Projektu atbalsta

Ko darīt, ja pazūd elektrība? Viena diena kopā ar avārijas dienestu

Rudens vētras nemaz nav tik nepatīkamas, ja sēdi siltā un gaišā istabā, bet ikreiz, kad vējš pūš stiprāk, dažādās Latvijas vietās šī idille tiek izjaukta, jo pazūd elektrība. Nereti mediji ziņo pat par vairākiem simtiem bojājumu elektrolīnijās. Kā pareizi jārīkojas, ja tavās mājās pēkšņi nav elektrības, un ko dara elektromontieru brigādes, lai to atjaunotu? To devāmies noskaidrot uz AS “Sadales tīkls”.

Rīgā AS “Sadales tīkls” avārijas dienesta brigādes dežurē 24 stundu režīmā. Ārpus galvaspilsētas pēc pulksten 21 darbinieki strādā gatavības režīmā, kas nozīmē, ka darbinieki var būt savā dzīvesvietā, bet viņiem jābūt sazvanāmiem un pēc dispečera zvana stundas laikā jāierodas bāzē, lai dotos uz izsaukumu, kuru dispečers novērtējis kā pamatotu. Kā stāsta “Sadales tīkla” operatīvā darba speciālists Dainis Jansons, Latvijā ir 80 operatīvā darba brigādes, katra – divu elektromontieru sastāvā.

Pēc lielām vētrām un dabas stihijām “Sadales tīkla” zvanu centrā dienā tiek saņemti vairāki simti bojājumu pieteikumu, un šādos gadījumos tiek strādāts pastiprinātā režīmā. Tomēr arī ikdienā elektrotīklā tiek konstatēti dažādi bojājumi, kuru dēļ lietotāji paliek bez elektroenerģijas. Jansons kā biežākos “kaitniekus” iezīmē:

Dabas stihijas

Vētras un negaisi, sniegs u. c.

Nolietota infrastruktūra

piemēram, savu laiku nokalpojuši koka balsti.

Nesankcionēti un neuzmanīgi būvdarbi

Piemēram, neuzmanīgi rokot tranšejas, tiek pārrakti kabeļi. Šādu bojājumu gadījumos AS “Sadales tīkls” darbinieki sazināsies arī ar pašvaldības policiju un noformēs administratīvā pārkāpuma protokolu, lai vēlāk piedzītu atlīdzību par radītajiem zaudējumiem.

Lauksaimniecības tehnika

Katru gadu ražas novākšanas laikā lielā lauksaimniecības tehnika mēdz pārraut elektrolīnijas, kas šķērso laukus. Diemžēl bieži šādi negadījumi beidzas arī ar cilvēku upuriem, jo tehnikas vadītājs nezina, kā pareizi rīkoties.

Dzīvnieki un putni

Piemēram, daudzu apbrīnotās stārķu ligzdas, kas lielā daļā gadījumu savītas uz elektrolīniju balstiem, mēdz nodarīt milzīgu postu, jo šāda svēteļa ligzda var svērt pat tonnu. Pilsētās postījumus sadales skapjos nodara arī grauzēji.

Ko darīt, kad pazūd elektrība?

Ja konstatē, ka esi palicis bez elektrības, vispirms novērtē, kāds varētu būt tā iemesls. Pārliecinies, vai automātslēdzis/ievada drošinātājs elektroietaisēs ir ieslēgts (iespējams, bojājums ir tavās mājās, tādēļ jāsazinās ar mājas apsaimniekotāju), ja zini, kā tas darāms un kur tas atrodas. Apskati, vai uz ielas un kaimiņiem arī nav elektrības. Šādos gadījumos zvani uz “Sadales tīkla” diennakts bezmaksas bojājumu pieteikšanas tālruni 8404.

Avots: Sadales tīkla publicitātes foto. Dispečervadības centrs

Zvana laikā nosauc pēc iespējas precīzāku informāciju par bojājuma atrašanās vietu, kā arī savu kontaktinformāciju.

Zvanu centra darbinieks, uzdodot papildjautājumus, novērtēs, vai bojājums ir “Sadales tīkla” infrastruktūrā. Diemžēl bieži gadās, ka izsaukums ir nepamatots, un, ja tādu ir daudz, avārijas dienesta darbinieki tiek aizkavēti un tik ātri nevar reaģēt, lai dotos palīgā nopietna izsaukuma gadījumā, stāsta Jansons.

Foto: Kārlis Dambrāns

Zvanu centra darbinieki informāciju par bojājumu nodod elektrotīkla dispečeram, kas uz izsaukuma vietu nosūta brigādi. Ja bojājums ir vidējā sprieguma elektrotīklā, informācija par bojājumu un ielām vai mājām, kurās nav elektrības, redzama arī “Sadales tīkla” mājaslapā interaktīvā kartē, kā arī 20 minūšu laikā no notikuma brīža sagaidi īsziņu savā tālrunī vai e-pastā ar informāciju par bojājumu. Informāciju saņemsi, ja esi pie sava tirgotāja vai “Sadales tīkla” klientu portālā reģistrējis savu kontaktinformāciju šādas operatīvās informācijas saņemšanai.

Foto: Kārlis Dambrāns

“Dispečers saprot, kāda veida bojājums noticis – viens pieteikums vai vairāki pieteikumi uz lielāku teritoriju, augstsprieguma, vidēja sprieguma vai zemsprieguma bojājums –, zvana brigādei, kas ir viņa pakļautībā, un sūta uz notikuma vietu. Katrā mašīnā ir navigators, kurā redzami mūsu elektroapgādes objekti (transformatori, kabeļu sadalītāji u. c.), darbinieks ieraksta iekārtas numuru, kas jāpārbauda, un dodas turp. Bieži vien jāiet apgaitā gar elektrolīniju, lai saprastu, kur ir bojājums,” skaidro Jansons. Dažkārt tie ir pat vairāki kilometri, kas jāpārbauda, un, ja vietai nevar piebraukt ar transportlīdzekli, piemēram, purvainos vai mežainos apvidos, apgaita jāveic kājām.

Kā atpazīt ''Sadales tīkla'' darbiniekus?

Kā atpazīt “Sadales tīkla” darbiniekus? Viņiem ir īpašas darba formas. No šī gada tumši sarkanās formas pakāpeniski tiek nomainītas ar jaunām, spilgti zaļgandzeltenām formām ar atstarojošiem elementiem un melnu “Sadales tīkla” logo uz krūtīm un muguras. Tās ir drošas pret elektriskā loka iedarbību un viegli pamanāmas. Atkarībā no veicamā darba darbiniekam būs ķivere vai tumši zila cepure ar “Sadales tīkla” logo. Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam, un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi.

Avārijas dienesta mašīnā atrodas dators, kas savienots ar mērierīcēm un citu aparatūru.

Dielektriskie cimdi darbam ar elektroiekārtām 

Specializētie darba apavi un āķi, kas palīdz uzkāpt elektrības balstā 

Mūsdienās liela daļa bojājumu tiek konstatēti ar modernas tehnikas un drošu instrumentu palīdzību. Piemēram, miniflekss ir aparāts, kas palīdz noteikt kabeļu līniju garumu un attālumu līdz kabelim.

Instrumenti
Indikators, lai pārbaudītu spriegumu zemsprieguma līnijās
Indikators, lai pārbaudītu spriegumu vidējā sprieguma līnijās
Aizsargķivere
Speciāli izolēti instrumenti darbam ar elektroiekārtām
Izolējoši kabeļu uzgaļi darbam avārijas vai remontdarbu vietā

“Sadales tīkla” operatīvā darba brigāde Rīgā pārvietojas ar īpaši apzīmētu auto – oranžā krāsā ar sarkanu svītru, uzņēmuma logo un uzrakstu “Avārijas dienests”, kā arī bākugunīm. Automašīna aprīkota ar speciālo tehniku un instrumentiem, kas paredzēti, lai konstatētu bojājumus elektrotīklā.

Kad bojājuma vieta ir atrasta, elektromontieri zvana dispečeram, kas attiecīgajā posmā liek atslēgt elektrību. Šajā brīdī var sākties remontdarbi – savienoti pārrautie vadi, atjaunots kabeļa posms, labotas iekārtas transformatorā, uzstādīti jauni elektrolīniju balsti vai veikti vēl kādi citi nepieciešamie darbi. Arī palīdzība iespējamiem cietušajiem var tikt sniegta tikai pēc elektropadeves atslēgšanas. 

Kad darbi pabeigti, darbinieki visu pārbauda un atjauno elektroapgādi.

Projekta ''savienoJUMS'' veidotāji: saturs – Andra Briekmane, foto – Kārlis Dambrāns, dizains – Natālija Šindikova, Oskars Dreģis, izstrāde – Emīls Cinītis, projekta vadītājas – Žanete Zīlīte, Liene Lacberga, Kristīne Melne
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.