Projektu atbalsta

21. gadsimta elektrotīkls: cik garas ir elektrolīnijas un kā pašam samazināt elektrības rēķinu

Vēl pirms simt gadiem elektrība mājās bija luksusa lieta un arī iekārtas, ko tā varēja darbināt, bija uz pirkstiem skaitāmas. Savukārt mūsdienās elektrotīkls ir sarežģīta un interesanta sistēma, kurā atrodamies mēs visi, tāpēc svarīgi izprast ne vien tā darbības principus, bet arī to, kā patērēt elektrību videi un maciņam draudzīgā un efektīvā veidā. Lūk, akciju sabiedrības “Sadales tīkls” speciālistu padomi un skaidrojumi gan par to, kā notiek jaunu pieslēgumu veidošana, gan to, kāda būs efektīvākā jauda tavās mājās, lai rēķini nebūtu nepamatoti lieli, kā arī par to, kā tikai viens izmainīts grāds ledusskapja temperatūrā ietekmē kopējo elektrības patēriņu.

Kāpēc vēl joprojām nepieciešamas elektrolīnijas “pa gaisu”?

Elektrības ceļš sākas elektrostacijās. Bet, lai ikviens no mums elektrību varētu lietot mājās, tā kaut kādā veidā jāpiegādā – nepieciešami vadi, kas ir droši gan cilvēkiem, gan elektrības piegādei. Bieži vien pirmā asociācija, kas nāk prātā, izdzirdot vārdu “elektrolīnija”, ir elektrības balsti un vadi. Tomēr Latvijā elektroenerģijas piegādi iedzīvotājiem nodrošina gaisvadu elektrolīnijas un zemē ieraktas kabeļu līnijas.

Lai gan elektrība ikdienā mums ir nepieciešama, tā ir ļoti bīstama. Gaisvadu elektrolīniju balsti ir pietiekami augsti, lai tos nevarētu aizsniegt un tie neapdraudētu ne cilvēkus, ne dzīvniekus. Visbiežāk gaisvadu elektrolīnijas ir laukos un mazpilsētās, bet kabeļu līnijas pilsētās un apdzīvotās vietās. Gaisvadu elektrolīniju izbūve ir vienkāršāka un lētāka, tādēļ tās var izbūvēt mežainās, purvainās vietās un sējumos.

Savukārt kabeļu elektrolīnijas ir pasargātas no nelabvēlīgās laikapstākļu ietekmes un ir drošākas cilvēkiem. Elektrolīniju izbūve kabeļu līnijās ir dārgs risinājums. Jāpiebilst, ka arī šīs līnijas bieži tiek bojātas – kā stāsta “Sadales tīkla” speciālisti, nesaskaņojot saimnieciskos darbus, vidēji 300 reizes gadā kāds tās pārrok un klientiem pārtrūkst elektroenerģijas piegāde.

Neuzmanīgi būvnieki, mežstrādnieki un lauksaimnieki izraisa 20 elektrolīniju bojājumus nedēļā.

Lai elektrolīnijas būtu drošas, lai tās nebojātu vēji, to lauztie koki, kā arī nenotiktu dažādi citi tehnoloģiskie bojājumi, elektrolīnijas regulāri jāatjauno, jāuztur, kā arī vismaz reizi 50 gados pilnībā jāatjauno. Tāpat elektrotīkls ir jāmodernizē, ieviešot jaunas iekārtas un digitālās tehnoloģijas, piemēram, dažādas sistēmas un skaitītājus, kas, tāpat kā mobilie telefoni, tiek regulāri uzlaboti.

Kas cilvēkiem jāzina un jādara, ja vētrā pazūd elektrība?

Elektroapgādi ietekmē ne tikai AS “Sadales tīkls” elektrotīkla tehnoloģiskie bojājumi, bet arī klientu objektu iekšējais elektrotīkla stāvoklis, dabas stihijas un nelabvēlīgi dabas apstākļi vai saimniecisko darbu veicēju izraisīti elektrotīkla bojājumi – rakšanas darbu laikā bojātas kabeļu līnijas, mežistrādes darbos elektrolīnijās iegāzti koki, ar specializēto tehniku bojāti elektrolīniju balsti, stārķu ligzdošanas laikā radītie elektrotīkla bojājumi u. c.

Brīdī, kad notiek elektroapgādes pārtraukums, vispirms noskaidro, vai tas noticis tikai tavās mājās, vai arī apkārtējiem iedzīvotājiem nav elektrības. Ja elektroapgādes nav tikai tev, pārbaudi, vai automātslēdzis/ievada drošinātājs īpašumā ir ieslēgts. Ja tas ir ieslēgts, sazinieties ar ēkas apsaimniekotāju vai sertificētu speciālistu, jo šis, iespējams, ir tavu elektroierīču radīts bojājums vai kāda cita problēma īpašuma iekšējā elektrotīklā.

Brīdī, kad notiek elektroapgādes pārtraukums, vispirms noskaidro, vai tas noticis tikai tavās mājās, vai arī apkārtējiem iedzīvotājiem nav elektrības.

Savukārt, ja elektrības nav arī kaimiņiem vai uz ielas, 20 minūšu laikā sagaidi SMS vai e-pastu ar informāciju par reģistrēto bojājumu. Šādu paziņojumu saņemsi, ja savu kontaktinformāciju esi reģistrējis AS “Sadales tīkls” vai sava elektroenerģijas tirgotāja datubāzē.

Ja 20 minūšu laikā informāciju neesi saņēmis un elektrības joprojām nav, zvani uz AS “Sadales tīkls” bezmaksas diennakts bojājumu pieteikšanas tālruni 8404 un informē par elektroapgādes pārtraukumu.

Kā pasargāt savu tehniku?

Līdz ar elektrības pārtraukumu var tikt traucēta arī tavu elektroierīču darbība. Lai pasargātu tās elektroierīces, kuru darbības laikā nav pieļaujamas sprieguma svārstības un elektroenerģijas piegādes pārtraukumi, katram klientam pašam – gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām – ir pienākums rūpēties par savā īpašumā esošā elektrotīkla un elektroiekārtu aizsardzību un drošu ekspluatāciju, skaidro “Sadales tīkla” speciālisti. Klienti savā īpašumā var uzstādīt kvalitatīvus bezpārtraukuma barošanas avotus jeb UPS (Uninterruptible Power Supply) iekārtas vai ģeneratorus, kuri paredzēti dažādu elektroierīču (datortehnikas, apkures iekārtu, ražošanas iekārtu, signalizācijas u. c.) darbības nodrošināšanai elektroenerģijas piegādes pārtraukuma laikā. Svarīgi, lai šīs elektroiekārtas uzstāda profesionāli speciālisti un klientiem būtu prasmes ar tām pareizi rīkoties, turklāt tās ir regulāri jāpārbauda.

Cik ātri un kā tiek novērsti bojājumi?

Tiklīdz tiek saņemta informācija par tehnoloģisku traucējumu elektrotīklā vai elektrotīkla bojājumu, AS “Sadales tīkls” operatīvā darba brigāde saņem uzdevumu elektrotīkla bojājuma novēršanai un dodas uz notikuma vietu, lai bojājumu lokalizētu un pēc iespējas ātrāk klientiem atjaunotu elektroenerģijas piegādi.

Elektrotīkla bojājumu novēršanas laiks ir atkarīgs no to rakstura un informācijas. Piemēram, iespējams, lai atjaunotu elektroapgādi, tikai jānomaina drošinātājs transformatoru apakšstacijā, bet ir gadījumi, kad elektrolīniju posmu pilnīga sakārtošana un atjaunošana ir sarežģīta un laikietilpīga. Piemēram, vietās, kur vairākos elektrolīniju posmos sarauti vadi, bojāti un nogāzti elektrolīniju balsti, elektrolīniju vados iegāzti koki, kā arī mežainos un purvainos apvidos, kur ir apgrūtināta speciālās tehnikas piekļuve atsevišķiem elektrolīniju posmiem.

Ja elektrotīkls ir bojāts dažādu saimniecisko darbu laikā – kāds veic mežistrādes vai būvniecības darbus –, bieži vien personas, kuras izraisījušas šo elektrotīkla bojājumu, par notikušo nepaziņo. Piemēram, rakšanas darbu vietas aizrok un no notikuma vietas aizbēg, kas apgrūtina un paildzina bojājuma novēršanu, stāsta AS “Sadales tīkls” pārstāvji.

Kā notiek jaunu pieslēgumu veidošana, un kas cilvēkam par to jāzina?

Var teikt, ka 21. gadsimtā visā Latvijā ir elektrība, tomēr joprojām ir atsevišķi īpašumi attālākos reģionos, kur nav izbūvētas elektrolīnijas, bet visbiežāk ar nepieciešamību izbūvēt jaunu elektrības pieslēgumu cilvēki mūsdienas saskaras, plānojot mājas būvniecību vai uzņēmuma ražotnes izbūvi. Visas ar elektrotīkla pieslēgumu saistītās darbības var veikt elektroniski klientu portālā www.e-st.lv – saņemt un izdrukāt tehniskos noteikumus, parakstīt pieslēguma līgumu, apmaksāt rēķinu, iesniegt dokumentus, kā arī sekot sava pieslēguma izbūves procesam.

Elektrotīkla pieslēguma ierīkošanas izmaksas ir atkarīgas gan no klientam nepieciešamās jaudas, gan no objekta atrašanās vietas, gan arī no atbilstošas jaudas elektrotīkla atrašanās vietas, pie kura veikt pieslēgumu. Tādēļ aptuvenās izmaksas uzņēmums varēs pateikt pēc pieteikuma saņemšanas.

Ja vēl tikai plāno pārdot vai iegādāties zemi vai ēku, kurā nav pieslēguma elektrotīklam, “Sadales tīkls” iesaka iepriekš bez maksas saņemt prognozējamo izmaksu aprēķinu, lai zinātu, ar kādiem tēriņiem jārēķinās. “Sadales tīkla” speciālisti iesaka, lai nevajadzīgi nesadārdzinātu jauna elektrotīkla pieslēguma ierīkošanas izmaksas, rūpīgi izvērtēt nepieciešamo elektrotīkla jaudu, jo no pieprasītās elektrotīkla jaudas ir atkarīga maksa par pieslēguma ierīkošanas pakalpojumu. Kā palīgu aprēķiniem var izmantot mājaslapā sadalestikls.lv pieejamo slodzes aprēķināšanas kalkulatoru, kur, norādot elektroiekārtas, ko plānots darbināt, sistēma aprēķinās piemērotāko pieslēguma jaudu.

Ja vēl tikai plāno pārdot vai iegādāties zemi vai ēku, kurā nav pieslēguma elektrotīklam, “Sadales tīkls” iesaka iepriekš bez maksas saņemt prognozējamo izmaksu aprēķinu, lai zinātu, ar kādiem tēriņiem jārēķinās. 

Pēc pieteikuma saņemšanas AS “Sadales tīkls” sagatavos un dažu dienu laikā nosūtīs tehniskos noteikumus un vienošanos par elektrotīkla pieslēguma izbūvi, kurā tiks noteiktas klienta un AS “Sadales tīkls” veicamās darbības, procesu skaidro uzņēmumā. Pēc vienošanās noslēgšanas AS “Sadales tīkls” izsludinās atklātu iepirkuma procedūru, lai noskaidrotu pieslēguma izbūves veicēju un faktiskās izbūves izmaksas. Izvērtējot saņemtos piedāvājumus, tiks izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu, savukārt ar klientu tiks noslēgts pieslēguma līgums un uzsākta elektrotīkla pieslēguma izbūve. Klientam elektrotīkla pieslēguma izbūves laikā jāveic mājokļa iekšējā elektrotīkla izbūve, lai pēc elektrotīkla pieslēguma izbūves darbu pabeigšanas mājokli varētu pieslēgt pie AS “Sadales tīkls” elektrotīkla un uzsākt elektroenerģijas piegādi. Pēc elektrotīkla pieslēguma izbūves klientam jāizvēlas elektroenerģijas tirgotājs un jānoslēdz līgums, pēc kā klients var uzsākt lietot elektroenerģiju.

Pieslēguma izbūve var ilgt no viena mēneša vienkāršākiem elektrotīkla pieslēgumiem līdz pat 10 mēnešiem sarežģītiem un darbietilpīgiem pieslēgumiem, jo šādos gadījumos būvprojekta izstrādes laiks vien var ilgt sešus mēnešus.

Kā taupīt elektrību?

Pēdējās desmitgadēs notikušas būtiskas izmaiņas gan elektrības cenās, gan cilvēku domāšanā saistībā ar enerģijas un resursu taupīšanu. Tāpēc aktuāls jautājums, kā dzīvot energoefektīvi. Tādēļ ir vērts paanalizēt savus un ģimenes paradumus – mainot tos, ikvienam ir iespēja ietaupīt.

Samazināt kopējās izmaksas par elektroenerģiju klienti var, piemēram, izvēloties izdevīgākos elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumus vai atbilstošāko sadales sistēmas pakalpojumu tarifu plānu. Piemērotāko sadales sistēmas pakalpojumu tarifu plānu klienti var noteikt, izmantojot AS “Sadales tīkls” mājaslapā pieejamo sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas kalkulatoru. Vairāk par elektrības tirgotāju izvēli un atvērto tirgu lasi šeit

Ietaupīt iespējams arī, izvērtējot faktiski nepieciešamo elektrotīkla pieslēguma jaudu un atsakoties no neizmantotās. Proti, ja īpašumā faktiskais elektroenerģijas patēriņš neatbilst maksimālajai pieslēguma jaudai, ieteicams samazināt savos pieslēgumos esošo elektrotīkla pieslēguma jaudu. Šeit atradīsi slodzes aprēķināšanas kalkulatoru.

Var arī izmantot viedā elektroenerģijas skaitītāja iespējas, kurš nodrošina klientus ar detalizētu elektroenerģijas patēriņa pārskatu. Elektrotīkla pieslēguma jaudas samazināšana ir bezmaksas pakalpojums, klienti to var pieteikt elektroniski.

Katru dienu mēs lietojam elektrību, īpaši nedomājot par tās patēriņu. Pierodam pie sava dzīvesveida, pierodam pie naudas summas elektrības rēķina apmaksai. Vienlaikus ir daudz vienkāršu, šķietami pašsaprotamu lietu, kas var palīdzēt elektroenerģiju izmantot efektīvāk, – kā gatavot ēst, kā mazgāt veļu un traukus, kā pašiem mazgāties, kā izmantot mājsaimniecības tehniku.



Lūk, daži speciālistu ieteikumi elektrības taupīšanai

  • Piemēram, ledusskapī temperatūru vēlams noregulēt uz +5°C, savukārt saldētavā būs gana ar –18°C. Der iegaumēt, ka, izvēloties ledusskapī kaut tikai par vienu grādu vēsāku vidi, elektroenerģijas izmaksas par ledusskapi palielināsies par 10 procentiem. Ledusskapja energoefektivitāte būs zemāka, ja novietosiet to blakus tiešiem siltuma avotiem – plītij, radiatoriem, tiešiem saules stariem caur logu. Uz ledusskapja nedrīkst arī novietot mikroviļņu krāsni, tosteru vai mazo cepeškrāsniņu. Savukārt ēdienus ledusskapī vēlams likt noslēgtos traukos
  • Zemākas temperatūras uzstādīšana ir arī veids, kā energoefektīvi mazgāt veļu un traukus, jo tieši ūdens sildīšanai mazgāšanas procesā tiek patērēts visvairāk elektroenerģijas, – jo siltākā ūdenī tiks mazgātas drēbes un trauki, jo dārgāk tas izmaksās. Svarīgi ir gan veļas, gan trauku mazgājamās mašīnas kārtīgi aizpildīt – dažu šķīvju vai pāris kreklu mazgāšana būs līdzvērtīga zemē nomestai naudai
  • Daudziem neatņemams rīta rituāls ir tase kafijas. Ja ūdeni kafijai vai tējai vārām elektriskajā kannā, ieteicams vārīt tik daudz ūdens, cik būs nepieciešams. Ja divu tasīšu vietā uzvārīsiet pilnu kannu, patērēsiet četras līdz piecas reizes vairāk elektroenerģijas, nekā patiesībā nepieciešams. Savukārt lielo ūdens sildītāju vajadzētu novietot iespējami tuvāk ūdens izmantošanas vietai. Augstāko energoefektivitāti tas sniegs, ja temperatūra būs noregulēta uz 55–60°C
  • Ja ir jāizdara izvēle starp mazgāšanos dušā vai vannā, der iegaumēt, ka, nedēļu katru dienu mazgājoties dušā, iztērēsim aptuveni tikpat daudz ūdens kā vienā mazgāšanās reizē vannā. Protams, arī dušā energoefektīvi būs ūdeni tecināt tikai tad, kad tas nepieciešams. Arī tīrot zobus, krānu nevajag atstāt tekošu visu zobu tīrīšanas laiku
  • Gatavojot ēdienu, katliņi un pannas vienmēr ir jālieto ar vākiem, pretējā gadījumā daļa elektroenerģijas tiks patērēta gaisa, ne ēdiena sildīšanai. Svarīgi regulēt arī sildīšanas pakāpes – līdzko ūdens uzvārījies, karstums jāsamazina. Katla vai pannas izmēram jāatbilst sildvirsmas izmēram vai jābūt lielākam, bet ne mazākam, jo silst visa virsma
  • Lai efektīvāk izmantotu cepeškrāsni, gatavojot ēdienu, to var izslēgt 10–15 minūtes ātrāk. Cepeškrāsni nevajag virināt, bet sagaidīt, kad ēdiens gatavs. Savukārt, vārot kartupeļus, ūdeni lej tikai tik daudz, lai tas nosegtu kartupeļus
  • Svarīgi būtu arī mainīt savus paradumus telpu vēdināšanā. Ja ierasts ir logus turēt nedaudz pavērtus, siltums izplūst no telpas, aukstums iekļūst, bet gaisa apmaiņa nenotiek. Kā skaidro AS “Latvenergo” Energoefektivitātes centra speciālisti, efektīvāk ir telpas vēdināt, logu atverot plaši vaļā uz brīdi, kamēr neatdziest grīda un mēbeļu virsma
  • Energoefektīvi ir arī temperatūru telpās regulēt atbilstoši situācijai. Parasti komforta temperatūra dzīvošanai ir 20 līdz 22°C. Tomēr, pametot mājokli, temperatūru ieteicams par dažiem grādiem samazināt. Arī, ejot gulēt, vēlams rīkoties līdzīgi, temperatūru pazeminot par 3 līdz 4°C. Jāatceras, ka, par vienu grādu samazinot temperatūru, izmaksas par apsildi konkrētajā laika posmā samazināsies par pieciem procentiem
  • Savu ieguldījumu var dot arī veco spuldžu nomaiņa pret ekonomiskajām vai LED spuldzēm. Šo spuldžu jauda ir tik maza, ka tās nav nepieciešams bieži ieslēgt un izslēgt – tā būtisku ekonomiju iegūt nevar

Avots: AS ''Latvenergo'' Energoefektivitātes centrs

Projekta ''savienoJUMS'' veidotāji: saturs – Andra Briekmane, foto – Kārlis Dambrāns, dizains – Natālija Šindikova, Oskars Dreģis, izstrāde – Emīls Cinītis, projekta vadītājas – Žanete Zīlīte, Liene Lacberga, Kristīne Melne
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.