Banku 'Trojas zirgu' uzbrukumiem pakļauto lietotāju skaits pērn audzis par 16%
Foto: Reuters/Scanpix

2018. gadā banku "Trojas zirgi" ir uzbrukuši 889 452 "Kaspersky Lab" risinājumu lietotājiem. Tas ir par 15,9% vairāk nekā 2017. gadā, kad uzbrukumiem bija pakļauti vairāk nekā 767 tūkstoši lietotāju. Pieaugums daļēji noticis tikai vienas banku ļaunprogrammatūras darbības pastiprināšanās dēļ, liecina "Kaspersky Lab" veiktā finanšu apdraudējumu vides analīze.

Uzbrukumi ar banku "Trojas zirgiem" jeb banku ļaunprogrammatūrām ir vieni no populārākajiem kibernoziedznieku vidū, jo ir tieši vērsti uz finansiāla labuma ieguvi. Šī veida ļaunprogrammatūras no upuriem zog e-maksājumu un internetbanku sistēmu akreditācijas datus, pārtver vienreizējās paroles un pēc tam nosūta datus uzbrucējiem, kas pārvalda attiecīgo "Trojas zirgu".

No 889 452 uzbrukumiem pakļautajiem lietotājiem 25% bija uzņēmumu pārstāvji. Šis rādītājs pēdējos trīs gadus ir bijis diezgan nemainīgs. "Kaspersky Lab" eksperti uzskata, ka iemesls ir acīmredzams: uzbrukumi patērētājiem nodrošinās piekļuvi tikai banku vai maksājumu sistēmu kontiem, savukārt sekmīgi uzbrukumi darbiniekiem var apdraudēt uzņēmuma finanšu resursus.

Apkopotie dati liecina, ka uzbrukumiem visvairāk pakļautā valsts 2018. gadā bija Krievija, kur atradās vairāk nekā 22% no lietotājiem visā pasaulē, kam uzbrukušas banku ļaunprogrammatūras. Tai sekoja Vācija (ar vairāk nekā 20% īpatsvaru) un Indija (gandrīz 4%).

Galvenie secinājumi ir šādi.

Pikšķerēšana:

  • 2018. gadā finansiālās pikšķerēšanas īpatsvars ir samazinājies no 53,8% līdz 44,7% no visiem atklātajiem pikšķerēšanas gadījumiem, kas joprojām veido gandrīz pusi no kopējā konstatējumu daudzuma.

  • Aptuveni piektdaļa no "Kaspersky Lab" izstrādājumu bloķētajiem mēģinājumiem ielādēt pikšķerēšanas lapu bija saistīta ar banku pikšķerēšanu.

  • 2018. gadā ar pikšķerēšanu saistīto uzbrukumu īpatsvars maksājumu sistēmām un interneta veikaliem veidoja attiecīgi gandrīz 14% un 8,9%. Tas ir nedaudz mazāk (par dažiem procentpunktiem) nekā 2017. gadā.

  • Ar finansiālo pikšķerēšanu saskārušos "Mac" lietotāju īpatsvars ir nedaudz audzis un sasniedzis 57,6%.

Banku ļaunprogrammatūras:

  • 2018. gadā banku "Trojas zirgi" ir uzbrukuši 889 452 lietotājiem. Tas ir par 15,9% vairāk nekā 2017. gadā, kad šādiem uzbrukumiem bija pakļauti 767 072 lietotāji.

  • Visbiežāk banku ļaunprogrammatūras uzbruka lietotājiem Krievijā, Vācijā, Indijā, Vjetnamā, Itālijā, ASV un Ķīnā.

  • Visplašāk izplatītās banku ļaunprogrammatūru saimes joprojām ir "Zbot" un "Gozi" (vairāk nekā 26% un 20% uzbrukumiem pakļauto lietotāju), kam seko "SpyEye" (15,6%).

"Android" banku ļaunprogrammatūras

  • 2018. gadā to lietotāju skaits, kas saskārušies ar "Android" banku ļaunprogrammatūrām, visā pasaulē vairāk nekā trīskāršojās un sasniedza 1 799 891.

  • Uzbrukumus lielākajai daļai lietotāju (aptuveni 85%) veica tikai trīs banku ļaunprogrammatūru saimes.

  • Vislielākais "Android" banku ļaunprogrammatūru uzbrukumiem pakļauto lietotāju īpatsvars bija Krievijā, Dienvidāfrikā un ASV.

Lai aizsargātos no finansiālās pikšķerēšanas, "Kaspersky Lab" eksperti iesaka lietotājiem rīkoties šādi:

  • Vietnes var būt kibernoziedznieku saskarnes ar vienu vienīgu nolūku iegūt jūsu datus. Lai konfidenciālā informācija nenonāktu sliktās rokās, neievadiet kredītkartes datus vai neveiciet pirkumu, ja vietne šķiet aizdomīga vai nepazīstama.

  • Lai nepieļautu finansiālu krāpšanu, specializēts drošības risinājums ierīcē ar iebūvētām funkcijām izveidos drošu vidi visiem finanšu darījumiem.

  • Lai nodrošinātu akreditācijas datu drošību, ir svarīgi piemērot vienādu modrības un drošības līmeni visās ierīcēs: gan galddatoros, gan klēpjdatoros, gan mobilajās ierīcēs. Kibernoziedznieku mūķīzeriem nav robežu, tāpēc arī aizsardzībai ir jābūt tikpat plašai, lai samazinātu risku, ka informācija nonāks sliktās rokās.

Source

DELFI Bizness

Tags

Ļaunprogrammatūra Android
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form