Foto: F64
Šomēnes ievērojamu jubileju varēja svinēt ūdens sūkņu stacija "Baltezers" –116. dzimšanas dienu. Rīgas centralizētajai ūdensapgādei ir 400 gadus sena vēsture, bet pilsētas apgāde ar gruntsūdeni sākās tikai 19. gadsimta beigās.

1900. gadā Rīgas dome uzdeva inženierim hidrologam Oskaram Smrekeram izstrādāt tāmi un projektu jaunai gruntsūdens piegādes ietaisei, kas atrastos Bukultu, Remberģu un Zaķumuižas teritorijā. 1902. gadā dome iesniedza projektu apstiprināšanai valdībā. No 1903. līdz 1904. gadam Bukultu muižas teritorijā tika izbūvēta gruntsūdens iegūšanas sistēma, bet pie Mazā Baltezera – sūkņu stacijas komplekss, spiedvads un cauruļvadi, pa kuriem ūdeni piegādāt Rīgai.

Toreizējā Bukultu (tagad – Baltezera) ūdens sūknētava savu darbu uzsāka 1904. gada rudenī – 26. oktobrī pēc vecā laika skaitīšanas stila, kas pēc jaunā kalendāra būtu 8. novembris. Ūdens ņemšanas ietaisi sākotnēji veidoja 42 filtrakas, kas cita no citas atradās vidēji 125 metru attālumā, to dziļums bija 18 – 20 metri. Spiedvada uz pilsētu garums līdz Pērnavas un tagadējās Aleksandra Čaka ielas stūrim bija vairāk kā 13 kilometru.

Šajā punktā spiedvads sadalījās divos atzaros uz ūdenstorņiem Matīsa ielā un atzarā, kas novadīja ūdeni pa Marijas ielu līdz pilsētas kanālam. 1905. gadā Daugavas ūdens piegādi pārtrauca Maskavas ielas ūdens sūkņu stacija, un pilsēta turpmāk saņēma tikai gruntsūdeni. Rīgai nepieciešamo ūdens daudzumu Baltezera stacija sākotnēji spēja pārsūknēt, izmantojot vienu no trim sūknēšanas agregātiem, tomēr strauji pieaugošais Rīgas iedzīvotāju skaits un līdz ar to arī prasības pēc dzeramā ūdens noteica, ka jau 30. gados rīdzinieku ūdensapgādes prasības spēja nodrošināt tikai visi trīs ūdenssūknēšanas agregāti.

1953. gadā sūkņu stacijas "Baltezers" rajonā ekspluatācijā nodeva mākslīgās gruntsūdens papildināšanas sistēmas pirmo kārtu, bet 1954. gadā stacijā tika veikta apjomīgāka rekonstrukcija. Stacija ar tā laika iekārtām turpināja darboties gandrīz pusgadsimtu, tomēr bija skaidrs, ka, darbojoties šādā tehnoloģiskajā stāvoklī, Baltezera ūdens sūkņu stacija vairs nespēj ne nodrošināt pietiekamu ūdens daudzumu, ne spiedienu tīklā. Tehnoloģiskās iekārtas, ekspluatācijā esošās filtrakas un arī pašas sūkņu stacijas telpas bija savu laiku nokalpojušas, tāpēc Baltezera sūkņu stacijai bija nepieciešama steidzama rekonstrukcija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!