55% iedzīvotāju pēdējā gada laikā saņēmuši krāpnieciska rakstura telefona zvanu
Foto: Pexels.com, picjumbo.com

Vairāk nekā puse iedzīvotāju (55%) pēdējā gada laikā ir saņēmuši krāpnieciska rakstura telefona zvanu ar mērķi izkrāpt naudu, liecina jaunākie "Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas veiktā pētījuma dati.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kopumā četrās lielākajās Latvijas bankās 2021. gadā konstatēti 3180 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 950 333 eiro. Savukārt šī gada pirmajos trīs mēnešos izkrāpto līdzekļu apmērs banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumu, jau sasniedzis 1,6 miljonus eiro, turklāt jau gada pirmajos mēnešos konstatēti 443 telefonkrāpniecības gadījumi, izkrāpjot 323 204 eiro.

Lai arī pēc aptaujas datiem 87% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka viņi spētu atpazīt, ja pa telefonu sazinātos krāpnieks ar mērķi izkrāpt naudu, tomēr statistika liecina, ka krāpšanas gadījumu skaits turpina augt. Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs Anrijs Šmits uzsver pamatlietas, kuras raksturīgas telekomunikācijas krāpšanas situācijām: "Jāatceras, ka bankas darbinieki nekad saziņai ar klientu neizmantos tādus kanālus, kā, piemēram, "WhatsApp", "Viber" utt. Tāpat bankas darbinieks nekad nelūgs klientam atklāt personīgu informāciju, nelūgs sarunas laikā ievadīt "Smart-ID" kodus, un noteikti neatteiks saziņu valsts valodā. Ja telefonsarunā parādās kāds no šiem punktiem, tad noteikti ir pamats aizdomām, ka tas ir krāpnieks un saruna nekavējoties ir jābeidz. Ja vēlaties pārliecināties, vai ar jūsu datiem un finanšu līdzekļiem viss ir kārtībā, tad iesakām zvanīt uz oficiālo bankas norādīto tālruni un izstāstīt situāciju."

"Svarīgi apzināties, ka telekomunikāciju krāpniecība nav tikai saruna pa telefonu. Krāpnieki izmanto gan audio ierakstu uzrunas dažādās telefona lietotnēs, gan sūta īsziņas, gan potenciālie upuri tiek uzrunāti sociālajos tīklos, e-pastos. Tāpat arī, piemēram, "Smart-ID" ievadīšanai mums ir nepieciešams mūsu telefons. Tātad šīs telekomunikāciju krāpnieku izlikto lamatu iespējas patiesībā ir ļoti plašas," skaidro Valsts policijas eksperts Dmitrijs Homenko.

Piemēram, šobrīd Latvijā vispopulārākās ir investīciju krāpšanas, kas arī bieži rada vislielākos zaudējumus upuriem. Iedzīvotāji saņem zvanus no viltus brokeriem, kuri aicina investēt naudu. Sarunas laikā tiek nosūtīta kāda interneta vietne, kur maldīgi redzams ieguldījumu kāpums, radot ilūziju par ieguldījuma vērtības augšanu. Tomēr izrādās, ka no tā nekas nav īsts un tā patiesībā ir multfilma, ar mērķi ievilināt cilvēku šajā noziedzīgajā shēmā un iegūt viņa naudu. Turklāt laiks, kamēr upuris saprot, ka ir apkrāpts, bieži investīciju krāpšanu gadījumos var būt vairāki mēneši un ilgāk.

"Mobilo sakaru operatori regulāri sadarbojas ar atbildīgajām iestādēm Latvijā, vietējiem un starptautiskajiem mobilo sakaru operatoriem, lai pēc iespējas operatīvāk izskaustu šos telefonkrāpniecības gadījumus. Tomēr sabiedrībai ir jābūt vērīgai, jo šobrīd krāpnieki izmanto aizvien komplicētākas un rafinētākas metodes un shēmas, saglabājot vienu kopīgu iezīmi – zvans no bankas, saruna krievu valodā un nepieciešamība dalīties ar sensitīviem datiem, ko bankas nekad klientiem neprasītu telefona sarunā. Diemžēl operatori nevar automātiski bloķēt krāpniecībai izmantotos numurus, jo krāpnieki tos nereti vilto, izmantojot reālu abonentu tālruņa numurus. Tāpēc, kopā informējot sabiedrību, ir jāpanāk, ka līdz ar šāda zvana saņemšanu, cilvēki to uztver kā brīdinājumu, ka saruna nav ikdienišķa un tās nodoms, visticamāk, ir izkrāpt naudu. Jebkurā gadījumā, saņemot šādu zvanu, tas tūlītēji ir jāpārtrauc," norāda "Bite" IKT produktu un pakalpojumu attīstības un partnerības vadītājs Latvijā Vladislavs Gurmans.

Par to, kā sevi varam pasargāt no telekomunikāciju krāpšanas, stāsta "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis: "Krāpnieku mērķis ir izvilināt no lietotājiem sensitīvu informāciju, piemēram, norēķinu karšu datus, lietotājvārdu un paroli vai bankas konta piekļuves informāciju. Šie uzbrukumi ir populāri, jo tiem nav nepieciešams liels resursu un zināšanu ieguldījums no krāpnieku puses un tos ir samērā viegli īstenot. Tomēr, lai arī cik radoši būtu krāpnieki un kādas tehnoloģijas viņi izmantotu, jūsu rokās ir labākā iespējamā aizsardzība – jūs paši un jūsu kritiskā domāšana. Pirmais, ko krāpnieki parasti mēģina darīt, ir radīt stresa situāciju un steidzināt, lai panāktu to, ka upuris kļūdās. Tāpēc šādu sarunu laikā svarīgi ir ieturēt pauzi vai pat pārtraukt sarunu, lai iedziļinātos un padomātu. Tāpat izvērtējiet kritiski informāciju īsziņās, e-pastos un tīmekļa vietnēs – neticams laimests vai pēkšņs darba piedāvājums, kaut neesat nekur pieteikušies, negaidīts mantojums no radinieka, par kuru neko nezināt, vai pārsteidzoši lielas atlaides interneta veikalā zīmoliem, par kuriem vienmēr esat sapņojuši – ja kaut kas izskatās neticami labi, tad tā gandrīz noteikti ir krāpšana."

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.