28. jūnijā, sarunu festivālā "Lampa" pašvaldību un valsts vadītāji kopā ar privātā sektorā pārstāvjiem diskutēja par valsts sistēmu digitalizāciju un efektīvāku valsts līdzekļu pārvaldi. Sarunā piedalījās Valdis Bergs ("MobillyTX" valdes priekšsēdētājs), Edgars Cīrulis (VRAA, direktora vietnieks elektroniskās pārvaldes jautājumos), Jānis Lielpēteris (LTRK Politikas daļas Direktora vietnieks un Latvijas Mediju ētikas padomes valdes priekšsēdētājs), Edžus Žeiris ("ZZ Dats" direktora vietnieks), Gints Sīviņš (Ogres novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks) un Artis Gustovskis (Kuldīgas novada domes inovāciju, tūrisma un sabiedrības integrācijas projektu galvenais eksperts). Sarunu vadīja žurnālists Aidis Tomsons.
Ideāls digitalizācijas pakalpojums ir tāds, kas ļauj iedzīvotājam saņemt viņam pienākošos pabalstus un valsts atlaides, bet nevienam citam, izņemot valsti, šie sensitīvie dati nav pieejami. Piemēram, konduktorei sabiedriskajā transportā nav jāzina, kāpēc cilvēkam jāizsit nulles biļete, to, vai viņam ir invaliditātes, maznodrošinātā vai vēl kāds cits, atlaidi pieprasošs, statuss, zina tikai sistēma. Arī situācija, kad skolēnam no maznodrošinātas ģimenes ir jāuzrāda dokuments par brīvpusdienu saņemšanu skolā, ir lieka. Trešajām pusēm nav jābūt informētām, kāpēc kādam ir vai nav atlaides dažādiem valsts pakalpojumiem. Tā vietā "norēķins" (labuma saņemšana) notiek ar datu lasītāju – vienalga, vai tā ir karte vai mobilais telefons vai elektroniskais pulkstenis – tādā veidā trešās personas netiek informētas, kāda veidā norēķins tiek veikts.
Jau šobrīd progresīvākās Latvijas pašvaldības iedzīvotājiem sākušas piedāvāt pilsētas karšu risinājumus. Tā, piemēram, var minēt Ogres novadnieka karti, ar kuras palīdzību iedzīvotāji var norēķināties, saņemt pabalstus, pašvaldības atlaides, braukt autobusā, ēst pusdienas skolā un daudz ko citu. Vārdu sakot, pilsētnieka karte darbojas kā ātrāks, pieejamāks, ērtāks un efektīvāks pašvaldības pakalpojumu saņemšanas rīks, kas arī pašai pašvaldībai ļauj nepārmaksāt par izmantotajiem pakalpojumiem – piemēram, – norēķināties tikai par faktiski izmantoto brīvpusdienu skaitu, nevis teorētiski iespējamo. Pašvaldība reālā laikā redz reālo subsīdiju un atlaižu patēriņu jeb izmantoto skaitu, un pēcāk norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par konkrētu summu, tādējādi samaksājot tikai par to, kas iztērēts.
Būtiski, ja valsts sistēmu digitalizāciju izveido un apkalpo uzņēmums, kuram šajā jomā jau ir pieredze, un tas ir ikdienas peļņas avots. Tāpat arī, ja privātajam sektoram plašākā mērogā būtu iespēja īstenot valsts digitālo sistēmu risinājumus, rastos veselīga konkurence, liekot uzņēmējiem sacensties par labāko piedāvājumu. Tāpat uzņēmēju interesi radīt lietotājiem draudzīgu programmatūru interfeisu veicinātu atvērtā tirgus modelis, kur katrs lietotājs var izvēlēties sev labāko rīku vai aplikāciju. Kāpēc? Gluži vienkārši – no tā, cik ērti lietojama būs programmatūra, būs atkarīgi arī uzņēmēja ienākumi. Nav nekādas jēgas digitalizēt sistēmas tikai digitalizācijas pēc, svarīgi domāt par "UX" jeb lietotāja pieredzi, kam šodien jābūt jebkura pakalpojuma lietošanas pamatā.
Latvija ir teicami piemērota tam, lai varētu rādīt piemēru Eiropai – pēc iedzīvotāju skaita esam neliela, tomēr diezgan atvērta sabiedrība. Piemēram, salīdzinot "Mobilly TX" produktu ieviešanas ātrumu Ogrē un kādā Frankfurtes piepilsētā, laika periods varētu atšķirties pat gadiem. Mēs esam krietni elastīgāki un ātrāki, tāpēc Latvijai ir milzīgs potenciāls ieviest dažādas IT inovācija.
Galvenie šķēršļi, kas šobrīd kavē augšupejošu valsts sistēmu digitalizācijas attīstību, ir pašvaldību bailes strādāt ar atvērtajiem datiem, ieviest kaut ko jaunu un dārgu, ja nav garantijas, ka iedzīvotāji to lietos un investīcijas atmaksāsies. Šīs bažas pastiprina sliktas prakses piemēri, kā, piemēram, bēdīgi slavenā Rīdzinieka karte – bezkonkurences apstākļos tapis kroplīgs risinājums, pašvaldībai dibinot jaunu kapitālsabiedrību un nelietderīgi izšķērdējot līdzekļus.
Tomēr jebkuras bažas dzēš brīvas konkurences iespējas. Privātā sektora iespēja īstenot valsts digitālo sistēmu risinājumus nodrošina kvalitātei vajadzīgo konkurenci, liekot uzņēmējiem sacensties par labāko piedāvājumu un risinājumu, kas vērsts uz lietotāju, nevis zemāko iepirkuma cenu. Jāatceras, ka mūsdienīga valsts pārvalde vairs nevar atļauties vecmodīgu un pārcenotu valsts līdzekļu apsaimniekošanu un nemodernus, lietotājiem nedraudzīgus digitālo sistēmu risinājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
