Strīdīgā reforma, kas atklāja, ko novadi domā par saviem tuvākajiem kaimiņiem, pēc 1. jūlija kļūs par realitāti – no 119 tagadējām pašvaldībām Latvijā paliks 42 lielākie un, kā cer Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) autori, konkurētspējīgāki novadi. Lai gan īstie ieguvumi un zaudējumi atklāsies pēc laika, kad nostāsies robežu pārzīmēšanas putekļi, jau tagad var iezīmēt virzienus, kam vajadzētu uzlabot Latvijas cilvēku dzīvi.
Daļēji jaunpiliešiem ir taisnība, jo acīmredzamus ieguvumus pirmajās dienās reforma nenesīs nedz līdz šim lielo, nedz mazo novadu iedzīvotājiem. “Reforma ir tāds plats solis, kas pats par sevi neko neatrisina,” norāda karšu izdevniecības “Jāņa sēta” ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, skaidrojot, ka ilgtermiņa ieguvumu kaldināšana lielā mērā būs pašu pašvaldības deputātu un vadītāju rokās.
Tomēr eksperti paredz, ka ietaupījumi, ko novadi gūs centralizējot pakalpojumus, samazinot deputātu skaitu un novēršot nesaimnieciskumu pašvaldībās, ļaus novadiem kļūt pievilcīgākiem investoriem un sekmīgāk konkurēt par Eiropas finansējumu iedzīvotāju dzīves uzlabošanai.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
