Šobrīd droni lielākajai daļai sabiedrības saistās ar lidojošām videokamerām, ko izmanto mediji, lai iegūtu interesantus un neredzētus skatus. Dažkārt bezpilota lidoņi pavada ekstrēmo sporta veidu pārstāvjus, lai varētu iegūt, piemēram, kalnu slēpošanas kadrus, kurus citādi nebūtu iespējams uzņemt. Tomēr, kā "Delfi Bizness" norādīja uzņēmuma "DroneHub" pārstāvis un Eiropas Bezpilota lidaparātu asociācijas prezidents Sebastians Babiarzs, kurš novembrī uzstājās Latvijā organizētajā "5G Techritory", viņš tic, ka šī tehnoloģija var būt kaut kas krietni vairāk. Viņaprāt, tuvākajos gados, gan pateicoties citu tehnoloģiju izaugsmei, gan Eiropas Komisijas iesaistei nozares regulēšanā, mēs varētu pieredzēt strauju uzplaukumu.
Babiarzs ir telekomunikācijas inženieris, kurš aizvadītajos gados ir strādājis tādos uzņēmumos kā "Nokia", "Siemens" un "Alcatel". Kopš 2015. gada viņa darbs ir bijis saistīts ar dronu tehnoloģiju taču, kā pats saka, tolaik vēl tehnoloģija bija jauna un uzņēmumi neredzēja veidu, kā panākt tās izdevīgu un ērtu mērogojamību, – to ierobežoja gan tehnoloģiskas iespējas, gan regulējumi vai to trūkums no valdības puses. Taču līdz ar ASV 2016. gadā NASA un citu aģentūru aizsākto UTM sistēmu (Unmanned aircraft system traffic management), kas regulē bezpilota lidaparātu gaisa satiksmi un būs pamatā arī autonomo dronu pārvietošanās kārtībai, tehnoloģijai pavērās jaunas iespējas. Eiropas Savienība (ES) strādā pie līdzīgas sistēmas, ko sauc "U-space", un 2023. gadā tā sāks darboties bloka valstīs, lai kontrolētu, regulētu, kā arī veicinātu bezpilota dronu, kas nākotnē būs miljardu vērts bizness, uzplaukumu kontinentā.
