Cilvēks-mašīna un mediju nākotne – Rīgā notiek 'Digital Freedom Festival'. Teksta tiešraides arhīvs
Foto: DELFI

Piektdien Rīgā sākās vērienīgais tehnoloģiju, jaunuzņēmumu, politikas un dzīvesstila festivāls "Digital Freedom Festival", kas līdz 1. decembrim Rīgas Latviešu biedrības namā pulcēs vairāk nekā 1500 dalībnieku no visas pasaules. Visas dienas garumā portāls "Delfi" piedāvāja video tiešraidi no "Delfi Media LAB" skatuves. Tiešraide bija angļu valodā.

Pasākuma norisei pirmajā dienā bija iespējams sekot līdzi "Delfi" teksta tiešraidē un reportāžās, kā arī "Delfi" sociālo tīklu platformā "Facebook". 30. novembrī diskusijas par digitālo nākotni notika uz piecām skatuvēm, un pilnu pasākuma programmu iespējams aplūkot šeit.

Digital Freedom Festival
Šodien teksta tiešraidi no "DDFestival" noslēdzam. Paldies, ka pavadījāt šo dienu ar mums!
#delfimedialab Viņa uzsvēra, ka viņai nepatīk, ja žurnālisti informāciju piegādā veidā – “[Ukrainas prezidents Petro] Porošenko teica, [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins teica”. “Un tas tiek atspoguļots kā vienlīdz patiess. Tad rodas neizpratne par to, kas notiek, un tiek pieļauta iespēja manipulēt ar informāciju,” noteica žurnāliste.
https://twitter.com/DelfiLV/status/1068542700830564353?ref_src=twsrc%5Etfw
#delfimedialab Žurnāliste atceras, ka brīdī, kad aizgāja no darba “RT” 2014. gadā, viņai bija sajūta, ka tas bija “pagrieziena punkts Krievijas dezinformācijā”. Tagad viņa secina, ka viss ir palicis vēl sliktāk. Diskusijas laikā tika mazliet pieminēts arī Krievijas agresija pret Ukrainas kuģiem Kerčas šaurumā un tas, kā mediji par to ziņojuši. Vaicāta, vai viņai šķiet, ka žurnālisti ir slinki, lai plaši un vispusīgi aprakstītu notikušo, Vāla sacīja, ka viņa nelietotu vārdu slinki, taču uzskata, ka žurnālisti pieļauj tās pašas kļūdas, ko 2014. gadā saistībā ar Krievijas un Ukrainas konfliktu.
#delfimedialab Par darbu "RT" un medija dienaskārtību intervijā žurnālam "Delfi" Vāla stāstījusi jau iepriekš. Tā piemēram intervijā, kas notika 2014. gada vasarā, Vāla, vaicāta, vai tika dotas norādes un notika manipulācijas ar žurnālista darbu, viņa atbildēja, ka nebija tā, ka uz darbu bija jādodas kā uz propagandas mašīnu, kur no rīta tiek saņemts zvans no Maskavas, taču bija nojaušama dienaskārtība, kas pamazām veicinājusi pašcenzūru. "Esot tur, tu esi spiests izstiept žurnālistikas ētikas un normu robežas. Tu mēģini izlavierēt ar saviem stāstiem, un spiediens pret tevi, laikam ejot, turpina augt," raksturoja žurnāliste. https://www.delfi.lv/news/arzemes/no-rt-aizgajusi-vala-kremla-merkis-bija-lauzt-rietumu-parakuma-mitu.d?id=49695595
https://www.youtube.com/watch?v=2h79v9uirLY
#delfimedialab Žurnāliste Liza Vāla, kura agrāk strādāja Krievijas valsts finansētajā "RT", runājot par Krievijas dezinformāciju, skaidro, ka visi 17 ASV drošības dienesti secinājuši, ka Krievija iejaucās ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā ar mērķi – lai pašreizējas prezidents Donalds Tramps tiktu ievēlēts. Krievija to īstenojusi gan ar kiberuzbrukumiem, gan ar dezinformācijas palīdzību.
https://twitter.com/DelfiLV/status/1068536399031357440?ref_src=twsrc%5Etfw
#delfimedialab Portāla “Delfi” īpašnieka – mediju grupas “Ekspress Grupp” – padomes loceklis un lielākais akcionārs Hanss Luiks, auditorijai stāstot par mediju biznesu, atklāj, ka mediju biznesa vadīšana patērē ļoti daudz laika un enerģijas. Tāpat ir jāsaskaras ar situāciju, kad tiek izšķērdēta nauda, jo ne vienmēr visu iespējams paredzēt. Vienlaikus viņš norāda, ka “Ekspress Grupp” pieder ļoti daudz mediju, kas attiecīgi ir pirmajā vietā valstī, kurā tas darbojas. No viņa stāstītā izriet, ka, strādājot medijos, ir svarīgi ne tika daudz runāt, bet pievērst uzmanību, spēt izvērtēt un pieņemt lēmumus - lai strādātu medijos ir svarīga stratēģiskā domāšana un spēja pieņemt lēmumus, kas nebalstās tendencēs.
#delfimedialab Runājot par medijiem un to radīto saturu, AS "Ekspress Grupp" īpašnieks Hans Luiks atklāj, ka viņam vairākkārt ir vaicāts viedoklis, vai mediji attēlo realitāti. Viņš pauž pārliecību, ka mediji rada paši savu realitāti. Kā piemēru viņš min pētījumu, kas veikts Igaunijā. Šajā pētījumā pētīts sieviešu klātbūtne laikraksta “Postimees” saturā un secināts, ka sieviešu klātbūtnes īpatsvars laikrakstā ir 25%. “Vai mediji atspoguļo realitāti? Nē, tie rada savu realitāti,” smejoties noteic Luiks.
https://twitter.com/anna_platpire/status/1068525222934929409?ref_src=twsrc%5Etfw
https://twitter.com/DigiFF/status/1068500180083851264
https://www.delfi.lv/bizness/tehnologijas/video-intervija-financeflow-vaditajs-par-to-ka-sastradaties-jaunai-uznemuma-komandai.d?id=50628539
https://twitter.com/DigiFF/status/1068519720410697728
#delfimedialab “Latteleceom” mārketinga direktors Jurģis Ozoliņš, runājot par reklāmas industrijas nākotni, secina, ka skaitļi un dati būs reklāmas nākotne. Līdz ar to reklāmas nākotne ir instrumenti, kas noteiks precīzus datus. Un vislielākais ieguvējs būs tas, kurš no šiem datiem varēs gūt vērtību. “Dati ir jaunā nafta,” noteica Ozoliņš.
#delfimedialab "Dentsu Aegis" izpilddirektors Māris Naglis uzskata, ka reklāmas aģentūrām būs jāmainās, kļūstot vairāk par konsultantiem. Vaicāts, vai medijiem arī nākotnē būs vieta reklāmas industrijā, viņš retoriski lūdza definēt, kas ir medijs. Naglis norādīja, ka medijs ir hibrīds, jo, piemēram, zīmols pats ir medijs. Viņš gan bija pārliecināts, ka mediji arī nākotnē būs nozīmīgs spēlētājs reklāmas nozarē. Vairāk viņš uzsvēra reklāmas aģentūru izmantošanu un to nākotni, skaidrojot, ka pārdot reklāmas vietu mediji var arī pa tiešo, bez starpniekiem. Līdz ar to, viņaprāt, reklāmas aģentūras kļūst par konsultantiem, taču šī maiņa prasa lielus ieguldījumus no aģentūru puses, lai tās varētu kvalitatīvi palīdzēt saviem klientiem.
https://twitter.com/rubesita/status/1068511326685798400
https://twitter.com/DelfiLV/status/1068510407784972288?ref_src=twsrc%5Etfw
#delfimedialab Kannu starptautiskā radošo industriju festivāla “Cannes Lions” radošās izcilības vadītāja Fiorenca Plinio (Fiorenza Plinio) pauž, ka tendence tehnoloģiju tirgū ir tehnoloģijas padarīt cilvēciskākas, proti, ar tehnoloģiju palīdzību ļaut cilvēkiem komunicēt citam ar citu dažādos līmeņos. Kā vienu no piemēriem viņa minēja tehnoloģiju milža “Apple” iniciatīvu – centienus radīt kopienu ar mītnes vietu uzņēmuma veikalā, kur apmeklētāji var apmeklēt meistarklases, seminārus, klausīties koncertus un tapt iedvesmotiem ne tikai no tehnoloģijām un to iespējām, bet arī no cilvēkiem – aktieriem, mūziķiem, sabiedriski nozīmīgām personām un vienam no otra.
https://www.facebook.com/Delfi.lv/videos/262703341087645/#w=560
https://www.delfi.lv/bizness/tehnologijas/video-jaunuznemuma-mazzy-vaditajs-par-butiskakajam-tehnologiju-izmainam-2019-gada.d?id=50628391
https://www.delfi.lv/bizness/tehnologijas/bijusi-russia-today-zurnaliste-pieaug-iespejas-iegut-nepatiesu-informaciju.d?id=50575613
#delfimedialab Viens no veidiem ir pāreja no pelnīšanas no reklāmām uz pelnīšanu no auditorijas. Bērziņš ir pārliecināts un arī auditorijas dati to pierādot, ka cilvēki ir gatavi maksāt par kvalitatīvu žurnālistiku. Līdz ar to tas ir virziens, uz kuru virzās mediji visā pasaulē. Taču, viņaprāt, ir vēl viens veids un tie ir īpašie dizaina projekti, kas apvieno dažādus multimediālos risinājumus. To var saukt arī par vizuālo stāstniecību. “Delfi” galvenais redaktors uzskata, ka tas ir veids kā padarīt plašsaziņas līdzekļus varenus un ievērojamus.
#delfimedialab Nākotne tiem, kas nav gana drosmīgi, lai mainītos paši un mainītu veidus, kā tiek radīts saturs, nav spoža, runājot par medijiem, mediju saturu un reklāmas tirgu, pauž “Delfi” galvenais redaktors Ingus Bērziņš. Runājot par mediju ienākumiem no reklāmas, viņš skaidro, ka nākotnē ienākumi no reklāmas izsīks laikrakstos un žurnālos, bet interneta medijos – tie būs ļoti atkarīgi no satura.
https://twitter.com/vipFinland/status/1068489198792048646
#delfimedialab Portāla “Delfi” galvenais redaktors Ingus Bērziņš norāda, ka finansējuma jautājums ir nozīmīgs sasaistē ar kvalitatīvu žurnālistiku. “Ja mums ir pietiekoši daudz naudas, tad varam turpināt uzturēt mūsu žurnālistikas ideālus,” pauž Bērziņš.
#delfimedialab Somijā digitālā satura pasūtīšanas iespēja medijos, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, palielinājusies par 30%. Patlaban 17 no 28 Somijas ikdienas laikrakstiem ir ieviesuši digitālo maksas saturu. Vēl 2015. gadā digitālā satura pasūtīšanas iespēja bija tikai deviņos no tiem.
https://www.delfi.lv/news/versijas/ieva-ilves-es-velos-atbildigas-tehnologijas.d?id=50537055
#delfimedialab Tiešsaistes reklāmas tirgū lielākie un dominējošie spēlētāji ir meklēšanas rīki, piemēram, "Google" un sociālie mediji. Vasinens prognozē, ka, piemēram, Somijas interneta reklāmu vērtība līdz 2020. gadam pārsniegs kombinēto drukāto mediju un televīzijas reklāmu vērtību. Reklāmas tirgus dinamika nav labvēlīga tradicionālajiem medijiem.
https://twitter.com/agnerts/status/1068490182285017088
#delfimedialab Vasinens atzīmē, ka reklāmu ienākumi tāpēc gan nav pārgājuši uz interneta medijiem. Tā vietā reklāmdevēji lielāko daļu naudas dod globālajiem reklāmas milžiem "Facebook" un "Google". Tas savukārt radījis jaunu tendenci, ka pēdējo gadu laikā interneta mediji ieviesuši digitālā satura pasūtīšanas maksu. Tas daudzviet, piemēram, Somijā jau notiek, un digitālo mediju ieņēmumi no abonēšanas maksām strauji aug, un pārsniedz ieņēmumus, kurus ienes reklāmas laukumu, piemēram, baneru pārdošana.  
#delfimedialab vadības konsultāciju uzņēmuma “Civitta” eksperts Ēro Vasinens (Eero Vassinen), runājot par mediju satura abonēšanu, norāda, ka vēl 2000. gadu sākumā digitālo mediju biznesa modelis paredzēja, ka 60% naudas nāk no reklāmas, bet atlikusī daļa – no patērētājiem. Patlaban šī situācija ir mainījusies un finansējums no reklāmas ir samazinājies līdz 40%, bet 60% - no patērētāja abonēšanas formā.
#delfimedialab  "Civita" eksperts Ēro Vasinens paredz, ka Ziemeļvalstīs lielie drukātie mediji izzudīs tuvākajos piecos gados.
https://twitter.com/maijyta/status/1068481414264471554
Viesturs Šeļmanovs-Plešs, “Mezzy” vadītājs stāsta par 5G ieviešanu Latvijā, kā arī par uzņēmuma ražotajām lietu interneta ierīcēm. https://www.facebook.com/Delfi.lv/videos/262703341087645
#delfimedialab ''Nedrīkstam domāt, ka cilvēki nāks pie mums, mums jāiet pie viņiem,'' diskutējot par Baltijas mediju vidi pauda ''All Media Baltics'' izpilddirektore Baiba Zuzena.
https://www.delfi.lv/bizness/tehnologijas/bijusi-russia-today-zurnaliste-pieaug-iespejas-iegut-nepatiesu-informaciju.d?id=50575613
https://twitter.com/NVA_gov_lv/status/1068473922868383747
#delfimedialab Sihmane atzīmē, ka visās Baltijas un Skandināvijas valstīs vismaz deviņas no desmit populārākajām televīzijas programmām ir uz vietas radīts saturs - vietējie seriāli, raidījumi, ziņas, un nav paredzams, ka tas mainīsies. "Netflix" neražos vietējo saturu, to darīs vietējās kompānijas, viņa norāda.
#delfimedialab ''Telia'' sabiedrisko attiecību vadītāja pārstāve Olga Sihmane uzsver, ka tradicionālais telekomunikāciju bizness izjūt spiedienu. Ja agrāk tas bija satura izplatītājs, tad tagad ir jāmeklē veidi, kā radīt saturu. Arī ''All Media Baltics'' izpilddirektore Baiba Zuzena atzīst, ka ir jāmeklē jauni viedi, kādos cilvēki ir gatavi patērēt saturu un par to maksāt.
#delfimedialab Arī televīzijai ir jābūt gatavai doties tur, kur cilvēki ir - interneta vidē, norāda "All Media Baltics" (LNT, TV3 u.c.) vadītāja Baiba Zuzena.
https://twitter.com/DigiFF/status/1068472827383357441
#delfimedialab Žurnāliste, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra ''Re:Baltica'' pētījuma ''Baltic Media Health Check'' vadītāja Inga Spriņģe norādīja – tā kā liela daļa cilvēku dažādu apsvērumu dēļ vairs nelasa apjomīgus rakstus, žurnālistiem, ziņu radīšanas brīdī ir jādomā par to, vai un kā ir iesaistīts cilvēks. Proti, jādomā par to, kā ziņu pasniegt sabiedrībai.
https://twitter.com/MonkJohnParamai/status/1068470578573647872
#delfimedialab Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” pētījuma “Baltic Media Health Check” vadītāja Inga Spriņģe stāsta, ka mediji Baltijā arī cenšas meklēt jaunus ceļus pie lasītājiem, kur pagaidām labākie piemēŗi esot lietuviešu "15 min" un igauņu "Aripaev", kas lielā mērā balstās idejā par būtiskākās informācijas konsolidāciju un atlasi podkāstu formātā.
#delfimedialab Žurnāliste Inga Spriņģe, runājot par ''mediju veselību'' Baltijā, norāda, ka naudas, kas tiek tērēta reklāmām medijos, apjoms Latvijā ir vismazākais. Lielāka daļa reklāmdevēju naudas Baltijā tiek televīzijai un interneta medijiem. Tāpat Spriņģe norāda uz globālo tendenci – reklāmu nauda lielā mērā aiziet tiešsaistes reklāmām ''Google'' un ''Facebook'', cik tieši – nav zināms.
https://www.delfi.lv/news/delfi-par-mums/ko-par-delfi-atklaj-baltic-media-health-check-petijums.d?id=50620307
#delfimedialab Hodsons norāda, ka vārds ''mākslīgais'' ir ļoti sarežģīts, jo robeža starp to, kas ir dabisks intelekts un kas mākslīgs intelekts ir ļoti šaura. ''Vai valoda ir mākslīga vai dabiska?'' viņš retoriski vaicā. Diskusijas noslēgumā Rītups secina, ka mums nevajadzētu baidīties no tehnoloģiskā progresa, jo vajadzētu dzīvot un būt laimīgiem.
#delfimedialab Salama, atbildot uz jautājumu vai mākslīgais intelekts cilvēci nepadarīs dumjāku, norāda, ka mākslīgā intelekta parādīšanās nebūt neapdraud cilvēku prāta attīstību. "Mēs joprojām runāsim ar inteliģentiem cilvēkiem, un kaut kā jauna ienākšana nebūt to nemaina."
https://www.delfi.lv/bizness/tehnologijas/veloinfrastruktura-riga-ir-apkaunojosa-intervija-ar-pilsetvides-dizaineru-mikaelu-kolvilu-andersenu.d?id=50598573
#delfimedialab Tomēr, runājot par cilvēku vēlmi attīstīt tehnoloģijas, Hanana Salama atzīmē, ka vēlme būt priecīgiem - prieka konsolidācija ir pamata iemesls, kāpēc patlaban attīstīt tehnoloģijas, ne vēlme apgūt jaunus apvāršņus. "The Economist" korespondents Hals Hodsons savukārt uzskata, ka mērķis tehnoloģiju attīstībai pamatā ir vēl vienkāršāks – cilvēku vēlme izdzīvot.
#delfimedialab Džonatans Hovards atzīmē, ka, visticamāk, svarīgākais mērķis cilvēku smadzeņu potenciāla izmantošanai ir cilvēciski savstarpējo attiecību uzlabošana, piemēram, vecāku funkciju labāka izpratne.
https://twitter.com/ReelestG/status/1068461297405181958
https://twitter.com/EiropasKomisija/status/1068457044301234176
#delfimedialab Diskusiju par tehnoloģiju ietekmi uz cilvēkiem un patēriņu filosofs Arnis Rītups iesāka ar aicinājumu viedtālruņus pārdēvēt par muļķ-telefoniem. Tehnoloģiju korespondents žurnālā ''The Economist'' Hals Hodsons no Lielbritānijas gan viņa nedaudz oponēja, sakot, ka tehnoloģiju kritizēšana iet nedaudz par tālu, jo tehnoloģijas var mums palīdzēt, tikai jāprot tās likt lietā. Arī mākslīgā intelekta pētniece un inženiere Hanana Salama no Francijas norādīja, ka tehnoloģijas nepadara ļaudis dumjākos. ''Tehnoloģijas paņem daļu darbu, ko darījām, un tajos mēs patiesi būsim dumjāki, bet tehnoloģijas arī dod mums iespējas pievērsties citām lietām un kļūt gudrākiem tajās,'' teica pētniece. Savukārt Džonatans Hovards, norādīja, ka izvairās no tehnoloģijām, cik iespējams, jo jūt, kā tās padara viņu dumjāku. ''Es jūtu, ka tehnoloģijas mums ļauj vieglāk krist instinktu radītājos kārdinājumos,'' savu nostāju klāstīja Hovards.
https://twitter.com/DaceBulte/status/1068455116674658304
https://twitter.com/DigiFF/status/1068451923924258817
Investoru uzstāšanās laikā savas īsās prezentācijas sniedz investori no visas pasaules – galvenokārt Rietumeiropas utt., ar sevi iepazīstināja riska kapitālisti no “The Floor”, “Buran Ventures”, “Rubylight” u.c., bet nebija ieradies neviens “Altum” pārstāvis, kaut bija pieteikti vairāki.
#delfimedialab Uz auditorijas jautājumu, vai žurnālistiem būtu jāieņem politiska nostāja, kad valdošās varas pārstāvji izvērš nomelnošanas kampaņas pret žurnālistiem, Kims atbildēja, ka tā ir liela problēma ASV. ''Ko darīt žurnālistam, ja viņa raksts, kurā ir patiesi fakti, tiek nosaukts par maldinošu, tikai tādēļ, ka tas nepatīk prezidentam? Šādā polarizētā vidē tas bez maz vai spiež žurnālistiem nepalikt malā''. Savukārt Bērziņš norādīja, ka šāda attieksme rada mediju pārstāvjos vēlmi iesaistīties ''karā''. Viņš atzina, ka pats ir apsvēris nepieciešamību sākt šādu ''karu'', bet ''vienmēr ir otra puse'', un šis ''karš'', iespējams, nav labākā izvēle.
Medicīnisko, DNS pētniecības tehnoloģiju un legālās aizsardzības uzņēmuma "Shivom" vadītājs Henrijs Iness stāsta, ka līdzšinējā medicīnas datu uzskaites sistēma jeb, precīzāk, dažādās sistēmas, kas pastāv dažādās valstīs, vairumā gadījumu ir nedrošas, ar nenoteiktiem datu izmantošanas mērķiem un klientam neietekmējamu un nepārskatāmu datu izmantotāju loku. Iness sola, ka viņa kompānija, kā arī līdzīgi konkurējošie uzņēmumi patlaban strādā lai radītu sistēmu, kurā iespējams pilnībā kontrolēt savu DNA izmantošanu, noteikt slimību iespējamības un pat pārdot to pētījumiem.
https://twitter.com/DaceBulte/status/1068447182817304577
#delfimedialab Diskusijai par tehnoloģiju ietekmi uz žurnālistiku pievienojas portāla ''Delfi'' galvenais redaktors Ingus Bērziņš un sociālantropologs Viesturs Celmiņš. Bērziņš uz skatuves demonstrē rakstnieces Margaritas Stārastes pasaku krājumu, kurā ietverta pasaka ''Netici blēņām'', tādējādi ilustrējot, ka plaisa starp sabiedrības daļu, kas informāciju izvērtē kritiski un daļu, kura akli uzticas, pastāvējusi vienmēr. Kims viņam piekrīt, taču uzsver, ka lielas problēmas rada tehnoloģijas, vienlaikus gan esot svarīgi paturēt prātā kontekstu – mēs joprojām mēģinām saprast, kā pielāgoties šai pasaulei, kur tehnoloģijas ir visu padarījušas vienlīdzīgu. Proti, mediju piedāvātā informācija tiek samesta vienuviet ar apšaubāmu avotu informāciju. Savukārt Celmiņš atgādina, ka tehnoloģijas nav izmainījušas tikai mediju ikdienu, bet gan teju ikkatru nozari.
Sociālā izgudrotāja Gabija Cedlmaijera norāda, ka katram cilvēkam mūsdienu pasaulē burtiski jāatvēl laiks katru dienu vai nedēļu, lai iepazītu jaunākās tehnoloģijas, kas ļauj iekļauties un savā labā izmantot vidi, kura mainās tik strauji. Viņa atzīmē, ka, domājot par savu personīgo nākotni, katram indivīdam, kurš vēl tikai būvē savu karjeru, ir ārkārtīgi būtiski izprast nozares un sfēras, kurās viņu neizkonkurēs mākslīgais intelekts un tehnoloģijas.
Cilvēki Latvijā uzņēmējdarbībā ir tiešām ambiciozi, labā nozīmē. Šeit ir daudz tehniski orientētu cilvēki, tomēr, protams, ir ļoti sarežģīti konkurēt ar iespējām lielajās valstīs. Tāpat ir jākonkurē ar kaimiņvalstīm, un arī tur ir izaicinājumi, rezumē “Tech.eu” redaktors Robins Vouters.
#delfimedialab Kims daudz strādājis Krievijā un Ukrainā, taču viņš uzsver, ka neticība medijiem mūsdienu pasaulē nav tikai Krievijas vai Ukrainas problēma, to viņš pieredzējis arī Vācijā un ASV, kur lielās mediju korporācijas ir zaudējušas savu ietekmi. Viņš skaidro, ka, lai arī ziņu mediju decentralizācija var šķist labs pavērsiens, tā līdz šim nav vairojusi kvalitatīvu mediju rašanos. Internets ir kļuvis par informācijas iegūšanas avotu. ''Es neesmu tehnoloģiju pesismits, internets ir sagriezis kājām gaisā visas nozares, un žurnālisti mēģina saprast, kā tam pielāgoties,'' teica Kims, piebilstot, ka ''tehnoloģijas ir nogalinājušas to žurnālistiku, ko pazinām līdz šim.''
Uz “PNB Bank Investor Lounge” skatuves “Tech.eu” redaktors Robins Vouters teic, ka Eiropā nozīmīgākās investīcijas jaunuzņēmumos tiek veiktas lielajās valstīs – Lielbritānijā, Francijā un Vācijā. Tomēr arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta mazām jaunuzņēmumu kopienām, tai skaitā Baltijas. Ārvalstu medijos parādās arvien vairāk rakstu par Baltijas valstu uzņēmējdarbības vidi.Visā Eiropā palielinās investīcijas jaunuzņēmumos sēklas attīstības fāzē, palielinās arī darījumu skaits. Nav pārsteigums, ka lielākā daļa investīciju tiek veiktas finanšu un medicīna tehnoloģiju jaunuzņēmumos.
https://twitter.com/egmonts_g/status/1068439968949944320
#delfimedialab Uz ''DELFI Media Lab'' skatuves kāpj Nacionālā Maskavas sabiedriskā radio korespondents Lusians Kims no ASV, lai runātu par tehnoloģiju ietekmi uz žurnālistiku. Jau runas ievadā viņš atzīst, ka šis jautājums ir ļoti provokatīvs. Kims atgādina, ka nemaz ne tik sen avīzes saprata, ka ir jāvirzās digitalizācijas virzienā, taču nebija skaidrs, kā to īsti darīt un kā ar to pelnīt. Tā radās daudzu avīžu tiešsaistes platformas. Tiesa, visi mediji digitalizāciju nepārcieta, viņš atgādina. Ar to gan izaicinājumi nav beigušies – ir parādījušies vairāki jauni mediju veidi – sociālie tīkli un blogi.
https://twitter.com/AzamShaghaghi/status/1068421570421506048?ref_src=twsrc%5Etfw
#delfimedialab Savukārt Luiks norādīja, ka, strādājot medija valdē, pievērš lielu uzmanību tam, lai satura mārketings neiejauktos žurnālistikā, kā arī uzsvēra – labākais, ko var darīt publicisti ir – būt brīvi.
#delfimedialab ''Viss, kas notiks uz šīs skatuves šodien, būs skaidrojums sabiedrībai, kādēļ mediji dara to, ko dara visā pasaulē, jo īpaši Baltijā un Latvijā. Ceram, ka pēc šī pasākuma daļa cilvēku mainīs savus stereotipus par to, kur šodien virzās mediji,'' skatuves atklāšanā teica "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš.
Saskinds atzīmē, ka no valsts pārvaldes skatupunkta tehnoloģijas ir ļāvušas izdalīt katru indivīdu tā, kā tas nekad iepriekš nav bijis iespējams. Ja vēl pirms dažiem simtiem gadu valsti interesēja vien aptuveni saprast cilvēku skaitu, tad 20. gadsimta rūpīgā reģistrācija ļāva veikt rūpīgu uzskaiti, bet mūsdienās biometriskie dati pasēs, sejas atpazīšanas tehnoloģijas apvienojumā ar datu bāzēm, kurās mākslīgais intelekts analizē katra cilvēka interneta, īpaši soctīklu, lietošanas paradumus, dod teorētiski valstij ļauj ieskatīties ne tikai katra indivīda ārējos parametros, bet ikdienas gaitās, idejās un vēlmēs.
#delfimedialab Tiek dots starts ''DELFI Media Lab'' skatuvei. Tās atklāšanā klausītājus uzrunā ''Digital Freedom Festival'' līdzdibinātājs Juris Šleiers, portāla ''Delfi'' galvenais redaktors Ingus Bērziņš un ''Delfi'' īpašnieka – mediju grupas ''Ekspress Grupp'' – padomes loceklis un lielākais akcionārs Hanss Luiks no Igaunijas.
Tehnoloģijas vairs nav tikai tehnoloģijas, tām ir būtisks politiskais aspekts, uzskata futūrists Džeimijs Saskinds. Viņš norāda, ka jāpievērš daudz lielāka uzmanība gan politiķiem, jo politiķiem ir daudz labāk jāpazīst tehnoloģijas, lai viņi izprastu, kā tās ietekmē, var uzlabot vai pasliktināt cilvēku ikdienu, gan apkārt esošo tehnoloģiju radītājiem jeb datorspeciālistiem, kuriem nepieciešams labāk izprast sociālos un politiskos procesus. Kā zīmīgu piemēru Saskinds atzīmēja faktu, ka vairums sākotnējo kriptovalūtu attīstītāju bija pārliecināti anarhisti, kuri vēlējās valstu sistēmas nojaukšanu.
https://twitter.com/DigiFF/status/1068425199874396160?ref_src=twsrc%5Etfw
""Digital Freedom Festival" ir pirmā tehnoloģiju konference jaunajā Latvijas simtgadē, tāpēc vēlamies uzdāvināt īpaši vērienīgu pasākumu. Nākotni kontrolēs tie, kas kontrolē tehnoloģijas. Tādēļ vedam uz Rīgu pasaules līmeņa zināšanas un kontaktus, lai stiprinātu savu vietu digitālajā revolūcijā. Novēlam Latvijai kļūt par reģiona līderi tehnoloģiju inovāciju jomā un pārsteigt pasauli," uzsver "Digital Freedom Festival" līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa.
https://twitter.com/jamiesusskind/status/1068404708316975104
Tikmēr uz "Digital Freedom Festival" satura partnera "Delfi Media LAB" skatuves diskutēs par cilvēka inteliģenci, reklāmas un parakstīšanās (subscription) nākotni, tehnoloģiju ietekmi uz žurnālistiku u.c. Runātāju vidū būs Nacionālā Maskavas sabiedriskā radio korespondents Lusians Kims no ASV, tehnoloģiju korespondents žurnālā "The Economist" Hals Hodsons no Lielbritānijas, portāla "Delfi" īpašnieka – mediju grupas "Ekspress Grupp" – padomes loceklis un lielākais akcionārs Hanss Luiks no Igaunijas un citi.
Uz galvenās – "Nākotnes skatuves" – šodien apspriedīs tehnoloģiju ietekmi uz politiskajiem procesiem un veselības jomu, diskutēs par mākslīgo intelektu un aizspriedumiem, mūsdienīgu pilsētu dizaina veidošanu u.c. tēmām. Runātāju vidū būs mākslīgā intelekta pētniece un inženiere Hanana Salama no Francijas, lielpilsētu dizainers un humānākas urbānās vides radītājs Mīkaels Kolvils-Andersens no Dānijas, pasaulē lielākās ģenētikas datu glabāšanas un apmaiņas platformas pārstāvis Henrī Iness no ASV un daudzi citi.
Festivāls noritēs divas dienas un plānots, ka Rīgas Latviešu biedrības namā pulcēs vairāk nekā 1500 dalībnieku no visas pasaules. 
Oficiāli ir sācies festivāls "Digital Freedom Festival"!

Uz galvenās – "Nākotnes skatuves" – apsprieda tehnoloģiju ietekmi uz politiskajiem procesiem un veselības jomu, diskutēja par mākslīgo intelektu un aizspriedumiem, mūsdienīgu pilsētu dizaina veidošanu u.c. tēmām. Runātāju vidū bija mākslīgā intelekta pētniece un inženiere Hanana Salama no Francijas, lielpilsētu dizainers un humānākas urbānās vides radītājs Mīkaels Kolvils-Andersens no Dānijas, pasaulē lielākās ģenētikas datu glabāšanas un apmaiņas platformas pārstāvis Henrī Iness no ASV un daudzi citi.

Uz "Digital Freedom Festival" satura partnera "Delfi Media LAB" skatuves diskutēja par cilvēka inteliģenci, reklāmas un parakstīšanās (subscription) nākotni, tehnoloģiju ietekmi uz žurnālistiku u.c. Runātāju vidū bija Nacionālā Maskavas sabiedriskā radio korespondents Lusians Kims no ASV, tehnoloģiju korespondents žurnālā "The Economist" Hals Hodsons no Lielbritānijas, portāla "Delfi" īpašnieka – mediju grupas "Ekspress Grupp" – padomes loceklis un lielākais akcionārs Hanss Luiks no Igaunijas un citi.

Uz korporatīvo inovāciju skatuves diskutēja par mākslīgā intelekta pienesumu biznesa attīstībā, mašīnmācīšanos un virtuālajiem asistentiem, blokķēdēm korporatīvajā biznesā. Sadarbībā ar "Swedbank" notika diskusija par atvērtās sadarbības platformas jeb "Open Banking" iespējām un atvērto standartu API.

"PNB Investor Lounge" sadarbībā ar "PNB Banka" notika Investoru diena, kuras ietvaros norisinājās četri startup pitch konkursi ar pasaulē vadošiem akceleratoriem "500 Startups" un "Rockstart", kā arī "EIT Climate-KIC akceleratora", LU studentu Biznesa inkubatora rīkotie konkursi. Investoru dienas noslēgumā notiks "ātrie randiņi" ar investoriem.

Savukārt dzīvesstila skatuve piedāvāja zināšanas par apzinātību un meditāciju, ceļošanas tehnoloģijām u.c. dzīvesstila un personiskās pilnveidošanās tēmām.

""Digital Freedom Festival" ir pirmā tehnoloģiju konference jaunajā Latvijas simtgadē, tāpēc vēlamies uzdāvināt īpaši vērienīgu pasākumu. Nākotni kontrolēs tie, kas kontrolē tehnoloģijas. Tādēļ vedam uz Rīgu pasaules līmeņa zināšanas un kontaktus, lai stiprinātu savu vietu digitālajā revolūcijā. Novēlam Latvijai kļūt par reģiona līderi tehnoloģiju inovāciju jomā un pārsteigt pasauli," uzsver "Digital Freedom Festival" līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa.

1. decembrī pasākuma apmeklētājiem būs iespēja piedalīties meistarklasēs par kriprotovalūtām, nākotnes darba vidi, emocionālo inteliģenci u.c. aktuālām tēmām. Tās vadīs pasaules līmeņa speciālisti. Sadarbībā ar "Biohacking.lv" no 1.-2. decembrim interesentiem būs iespēja piedalīties ekskluzīvā 24 stundu "biohacking retrītā", lai piedzīvotu unikālu prāta, ķermeņa un sociālās mijiedarbības pieredzi, iemācītos metodes pašsajūtas uzlabošanai, ko izmanto pasaules produktīvākie un ietekmīgākie cilvēki.

Source

DELFI Bizness

Tags

Digital Freedom Festival Jaunuzņēmumi
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form