Foto: Publicitātes foto

Katru dienu Latvijas organizācijas veiksmīgi atvaira desmitiem piekļuves lieguma uzbrukumu. Lielākā daļa no tiem tiek veikta no Krievijas un Baltkrievijas. Lai gan tie ir nepatīkami, informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītāja Baiba Kaškina tos salīdzina ar huligānismu – līdzīgi kā apķēpāt sētu vai izsist logu.

Šādi incidenti parasti neapdraud datu drošību, tāpēc tie nav pārlieku bīstami. Tomēr laikā, kad notiek karš Ukrainā, ir mainījies kiberuzbrukumu veids – komerciāli motivētus uzbrukumus nomaina politiskā griba.

Šādi incidenti parasti neapdraud datu drošību, tāpēc tie nav pārlieku bīstami. Tomēr laikā, kad notiek karš Ukrainā, ir mainījies kiberuzbrukumu veids – komerciāli motivētus uzbrukumus nomaina politiskā griba.

Karš ir mainījis vēl vienu būtisku lietu – iepriekš kibernoziedznieku izcelsme īpaši netika izcelta vai arī tika minēta kā iespējamība. "Jā, tagad saucam lietas īstajos vārdos – kā ir, tā ir," norāda Baiba Kaškina.

Diemžēl sabiedrībā ir zināms vien par daļu no kiberuzbrukumiem. Cert.lv vadītāja teic, ka organizācijas bieži vien izvēlas šādas lietas noklusēt, bet tie, kas uzdrīkstas par to runāt, nereti saņem nosodījumu. Viņa aicina būt tolerantākiem un uzsver, ka incidents var notikt jebkurā organizācijā.

Šobrīd saistībā ar kiberuzbrukumiem lielākā aktualitāte ir uzbrukumi no Krievijas un Baltkrievijas, īpaši piekļuves lieguma uzbrukumi – DDoS. Cik lielā mērā to intensitāte ir pieaugusi, salīdzinot ar pirmskara laiku?

Pirms kara lielākā daļa uzbrukumu bija komerciāli motivēti, mēģinot izspiest naudu, šifrējot datus un piedraudot tos neatdot. Šobrīd komerciāli motivēti uzbrukumi teju nav redzami. Tagad redzamākā daļa ir piekļuves lieguma uzbrukumi no Krievijas un Baltkrievijas, kas pirmskara laikā nebija problēma. Tos organizē "Telegram" kanālos izveidotās t.s. haktīvistu atbalstītāju grupas, dažādi "Killnet" atvasinājumi, piemēram, "Legion Z". Tajos aicina uzbrukt dažādiem mērķiem valstīs, kuras ir negatīvi noskaņotas pret Krieviju vai pārāk aktīvi – viņu skatījumā – atbalsta Ukrainu. Latvija šajā ziņā ir mērķa augšgalā, tāpēc gandrīz katru dienu ir jauni mēģinājumi uzbrukt Latvijai. Vienā brīdī bija publicēts pat 101 uzbrukuma mērķis Latvijā – valsts iestādes, kritiskā infrastruktūra, finanšu iestādes u. c. To vidū bija pat sporta klubi – mums gan nav zināms, ar ko tie bija izpelnījušies šādu uzmanību.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!