Projekta "Virtuālās prakses Baltijā" mērķis ir nodrošināt digitālo prasmju pilnveides kursus 30 tūkstošiem Baltijas valstu iedzīvotāju, no kuriem vismaz deviņi tūkstoši savas zināšanas apliecinās, iegūstot atbilstošu sertifikātu un saņemot tiesības piedalīties virtuālajā praksē dažādos Baltijas valstu uzņēmumos, informē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Projektu LIKTA realizē sadarbībā ar Latvijas Universitātes Inovāciju centru LUMIC, kas nodrošina apmācību kursus. Iniciatīva tiek īstenota ar "Microsoft Philanthropies" grantu programmas finansiālo atbalstu, sniedzot iespēju apgūt mūsdienīgas kompetences un digitālās prasmes, kur ieguvēji ir gan uzņēmumi, gan programmas dalībnieki, informē LIKTA.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija sadarbībā ar socioloģisko pētījumu uzņēmumu "SolidData" veikusi iedzīvotāju aptauju "Baltijas valstu iedzīvotāju digitālo prasmju pašvērtējums", kurā noskaidrots, ka, uzsākot darba attiecības, digitālās prasmes vismaz pamata līmenī ir prasītas 67,5% Latvijas, 60,6% Igaunijas un 58,9% Lietuvas iedzīvotājiem, informē LIKTA.

Saskaņā ar "SolidData" apkopotajiem pētījuma datiem 44,1% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka digitālās prasmes palīdz būt produktīvākam. Šādam viedoklim piekrīt 38,3% Lietuvā un 37,7% Igaunijā aptaujāto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Turklāt, Baltijas valstu iedzīvotāji atzīst, ka digitālās prasmes uzlabo darbinieka produktivitāti (44,1% Latvijā, 38,3% Lietuvā un 37,7% Igaunijā), līdz ar to darba devēji šādus darbiniekus vērtē augstāk (31,3% Lietuvā, 30% Latvijā un 28,1% Igaunijā), kā arī šāda veida prasmes palīdz virzīties pa karjeras kāpnēm (22,7% Igaunijā, 22,6% Lietuvā un 17,3% Latvijā).

"Atbilstoši digitālie risinājumi un inovācijas ir ieguvušas īpašu nozīmi gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju ikdienā. Uzņēmumu digitalizācijai un digitālo prasmju uzlabošanai Ekonomikas ministrija ir paredzējusi ieguldīt 140 miljonus eiro no Eiropas Atveseļošanas fonda līdzekļiem. Mums ir jāiegulda liels darbs, lai digitālā ziņā noķertu mūsu kaimiņus un citas Eiropas Savienības valstis, tai skaitā īpaša nozīme būs tieši darbinieku kvalifikācijai, īpaši mazo un vidējo uzņēmēju segmentā. Ceru, ka ar šī projekta palīdzību mēs palīdzēsim cilvēkiem spert pirmos soļus, turpināt attīstīties un kļūt vēl konkurētspējīgākiem," digitalizācijas prasmju nozīmi uzsver Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs.

Vismaz puse no Pasaules ekonomikas foruma pērn definētajām TOP10 prasmēm, kas būs pieprasītas 2025. gadā, ir cieši saistītas ar tehnoloģijām. Tās ir tehnoloģiju pielietošana un monitorings, dizains un programmēšana, analītiskā domāšana un inovācijas, kā arī spēja risināt sarežģītus uzdevumus. Lai paaugstinātu savu profesionālo kvalifikāciju, digitālās prasmes labprāt pilnveidotu 31,8% Latvijas, 28,4% Lietuvas un 25% Igaunijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

""Baltijas virtuālās prakses" ir unikāla iespēja, kā tiešsaistē apgūt digitālās prasmes – gan teoriju, gan praksi. Visas lekcijas ir pieejamas arī ierakstā, kas daudziem varētu būt sevišķi ērti, jo ļauj pieslēgties nodarbībām sev ērtā laikā vai uzsākt dalību programmā vēlāk. Esam jau iepriekš saņēmuši daudz pozitīvas atsauksmes par šo programmu un jaunais projekts sniedz iespēju interesentiem visā Baltijā turpināt izmantot iespēju ne vien papildināt savas zināšanas perspektīvā specializācijā, bet arī nostiprināt tās virtuālajās praksēs," uzsāktā projekta iespējas skaidro Signe Bāliņa, LIKTA prezidente.

"Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu trūkums ir izaicinājums mums visiem, un Latvijas, Lietuvas un Igaunijas universitāšu kopīgā darbība, piedāvājot risinājumus, ir ļoti apsveicama. Daudzi uzņēmumi par savu galveno attīstības šķērsli ir identificējuši savu darbinieku digitālo prasmju trūkumu. Tuvāko gadu digitālā revolūcija prasīs jaunas prasmes daudzos amatos, un digitālo prasmju attīstība ir ieguldījums nākotnē. Bezmaksas apmācības pieaugušajiem, kas sniedz iespēju apgūt IKT teorētiskās un praktiskās zināšanas augstā līmenī, dod cerību, ka ar šīs iniciatīvas palīdzību mēs atradīsim jaunus speciālistus darbam IT nozarē," Baltijas projektu komentē Andress Suts (Andres Sutt), Igaunijas ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministrs.

LIKTA Baltijas virtuālo prakšu ietvaros sniedz iespēju attālināti apgūt ne tikai teorētiskās zināšanas, bet arī piedalīties virtuālajā praksē dažādos Baltijas valstu uzņēmumos un organizācijās. Projekta ietvaros interesentiem bez maksas ir pieejami mācību kursi – Biznesa un datu analīze, Programmu un lietotņu izstrāde, Python programmēšanas pamati, Microsoft 365 administrēšanas pamati – latviešu, angļu, lietuviešu un igauņu valodā par dažādām informācijas un komunikācijas tehnoloģijas tēmām. Kampaņas "Virtuālās prakses Baltijā" sauklis ir "Viss sākas ar klikšķi!" – ar ko sākas ikviena digitālā darbība, vai tā būtu prezentācijas izveide, programmu un lietotņu izstrāde, e-pasta uzrakstīšana, biznesa atskaišu sagatavošana vai pieteikšanās attālinātajiem kursiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.