miljardu eiro valsts atbalstu un varētu iegūt lidsabiedrības daļas. "Lufthansa" pārrunu gaitā sadarbojas ar "Deutsche Bank" un valsts banku "KfW". Aviosabiedrība, tāpat kā citi vācu Covid-19 skartie uzņēmumi, varētu saņemt valsts bankas "KfW" garantētu aizdevumu 80% apmērā un 20% – no komercbankām.
Latvija atbalsta "airBaltic"
Ekonomiskās krīzes pārvarēšanai Ministru kabinets konceptuāli atbalstījis 150 miljonu eiro ieguldīšanu Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā, liecina Ministru kabineta 24. marta sēdes protokols. Vienlaikus nolemts atbalstīt "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu 36 140 944 eiro apmērā. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) iepriekš sacīja, ka valdība otrdien, 24. martā, uzklausīja informatīvo ziņojumu par to, kāda situācija ir "airBaltic", un paredzams, ka attiecībā uz uzņēmumu gaidāmi vairāki lēmumi. "Tas nebūs viens lēmums – tad, kad lēmums būs, tad arī informēsim," teica Linkaits. Viņš piebilda, ka tiek gatavoti dokumenti izskatīšanai Ministru kabinetā gan par "airBaltic", gan par Rīgas lidostu, gan arī "Latvijas pastu" un citiem uzņēmumiem.
Jau vēstīts, ka, turpinoties Covid-19 krīzei, kas ietekmē pieprasījumu pēc lidojumiem, Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" laika periodā no 2020. gada 15. aprīļa līdz 31. oktobrim atcēlusi aptuveni 50% plānoto lidojumu. "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss norādīja, ka uzņēmums patlaban plāno savu darbību atsākt pakāpeniski. "Kad tas būs iespējams, mēs sāksim ar samazinātu lidmašīnu skaitu, kas ik dienu veiks lidojumus mūsu populārākajos maršrutos. Ar katru nākamo nedēļu atsāksim izmantot aizvien vairāk lidmašīnu, piedāvājot vairāk reisu," teica Gauss.
Tāpat pagājušajā nedēļā lidosta "Rīga" ir bijusi spiesta uzsākt konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām par kolektīvās atlaišanas procesa īstenošanu. Pēc visu izdevumu pārskatīšanas un bezprecedenta taupības pasākumu ieviešanas, samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta ir bijusi spiesta pieņemt smagu lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu, kas varētu skart ap 500 lidostā strādājošo.
