Vidējā bruto darba samaksa Igaunijā šogad trešajā ceturksnī sasniedza 1679 eiro mēnesī, kas ir par 8,1% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, liecina Igaunijas Statistikas departamenta publiskotie dati.
Reālā alga Igaunijā trešajā ceturksnī sasniedza 1279 eiro, kas ir par 12,7% mazāk nekā jūlijā-septembrī pērn. Reālās algas aprēķinā tiek ņemta vērā inflācija, un tā atspoguļo pirktspēju jeb preču un pakalpojumu apmēru, kādu iespējams iegādāties par šo algu.
Visaugstākā bruto samaksa trešajā ceturksnī bija informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē, kur tā sasniedza 3059 eiro mēnesī, finanšu un apdrošināšanas jomā, kur tā vidēji bija 2606 eiro mēnesī, kā arī enerģētikas sektorā, kur vidējā mēnešalga sasniedza 2235 eiro.
Savukārt viszemākā samaksa bija viesu uzņemšanā un sabiedriskajā ēdināšanā - 1089 eiro -, kā arī nekustamo īpašumu sektorā, kur vidējā alga sasniedza 1151 eiro mēnesī, un citu pakalpojumu sektorā, kur tā bija 1244 eiro.
Salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju-septembri vidējā bruto darba samaksa Igaunijā visvairāk pieaugusi valsts pārvaldē un aizsardzībā (+12,9%), kā arī apstrādes rūpniecībā (+12,2%). Tikmēr mākslas, izklaides un atpūtas nozarē vidējā bruto alga samazinājās par 0,4% un citu pakalpojumu sektorā tā kritusies par 1,3%.
No apriņķiem vislielākā vidējā bruto mēneša samaksa pagājušajā ceturksnī Igaunijā bija Harju un Tartu apriņķī, bet viszemākā - Valgas un Hīju apriņķī.