Savulaik Nīderlandē Roterdamas ielās kāds ebrejs pārdeva eksotiskus augļus, un apkārtējie viņu bija iesaukuši par "Limoenmann" – "cilvēku citronu". Kad Francijas imperators Napoleons Nīderlandē ieviesa vārdu reģistru, Limoenmana dēls Levi nomainīja uzvārdu uz "Citroen", kas holandiešu valodā nozīmē "citrons". 1873. gadā tas pats Levi Sitroens, jau slavens dimantu tirgotājs, pārcēlās uz Parīzi, kur tika pie pieciem bērniem. Vienu no viņiem –Andrē Gustavu – viņa pamatskolas skolotājs pārdēvēja par "Citroën", kas franču ausij izklausījās pieņemamāk.
Tā radās vārds, kas šodien pazīstams visā pasaulē.
Andrē Gustavs Sitroens (1878–1935) sākotnēji auga greznā un mākslinieciskā vidē – viņa vecāki sadarbojās ar visu Parīzes mākslas un biznesa eliti. Žila Verna romāni un Gistava Eifeļa tornis, kas būvēts pasaules izstādei Parīzē, iedvesmoja jaunā Andrē vēlmi kļūt par inženieri. Taču situācija negaidīti mainījās: kad Andrē bija seši gadi, neveiksmīgu investīciju rezultātā dimantu raktuvēs Dienvidāfrikā viņa tēvs izdarīja pašnāvību, bet māte tajā pašā gadā nomira no sirdslēkmes.
Septiņgadīgais Andrē Sitroens iestājās liceja internātskolā, kuru 1894. gadā absolvēja ar vislabākajām sekmēm, iegūstot privilēģiju iestāties elitārajā Parīzes Politehniskajā institūtā – "Ecole Polytechnique". Tomēr līdz ar studiju beigām Andrē interese par akadēmisko darbību jau bija izzudusi. Viņš arī neiesaistījās biznesā kā vairums klasesbiedru. 1900. gadā Andrē Sitroens kļuva par Francijas armijas virsnieku inženiera specialitātē.
