Šobrīd Latvijā kolektīvo interešu aizsardzību realizē valsts institūcijas, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Lai arī valsts iestāžu pilnvaras ir ievērojamas – tās var apturēt negodīgu komercpraksi vai uzlikt pārkāpējam naudas sodu – tomēr administratīvā procesa ietvaros nav iespējams atrisināt visus būtiskus jautājumus.
Piemēram, pat tad, kad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir pieņēmis lēmumu apturēt negodīgu komercpraksi, tas nevar atrisināt jautājumu par līgumu, kas tika noslēgti ar patērētājiem, spēkā esamību vai uzlikt par pienākumu atlīdzināt patērētājiem nodarītos zaudējumus. Šajos gadījumos patērētājiem nākas vērsties tiesā individuāli un mēroties spēkiem ar bieži vien lieliem uzņēmumiem, kas parasti ir pārmērīgi apgrūtinoši pašiem patērētājiem, kā arī rada tiesu sistēmas pārslogotības risku.
Jaunā kolektīvās zaudējumu atlīdzības mehānisma ieviešanas rezultātā viena tiesu procesa ietvaros varēs panākt zaudējumu atlīdzību arī lielām patērētāju grupām, tādējādi padarot tiesvedību efektīvāku. Turklāt patērētājiem būs iespēja iesniegt kolektīvās prasības daudzās jomās, piemēram, finanšu pakalpojumu vai datu aizsardzības jomā.
Jaunie patērētāju kolektīvās aizsardzības normatīvie akti ir vēsturisks notikums, kas ir rezultāts vairāk nekā 30 gadu ilgai diskusijai ES līmenī. Jāatgādina, ka šis nav pirmais mēģinājums atrisināt šo problēmu ES līmenī, jo jau 2013. gadā tapa Eiropas komisijas rekomendācijas, kurās tika norādīts, ka visās dalībvalstīs būtu jābūt valsts līmeņa kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismiem, kas paredzētas gan pārkāpumu apturēšanai, gan arī zaudējumu atlīdzībai. Tomēr sakarā ar to, ka daudzas dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā šīs rekomendācijas būtībā netika ieviestas, Eiropas komisija 2018. gadā nāca klajā ar direktīvas priekšlikumu, kuru ES institūcijas akceptēja.
