Visi, kas kaut reizi dzīvē saskārušies ar fotogrāfiju vai darbu birojā, zina šo vārdu – "Canon". Tas nozīmē ne tikai mums tik pazīstamās kameras, printerus, skenerus, kopētājus un faksa aparātus, bet arī tūkstošiem mums bieži vien pat neredzamu optikas, attēla fiksēšanas, apstrādes un drukāšanas iekārtu, televīzijas apraides sistēmas, IT produktus un medicīniski diagnostisko aprīkojumu. Uzņēmums ir viens no lielākajiem Japānā, un pašlaik "Canon Business Holding" pieder 329 uzņēmumi, kuros strādā 184 000 darbinieku visā pasaulē.
Šo koncernu radīja diezgan neparasts sīkums – vienkārša cilvēka dusmas. "Canon" stāsts datējams ar laiku, kad jauns māceklis vārdā Goro Jošida (1900–1993), kurš strādāja kino projektoru remonta uzņēmumā Tokijā un bieži tika sūtīts uz ārzemēm, lai pārvadātu nepieciešamās detaļas, 1932. gadā Šanhajā, Ķīnā, ieraudzīja toreizējo fototehnikas šedevru – vācu "Leica Model II" fotokameru. Tā bija dārga (cena bija līdzvērtīga sešām vidējām japāņu algām), taču Jošida nežēloja visus savus ietaupījumus, lai to iegādātos, – viņš nebija fotografēšanas entuziasts, bet redzēja to kā iespēju uzzināt Eiropas tehnoloģiju noslēpumus, pret kuriem viņš nebija vienaldzīgs.
Izjaucot kameru, saskaņā ar viņa paša vārdiem – "bez īpaša plāna nākotnei" – Jošida bija pārsteigts, ka tajā neatrada nevienu dārgakmeni, kaut arī preces cena bija tik augsta, ka tajā noteikti bija jābūt kaut kam dārgam. Tā vietā viņa nopirktais "Leica" bija izgatavots no vara, alumīnija, dzelzs un gumijas. Jošida pārsteigumu ātri nomainīja dusmas, un tajā pašā laikā piedzima negaidīts mērķis – radīt vēl labāku kameru, tikai lētāku un pieejamu cilvēkiem visā pasaulē.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
