Biznesu sāk ar saviem un tuvinieku līdzekļiem, liecina aptauja
Foto: Publicitātes foto

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi pagājušā gadā turpināja samazināties, tomēr, neskatoties uz to, jaunie uzņēmēji kļuvuši ambiciozāki, liecina finanšu institūcijas "Altum" veiktā jauno uzņēmēju aptauja. Tāpat, salīdzinot ar 2017. gadu, līdz 86% pieaudzis jauno uzņēmēju īpatsvars, kuri biznesa uzsākšanā ieguldījuši savu naudu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Aptaujā noskaidrots, ka uzņēmējdarbības uzsācēji ir optimistiski noskaņoti, un ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanās viņus nebaida – vairums plāno apgūt jaunus eksporta tirgus un pat sagaida, ka uzņēmuma peļņa un pieprasījums pēc viņu produktiem pieaugs. Tāpat jaunie uzņēmēji atklāj, ka nepieciešamais finansējums ir salīdzinoši pieejams, neskatoties uz banku piesardzību uzņēmumu kreditēšanā.

Augot sabiedrības labklājībai, aug arī savējo (Friends&Family&Fools) loma biznesa uzsākšanas finansēšanā. Salīdzinot ar 2017. gadu, līdz 86% pieaudzis jauno uzņēmēju īpatsvars, kuri biznesa uzsākšanā ieguldījuši savu naudu, līdz 21% – kas sākuši ar biznesa partnera naudu, līdz 8% – ar ģimenes aizdevumu, līdz 12% – ar privātu aizdevumu.

Atskatoties uz sava biznesa uzsākšanu, aptaujātie uzņēmēji tomēr atzīst, ka visvairāk būtu palīdzējusi pieredzes apmaiņa un papildus finansējums. Papildu finansējuma piesaiste turklāt ir vienīgais faktors, kurš audzis pēdējo trīs gadu laikā, sasniedzot 46%. Pieredzes apmaiņu ar līdzīgā jomā strādājošajiem jaunie uzņēmēji joprojām min visbiežāk, tomēr retāk nekā pirms trīs gadiem. Daudz retāk nekā pirms trīs gadiem uzņēmēji saka, ka būtu palīdzējuši kursi, mentoru, kouču konsultācijas, informācjas apguve internetā, emocionālais atbalsts no ģimenes.

"Jauno uzņēmēju ambiciozie attīstības plāni un arī pašu atziņas, atskatoties uz biznesa uzsākšanu, apliecina kreditēšanas nozīmību. Finansējuma saņemšanas iespējas ir daudz lielākas par līdz šim izmantotajām – uzņēmēji ik gadu izmanto tikai 8-10 miljonus eiro no biznesa sācējiem pieejamā "Altum" finansējuma, lai gan "Altum" finansēšanas kapacitāte ir teju piecas reizes lielāka," teic "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Zīmoli, no kuriem jaunie uzņēmēji mācās un iedvesmojas, gadu laikā būtiski nav mainījušies. Tomēr arvien biežāk iesācējus iedvesmo vietējie Latvijas uzņēmēji – Uldis Pīlēns un "UPB", Lotte Tisenkopfa-Iltnere un "Madara Cosmetics", līdzās joprojām bieži pieminētajiem Ričardam Brensonam un "Virgin", Stīvam Džobsam un "Apple".

""Madaru" izveidojām pirms 15 gadiem. Mans lielais secinājums – jāsāk, cik vien ātri var! Pirmie gadi paiet kļūdoties un mācoties, un šo pieredzi ir grūti stratēģiski izplānot. Ja sāktu 30 vai 40 gados, man šķiet, es pieļautu tās pašas kļūdas. Uzsākot uzņēmējdarbību, svarīgs ir dažāda veida mikroatbalsts, piemēram, mentorings, atbalsta programmas. Viens no "Madara" mentoriem bija Līga Menģelsone, un mums mentorings bija ļoti svarīgs. Mēs sākām 20 gados – ar tikko iegūtu diplomu, un nelielu darbu pieredzi un bez bērniem. Mani pārsteidz, ka uzņēmēji uztraucas par nestabilo biznesa situāciju. Mēs, uzņēmēji, operējam totālā neziņā, kā "Dvēseļu putenī" – ejam šaut pa miglu. Tā ir uzņēmēju būtība – būt tam, kurš pieņem izaicinājumus, testē jaunas idejas, "iet šaut miglā". Ar komandu, intuīciju, atbalsta plecu, ar galvu domājot. Mans novēlējums – audzēt ambīcijas," teic "Madara Cosmetics" līdzdibinātāja Lotte Tisenkopfa–Iltnere.

"Uzsākot uzņēmējdarbību, izšķiroša nozīme ir gan idejai, domāšanas veidam un mērķtiecībai, gan arī uzraugošo iestāžu attieksmei. Biznesa vidē apstākļi ne vienmēr ir perfekti, taču ir jāprot saskatīt un izmantot iespējas, kas nereti nozīmē papildu risku uzņemšanos. Valsts pārvaldei jābūt ieinteresētai veidot tādu regulējumu, kas uzņēmējdarbības vidi padara maksimāli vienkāršotu, sekmē jaunu uzņēmumu rašanos un motivē uzņēmējus īstenot jaunus un inovatīvus projektus," teic Latvijas Darba devēju konfederācijasģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Vairāk pievērstos finanšu jautājumiem

Sākot biznesu atkal, jaunie uzņēmēji atzīst, ka vairāk uzmanības pievērstu biznesa pamatlietām – naudas un procesu plānošanai. Par nepieciešamību vairāk uzmanībaa veltīt naudas jautājumiem, liecina arī uzņēmēju pašnovērtējums par savu finanšu pratību. Grāmatvedības dokumentu sagatavošanā uzņēmēji jūtas mazāk kompetenti kā biznesa plāna izveidē. 8% atzīst, ka absolūti neko nesaprot no finanšu dokumentiem un tikai 10% jūtas pilnībā komfortabli, lai paši tos sagatavotu. Savukārt pašnovērtējums spējai sagatavot biznesa plānu ir krietni augstāks – 51% domā, ka labāku vai mazāk labu, bet tomēr spētu paši sagatavot biznesa plānu. Par citiem finanšu dokumentiem pārliecība jau ir mazāka: naudas plūsmas pārskatu varētu mēģināt sagatavot 38%; peļņas – zaudējumu pārskatu 35%; bilanci – 27% jauno uzņēmēju.

Liela daļa jauno uzņēmēju arī atzīst nepieciešamību papildināt zināšanas finanšu pratībā. Vienlaikus trešdaļa uzsācēju norāda, ka nemaz nejūt vajadzību uzlabot savas zināšanas šajos jautājumos.

Kā mainījies biznesa sācēja portrets

Tāpat kā pirms trīs gadiem, arī šobrīd biznesu lielākoties sāk ģimenes cilvēki aktīvā brieduma gados. 67% jauno uzņēmēju ir 31-50 gadus veci, biežāk vīrieši nekā sievietes, jau uzņēmušies nopietnas saistības – 83% ir ģimene un 72% ir bērni, liecina aptauja. Patstāvība ir pamatmotivācija biznesa uzsākšanai – tā norāda 65% jauno uzņēmēju. Biznesu jaunie uzņēmēji sāk jau sev labi zināmā jomā – 54% ar iepriekšējo darba pieredzi, 39% ar iegūto izglītību, 31% ar hobiju. Biznesa jomu rūpīgas tirgus izpētes rezultātā izvēlējušies tikai 11% respondentu.

Lielai daļai jau ir pieredze biznesa uzsākšanā – 52% ir absolūti jaunpienācēji uzņēmēju rindās, savukārt 48% tas ir vismaz otrais bizness, no kuriem 11% atzīst, ka šis viņiem ir vismaz jau ceturtais bizness.

Iesaistoties uzņēmējdarbībā, cilvēki ir gatavi, ka pieaugs stresa līmenis, tomēr tie jūtas labāk, jo iegūst patstāvību un intensīvāku, gandarījumu sniedzošāku dzīvi. Pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kuriem palielinājušies ienākumi līdz ar iesaistīšanos uzņēmējdarbībā – no 49% uz 57%. Lielākā daļa jeb 68% jauno uzņēmēju norāda, ka līdz ar uzņēmējdarbības uzsākšanu, uzlabojusies arī apmierinātība ar dzīvi. Vienlaikus 62% biznesa sācēju atzīst, ka pieaug arī stresa līmenis.

Ambīcijas aug un recesija nebiedē

Aptauja apliecina, ka biznesa sācēju ambīcijas aug – arvien lielāks uzņēmēju īpatsvars grib ievērojami paplašināt biznesu, apgūt jaunus tirgus, kļūt par tirgus līderi. Līdz 44% pieaudzis uzņēmēju skaits, kuriem ar nostabilizēšanos vairs nepietiek – viņi grib ievērojami paplašināt biznesu. Savukārt līdz 40% samazinājies uzņēmēju skaits, kuri atbildēja, ka biznesam ir jāaug tik tālu, lai tas varētu nostabilizēties.

Pesimisms par attīstību nozarē, bet optimisms par savu uzņēmumu – tā var raksturot jauno uzņēmēju noskaņojuma indeksu. Biznesa sācēji sagaida, ka nākamgad nozarē augs nodokļi (–30 indeksa punkti) un konkurence (–26 punkti), kā arī būs sliktāka darbaspēka (–8) un finansējuma (–3) pieejamība. Tomēr neskatoties uz negatīvo attīstības vērtējumu nozarei, sava uzņēmuma attīstību vērtē optimistiski, paredzot, ka augs pieprasījums (29 indeksa punkti), peļņa (36 punkti), un pārdošanas apjomi (42 punkti).

Jaunajiem uzņēmējiem svarīga arī biznesa ilgtspēja un paplašināšanās eksporta tirgos. 55% jauno uzņēmēju savu produktu vai pakalpojumu atzīst par eksportējamu, no kuriem 38% jau eksportē, savukārt 50% plāno eksportēt.

Tāpat 66% biznesa sācēju atzīst, ka viņiem ir svarīga biznesa ilgtspēja, tomēr izpratne par to ir samērā virspusēja vai pat maldīga – nespēj nosaukt, kā biznesa ilgttpēju jau īsteno vai plāno to darīt.

Aptauja sadarbībā ar "Motify" veikta 2019/2020. gadu mijā, aptaujājot biznesa uzsācējus, kuri ir uzsākuši jaunu uzņēmējdarbību vai jaunu biznesa projektu pēdējo triju gadu laikā..

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Jaunuzņēmumi Altum Apple Centrālās statistikas pārvalde Investīcijas Latvijas Darba devēju konfederācija Līga Meņģelsone Madara Cosmetics Stīvs Džobss Uldis Pīlēns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form