Eksperti: inovācijām atvērtas skolas pietuvina skolēnus darba tirgum  (4)

Diskusijā piedalījās Somijas startapu centra "Maria 01" vadītājs Voito Kangas, Latvijas lielākās kodēšanas skolas "Learn IT" līdzdibinātāja Linda Sinka un jaunuzņēmuma "Edurio" līdzdibinātājs Jānis Strods.

Eksperti diskusijā pievērsa uzmanību prasmēm, kas jau tagad ir nepieciešamas nākotnes darba tirgum. Strods kā svarīgu prasmi izceļ spēju reflektēt par to, kā skolēni mācās: "Saprast, kāpēc skolēnam veicas vienās jomās, kā arī ar kādām grūtībām viņš saskaras citās jomās". Sinka uzskata, ka nepieciešami cilvēki, kas uzņemas atbildību par savu paveikto darbu, kā arī vairot atgriezenisko saikni par paveikto. "Vēl viena lieta ir skolēniem dot iespēju veidot problēmu risinājumus ar tehnoloģiju palīdzību – sākumskolas posmā redzam, ka skolēni ir ļoti ieinteresēti dažādos procesos," viņa piemetina, ka šāda interese ir jāizmanto.

Eksperte arī izceļ to, ka skolas, kas ir atvērtas un gatavas jaunām inovācijām izglītības sistēmā, nonāk daudz tuvāk darba tirgum, tādējādi arī skolēnus tam sagatavojot.

Kangas pievērš uzmanību, ka skolotājs mūsdienās tiek uzskatīts par satura piegādāju: "Būtu vairāk jāpievērš uzmanība prasmēm, ko mēs viņiem iemācām". Kā piemēru viņš min atteikšanos no visiem mācību priekšmetiem pamatskolas līmenī: "Mēs vedam skolēnus dabā un mācam par, piemēram, mežu ekosistēmu. Tur viņi mācās visu kopā – bioloģiju, ģeogrāfiju, matemātiku, bet to visu kontekstā ar tēmu "mežu ekosistēma"". Kangas piebilst, ka fenomenos balstīta izglītība palīdz savstarpēji savienot mācību priekšmetus.

"Var viegli izmērīt, cik pareizi skolēns eksāmenā atrisina dažādus matemātiskus vienādojumus, bet, piemēram, kritisko domāšanu vai radošumu – to izmērīt nevar," norāda Strods, piemetinot, ka reizē tas ir gan izglītības sistēmas lielākais caurums, gan arī lielākā joma, kurā pilnveidoties.

Sinka izceļ Latvijas izglītības sistēmā valdošo problēmu – skolu tehnoloģiskais un materiālais nodrošinājums nav pietiekams, lai spētu realizēt ieceri programmēšanu mācīt 1.-9. klašu līmenī. "Mēs nefokusējamies uz to, ka visi skolēni, kas mācīsies programmēšanu, būs nākamie IT ģēniji, tāpat kā mēs neceram, ka visi, kas iet uz sportu, būs nākamie Kristapi Porziņģi. Kodēšana dod iespēju, prasmes un radošumu," skaidro eksperte.