Foto: Raivis Vilūns

Šonedēļ sabiedrības uzmanības lokā nonāca Fiskālās disciplīnas padomes un citu labas pārvaldības ekspertu vērtējums, ka Covid-19 krīzes laikā būvniecības nozarē iepludinātais atbalsts nav bijis lietprātīgs un kā citviet norādīts, iespējams, pat kaitīgs. Padomes vadītāja Inna Šteinbuka paudusi, ka viens no būtiskākajiem lokālajiem inflācijas riskiem, kam valdībai vajadzētu pievērst uzmanību, ir saistīts ar būvniecības nozares pārkaršanu. "Jau 2020.gadā būvniecības īpatsvars pēc pievienotās vērtības tautsaimniecībā sasniedza 7%, kas jau pats par sevi liecina, ka brīvu jaudu nozarē vairs praktiski nav. Šādā situācijā, turpinot palielināt būvniecības apjomus, neizbēgami palielināsies būvniecības izmaksas un augs cenas," sacīja eksperte.

Padomes vadītāja Inna Šteinbuka paudusi, ka viens no būtiskākajiem lokālajiem inflācijas riskiem, kam valdībai vajadzētu pievērst uzmanību, ir saistīts ar būvniecības nozares pārkaršanu. "Jau 2020.gadā būvniecības īpatsvars pēc pievienotās vērtības tautsaimniecībā sasniedza 7%, kas jau pats par sevi liecina, ka brīvu jaudu nozarē vairs praktiski nav. Šādā situācijā, turpinot palielināt būvniecības apjomus, neizbēgami palielināsies būvniecības izmaksas un augs cenas," sacīja eksperte.

LTV vēstīja, ka ekspertu grupa 16 cilvēku sastāvā, kurā bija ekonomisti, finanšu speciālisti un uzņēmēji, secinājuši, ka pētniecībai un cilvēkkapitālam plānā atvēlēts pārāk maz. Fiskālās disciplīnas padomes biedrs Jānis Platais paudis: "Es domāju, ka tā mums tāda tradicionāla ievirze, ka mēs vairāk liekam betonā, bet nevis cilvēkā. Lai gan tas betons – tā ir pirmā lieta, kura cilvēkiem šķiet, ka tā pietrūkst visvairāk pirmajā acu uzmetienā."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!