'Centuria': neskaidrības ar tīkla koplietošanu kavē investīcijas

Iemesls šai situācijai esot ilgstošā diskusija starp "Centuria" un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) par tīkla koplietošanu Latvijā.

"Mūsu plāns paredzēja jau šogad aktīvi uzsākt darbus pie radio tīkla koplietošanas, lai pilnībā pabeigtu apvienotā radio piekļuves tīkla izveidi līdz 2023. gada beigām, no kā lieli ieguvēji būtu mobilo sakaru lietotāji Latvijā. Diemžēl šobrīd ir bažas, ka Eiropas Komisijas aicinājums apvienot spēkus infrastruktūras izbūvē Latvijā var palikt nesadzirdēts. Konkrēts pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas datums ir atkarīgs no SPRK atļauju un saskaņojumu saņemšanas laika, bet mēs ceram, ka šī atļauja tiks dota, un Latvijā, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs, tīkla koplietošana būs ierasta prakse. Atļaujot infrastruktūras koplietošanu, 5G ieviešanu būs iespējams veikt vismaz par diviem gadiem ātrāk nekā gadījumā, ja katrs operators 5G tīklu izvērstu patstāvīgi," komentē "Centuria" valdes priekšsēdētājs Ritvars Krievs.

Eiropas Komisija ir izstrādājusi Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu (Direktīva), kas pauž atbalstu tīklu koplietošanai, viņš piebilst. Direktīva paredz, ka tīkla infrastruktūras koplietošana, arī radiofrekvenču spektra koplietošana, var ļaut lietderīgāk un efektīvāk izmantot radiofrekvenču spektru un nodrošināt tīklu strauju izvēršanu, it sevišķi retāk apdzīvotās teritorijās.

Ritvars Krievs norāda, ka mūsdienās operatoru dalīšanās ar tīklu ir jau samērā ierasta prakse – kopumā pasaulē šobrīd ir aptuveni 100 šāda veida vienošanos, tostarp 40 no tām ir Eiropā. Piemēram, "Tele2" un "Telia" (Zviedrija), "Telia" un "Telenor" (Norvēģija), "Orange" un "T-Mobile" (Polija), "DNA" un "Telia" (Somija), "SFR" un "Bouyugues Telecom" (Francija), "Vodafone" un "Nova" (Islande), "T-Mobile" un "O2" (Vācija), "Vodafone" un "Orange" (Lielbritānija) u.c.