Gads, kas piespieda iemīlēt tehnoloģijas
Foto: Pixabay

2020. gads piespieda iemīlēt tehnoloģijas arī tos, kas iepriekš no tām izvairījās vai baidījās, un vienlaikus radīja lielus izaicinājumus un jaunas iespējas gan sabiedrībai, gan biznesam. Tehnoloģiju jomas pārstāvji portālam "Delfi" akcentē, ka digitalizācijas uzvaras gājiens turpināsies – ieguvēji būs tie, kas "nenokavēs šo vilcienu".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2020. gads Latvijas sabiedrībai ir radījis gan izaicinājumus, gan satraukumu, tai skaitā izaicinājumus, kas saistīti ar digitālo transformāciju. Pārejot uz attālinātu darbu un mācībām, jaunās tehnoloģijas sāka lietot ļoti daudz cilvēku – arī tie, kas iepriekš bija negribīgi vai kūtri to lietotāji, atskatoties uz aizejošo gadu, saka Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente profesore Signe Bāliņa.

"Ja skatāmies uz Latvijas IKT uzņēmumiem, tad pāreja uz attālinātu darbu un piemērošanās darbam jaunajos apstākļos uzņēmumiem nav sagādājusi problēmas. Savukārt lielai daļai IKT uzņēmumu klientu nācās strauji pielāgoties darbam jaunajos apstākļos. Var teikt, ka ārkārtējā situācija būtiski paātrināja digitālo transformāciju. Ja iepriekšējos gados tehnoloģijas vairāk bija kā uzņēmumu attīstības instruments, tad šobrīd tā ir svarīga komponente ikviena uzņēmuma izdzīvošanai. Šis process arī radījis paaugstinātu pieprasījumu pēc atsevišķiem IKT pakalpojumiem," tendences nozarē raksturo asociācijas vadītāja.

Finanšu dati par 2020. gadu vēl nav pieejami, tomēr, balstoties uz provizoriskām aplēsēm, nozarē šogad ir sagaidāms apgrozījuma un peļņas kritums, viņa atzīst.

Digitālās transformācijas norises atspoguļo arī LIKTA gada balva "Platīna pele". Šis gads balvas vēsturē ir zīmīgs ar lielo un kvalitatīvo pieteikumu skaitu, kas lielā mērā raksturo pārmaiņām bagāto laiku. Piemēram, kategorijā "Uzņēmuma digitālā transformācija" balvu saņēma divi laureāti – "Rimi Latvia" par e-veikalu un "MobillyTX" par lietotni "Mobilly labumi".

Tāpat Bāliņa izceļ skolotāju pienesumu, pielietojot digitālos rīkus izglītības procesā. Balva "Platīna pele" kategorijā "Labākais e-skolotājs" tika piešķirta J. Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas skolotājai Annai Beļskai, kura turklāt saņēma arī uzņēmuma "Tilde" speciālbalvu par ieguldījumu digitālo tehnoloģiju pielietošanā mācību procesā.

Pārvarēt šoku

Ārkārtējās situācijas izsludināšana martā bija šoks, jo strauji sākās attālinātā dzīve un darbs. IKT uzņēmumi bija gatavi šādam notikumu pavērsienam, jo tajos darbinieki jau iepriekš varēja izvēlēties strādāt attālināti, tā bija normāla prakse. Šādam notikumu pavērsienam nebija gatavi daudzi citi uzņēmumi, kuriem strauji nācās pārkārtot savu darbu un sākt izmantot tehnoloģijas, kas jau bija pieejamas, taču netika izmantotas gana plaši. "Piemēram, elektroniskais paraksts vai e-dokumenti – pārmaiņu laiks deva pamatīgu grūdienu tos izmantot plašāk. Jāuzsver, ka digitālā transformācija nekad nav bijis pašmērķis, tā ir iespēja ikvienam uzņēmumam palielināt efektivitāti un produktivitāti, kļūt konkurētspējīgākam un pelnīt vairāk," akcentē Bāliņa.

ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) dati liecina, ka līdz ārkārtas situācijai Latvijas uzņēmumi kūtri izmantoja iespējas, ko piedāvā e-komercija. Arī LIKTA īstenotās kampaņas "Gudrā Latvija" secinājumi par Latvijas uzņēmumu digitālās attīstības līmeni 2019. gadā apliecināja pieņēmumu, ka liela daļa uzņēmumu nav gatavi darbam digitālajā laikmetā. 41% Digitālā brieduma testa respondentu atzina, ka viņu uzņēmumā ir ieviesti tikai daži pamata digitālie risinājumi. Savukārt 15% uzņēmumu par digitalizāciju tikai sāka domāt, un tādējādi gandrīz nekādi risinājumi vēl nebija ieviesti. Tikai niecīga daļa – 7% respondentu – norādīja, ka digitalizējuši turpat vai visus uzņēmuma procesus, un šiem uzņēmumiem piemērošanās ārkārtējai situācijai, visticamāk, nesagādāja lielas raizes, secinājusi LIKTA.

"Piemērošanās darbam un dzīvei jaunajos attālinātajos apstākļos saasinājusi iepriekšējo gadu aktuālās problēmas" LIKTA prezidente Signe Bāliņa

"Cik lielā mērā digitālā transformācija pavirzījusies uz priekšu šogad, mēs redzēsim, analizējot jaunā Digitālā brieduma testa rezultātus. Taču kopumā var teikt, ka aizvadītais gads ir mainījis Latvijas sabiedrības ieradumus: ļoti īsā laikā esam apguvuši jaunus rīkus un tehnoloģijas, par kuru esamību zinājām, bet ko neizmantojām. Paradumu maiņa ir ieviesusi pārmaiņas arī daudzu uzņēmumu ikdienā. Jāuzsver, ka digitālās transformācijas process turpinās un mums visiem ir jābūt gataviem apgūt jaunas prasmes un uzzināt par jaunām iespējām, ko tehnoloģijas sniedz," norāda Bāliņa.

Lielākie izaicinājumi

LIKTA prezidente arī izceļ to, ka piemērošanās darbam un dzīvei jaunajos attālinātajos apstākļos saasinājusi iepriekšējo gadu aktuālās problēmas. "Kā pirmo izaicinājumu gribētu minēt digitālās prasmes: ņemot vērā straujo tehnoloģiju izaugsmi, arvien aktuālāks kļūst jautājums par digitālo prasmju pilnveidošanu gan formālās izglītības procesā, gan arī mūžizglītības jomā," saka Bāliņa.

Otrs izaicinājums ir izteiktais darbaspēka deficīts, kas nozarē novērojams jau vairākus gadus. "Ir svarīgi, lai pēc iespējas vairāk vidusskolas absolventu uzsāktu un pabeigtu studijas IKT jomā. Tāpat būtiskas ir esošā darbaspēka iespējas pārkvalificēties no mazāk pieprasītām profesijām uz tām, kur pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Svarīgas nozares vajadzībām atbilstošas kvalifikācijas celšanas un mūžizglītības programmas, kas nodrošinātu mūsu speciālistu konkurētspēju. Tāpat viens no izaicinājumiem ir sieviešu īpatsvara palielināšana nozarē – kā panākt, lai jaunās sievietes izvēlas studijas un darbu IKT nozarē, nenobīstoties no nozares," aktualitātes nozarē komentē Bāliņa.

No likumdošanas viedokļa ir nozīmīgi, lai normatīvais regulējums neatpaliktu no tehnoloģiju attīstības un neierobežotu digitālo iespēju pilnvērtīgu izmantošanu. "Te var minēt gan personas datu apstrādes jautājumus, gan dažādus juridiskos aspektus mākslīgā intelekta un lielo datu risinājumos," viņa piebilst.

Viennozīmīgi aktuāla ir industrijas un pētniecības institūciju sadarbība, pētniecības un attīstības veicināšana, lai radītu jaunas komercializējamas inovācijas. "Pozitīvs piemērs šajā jomā ir kompetences centru programma, kas veicina inovatīvo uzņēmumu sadarbību ar pētniekiem, radot prototipus jauniem pakalpojumiem un produktiem. Nozarei viennozīmīgi svarīga ir arī eksporta sekmēšana un attiecīgi instrumenti, valsts atbalsts, Latvijas kā digitāli attīstītas valsts un industrijas tēla veidošana," skaidro Bāliņa.

LIKTA prezidente norāda, ka viena no šobrīd svarīgākajām iniciatīvām nozarei un arī visai Latvijai ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas gatavotais Digitālo transformācijas pamatnostādņu projekts 2021.–2027. gadam. Ņemot vērā globālās tendences, Latvijai tas ir ļoti nozīmīgs dokuments, kas iezīmē galvenos rīcības virzienus digitālās transformācijas īstenošanā Latvijā nākamo septiņu gadu laikā. Pamatnostādnes paredz rīcību piecos virzienos un aptver visus sabiedrības digitalizācijai būtiskākos aspektus: digitālās prasmes un izglītība, digitālā drošība un uzticamība, telekomunikāciju pakalpojumu pieejamība, tautsaimniecības (t.sk. valsts pārvaldes) digitālā transformācija, inovācijas, IKT industrija un IKT zinātne. "Šobrīd darbs pie dokumenta ir jāturpina, veicot uzlabojumus, un ir jāizstrādā konkrēta rīcības programma (aktivitāšu plāns) ar plānoto finansējumu, nosakot izmērāmus sasniedzamos rādītājus. Sagaidām, ka nākamgad darbs pie šī dokumenta tiks pabeigts un tas tiks apstiprināts valdībā," stāsta Bāliņa.

Digitālā transformācija nav apturama

Veroties nākotnē, asociācijas vadītāja uzsver, ka ārkārtējās situācijas viestās izmaiņas nav īstermiņa – digitālā transformācija neapstāsies, tā tikai uzņems apgriezienus. Tiem uzņēmumiem, kas spēs efektīvi izmantot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, noteikti būs lielākas iespējas uzvarēt konkurences cīņā. "Tāpēc šis ir īstais laiks, lai pārdomātu, kā tehnoloģijas var uzlabot uzņēmuma sniegumu, nodrošināt labāku komunikāciju ar klientiem un darbiniekiem, pilnveidot biznesa modeli," viņa mudina.

"Šobrīd ir būtiski izglītot visu nozaru uzņēmumus par digitālās transformācijas ieguvumiem, kā arī parādīt soļus, kā šo transformāciju veikt. Šeit būtisks būtu valsts atbalsts uzņēmumiem, jo digitālā transformācija ir veids, kā veicināt ekonomisko izaugsmi un mūsu uzņēmumu konkurētspēju Eiropā un pasaulē. Latvijas IKT nozare ir gatava piedāvāt konkurētspējīgus risinājumus un atbalstu dažādu nozaru uzņēmumiem," pauž asociācijas prezidente.

Izkāpt no komforta zonas

"Šis gads ir bijis negaidītu izaicinājumu pilns, liekot ikvienam no mums izkāpt no komforta zonas. Tomēr izaicinošie apstākļi mācījuši arī ātri pielāgoties pārmaiņām, pieņemt reizēm pat ļoti sarežģītus lēmumus, kā arī radīt novatoriskus risinājumus labākai nākotnei. Visdažādākie tehnoloģiskie risinājumi šī gada laikā attīstījušies straujāk nekā varējām prognozēt, līdz ar to pieaugusi arī uzņēmumu un institūciju interese par valodu tehnoloģijām," raugoties uz šo gadu, norāda valodu tehnoloģiju uzņēmuma "Tilde" biznesa attīstības vadītājs Kaspars Kauliņš.

Kā piemēru viņš min klientu atbalsta struktūrvienības un zvanu centrus, kuros pandēmijas laikā strauji pieauga ienākošo klientu pieprasījumu skaits. Drošības apsvērumu dēļ bija jāmeklē jauni, alternatīvi kanāli saziņai ar klientiem. ""Tildes" virtuālie asistenti bija liels atbalsts klientu apkalpošanas komandām, un šā gada laikā tie nosūtīja gandrīz pusmiljonu ziņojumu vairāk nekā 110 000 iedzīvotāju. "Tildes" virtuālo asistentu saimei šajā gadā pievienojušies vairāk nekā 10 jauni inteliģentie sarunu boti, kas atbild uz lietotāju pieprasījumiem 24/7 režīmā," stāsta Kauliņš.

Viņš vērtē, ka IKT nozare ir drīzāk ieguvusi no šīs krīzes. "Mākslīgais intelekts, mašīnmācīšanās un procesu automatizācija attīstīsies arvien straujāk, un tajos bāzētie risinājumi kļūs par neatņemamu ikdienas darba sastāvdaļu. Daudzveidīgie tehnoloģiju risinājumi ļaus uzņēmumiem veikt līdz šim nebijušas pārmaiņas, domājot par ilgtermiņa attīstību, efektivitātes uzlabošanu, procesu automatizāciju, kā arī par klientu apmierinātību, darbinieku drošību un labklājību," paredz Kauliņš.

Pievēršoties konkrēti "Tildes" aktualitātēm, Kauliņš stāsta, ka šogad uzņēmums turpināja darbu daudzajos izstrādes un pētniecības projektos, pielāgojot un veidojot jaunus mākslīgā intelekta valodu tehnoloģiju risinājumus: ""Tildes" mašīntulkošanas komanda lepojas ar panākumiem, jau vairāku gadu garumā nodrošinot Eiropas Padomes prezidējošo valstu valdības un iedzīvotājus ar daudzvalodīgu pieeju informācijai un pakalpojumiem. Būtiska attīstība notika arī runas tehnoloģiju jomā. Mēs ieviesām jaunās neironu tīklu tehnoloģijās veidotu mākslīgo balsi lietuviešu un latviešu valodām, un sadarbībā ar uzņēmumu "Tet" izveidojām arī pirmo komerciālo balss sintezatoru latviešu valodai. Būtisku attīstību piedzīvoja arī "Tildes" veidotie runas atpazīšanas risinājumi, kas turpmāk atvieglos tiesu darbu Igaunijā un parlamenta darbu Lietuvā, un drīzumā palīdzēs arī Iekšlietu ministrijas daudzo struktūrvienību darbiniekiem, gan gatavojot dažādus dokumentus, atpazīstot dažādu procesuālo darbību audioierakstus, gan arī ļaujot veikt meklējumus dažāda rakstura audio arhīvos."

"Tildes" biznesa attīstības vadītājs arī pauž: "Ticam, ka krīzes situācijās īpaši nozīmīga ir katras organizācijas un katra indivīda līdzdarbība, tāpēc arī mēs izmantojām savas zināšanas un tehnoloģijas, lai palīdzētu valstij un līdzcilvēkiem. Gada sākumā sadarbībā ar uzņēmumu "Tet" izstrādājām tērzēšanas botu, kurš diennakts režīmā nodrošina iedzīvotājiem ērtu un ātru pieeju uzticamai informācijai par un ap Covid-19. Kopš marta mūsu Covidbots palīdzējis Latvijas iedzīvotājiem rast atbildes uz vairāk nekā 50 000 jautājumu. Un mūsu centienus novērtēja arī IKT nozares vadītāji, piešķirot mūsu iniciatīvai nozīmīgāko industrijas ikgadējo apbalvojumu – "Platīna peli"."

Gads, kas piespieda iemīlēt tehnoloģijas
Foto: Pixabay

Jautāts, kā uzņēmumā vērtē valdības pieņemtos lēmumus, kas skar nozari, Kauliņš atbild: "Mēs labi apzināmies, ka šī situācija ir savā ziņā nebijusi, tāpēc ar izpratni izturamies pret valdības centieniem to iespējami labi kontrolēt. IKT nozare, iespējams, ir salīdzinoši labās pozīcijās, jo gan mūsu risinājumi un pakalpojumi darbojas virtuālajā vidē, gan arī to izstrādi un uzturēšanu iespējams veikt attālināti."

"Daudzas organizācijas pasaulē un arī Latvijā Covid-19 krīzes laikā palielinājušas savas investīcijas digitālās transformācijas procesos, tajā skaitā arī mākslīgā intelekta tehnoloģiju risinājumos. Arī plašie ekonomikas atlabšanas stimulēšanas finanšu instrumenti, ko piešķir Eiropas Savienības institūcijas, ir paredzēti tieši tehnoloģiju attīstībai un automatizācijas risinājumu ieviešanai, tāpēc varam cerēt, ka ieguvēja būs gan Latvijas IKT nozare, gan, galarezultātā, arī Latvijas uzņēmumi, valsts iestādes un, protams, arī iedzīvotāji. Svarīgi, lai mēs mācētu šos līdzekļus izmantot saprātīgi un domājot par ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību," komentējot nākamajā gadā gaidāmo virzību, norāda "Tildes" biznesa attīstības vadītājs.

Valdības darbs neapmierina

"Kopumā IT nozarei šis gads bijis veiksmīgs – gan uz vietējo tirgu orientētiem uzņēmumiem, gan eksportētājiem," portālam "Delfi" saka IT risinājumu izstrādātāja "Visma" klientu panākumu daļas direktore Laura Brīvība-Dzenuška.

"Pandēmija ir radījusi ļoti lielas pārmaiņas. Daudz lielāka nozīme šobrīd ir tieši ilgtspējas prioritātēm. Attiecībā uz darba vidi, attālinātais darbs radījis interesantu tendenci. Ja gada sākumā darba pārcelšana attālināti šķita kā īslaicīga pielāgošanās notiekošajam, tad šobrīd hibrīdrežīms, kad darbs tiek kombinēts klātienē un attālināti, ir kļuvis par normu. Protams, šāds režīms rada būtiskas izmaiņas arī biroja funkciju plānošanā," stāsta "Visma" pārstāve.

"Digitalizācija turpinās viest pārmaiņas itin visās nozarēs" "Visma" klientu panākumu daļas direktore Laura Brīvība-Dzenuška

Viņa atzīst, ka gads viennozīmīgi ir bijis izaicinājumiem bagāts, jo, neraugoties uz apstākļiem, bijis jāspēj mobilizēties nosprausto mērķu sasniegšanai. "Kā galvenā aktualitāte visam gadam cauri vijusies nepieciešamība mācīties pielāgoties apstākļiem un īsā laikā rast risinājumus iepriekš nesastaptām problēmām. Šis gads vairāk nekā jebkad licis fokusēties uz darbinieku efektivitāti un produktivitātes novērtēšanu, taču tikpat daudz esam domājuši par to, kā pie esošajiem apstākļiem rūpēties par darbinieku labbūtību, tostarp neatstājot novārtā mentālo veselību," viņa stāsta.

Atskatoties uz valdības šogad pieņemtajiem lēmumiem, Brīvība-Dzenuška akcentē, ka vislielāko ietekmi radījusi nodokļu reformas gaita. "Valdības darbs bija lēns, un redzam būtisku kavējumu pret plānotajiem termiņiem, turklāt ar nozīmīgām un sākotnēji neplānotām izmaiņām. Decembrī apstiprinātais valsts budžets ar pavadošajiem normatīvajiem aktiem atkal nostāda sistēmu ražotājus un grāmatvežus neplānotu izmaiņu ieviešanas priekšā jau janvārī. Protams, ļoti jūtams, ka Covid-19 skarto uzņēmumu atbalsta instrumenti gan pavasarī, gan pašreiz ir nepietiekami izsvērti," viņa vērtē.

Lūgta komentēt nākamā gada tendences, "Visma" pārstāve prognozē, ka "ekonomikā kopumā ir sagaidāms stagnācijas periods, taču to nevarētu teikt par IT nozari". "2021. gads noteikti būs labvēlīgs digitalizācijas uzvaras gājiena turpināšanai, un to sajutīs ikviens. Digitalizācija turpinās viest pārmaiņas itin visās nozarēs. Jau šobrīd aizvien vairāk tuvojamies bezpapīra birojam, virzoties uz bezpapīru grāmatvedību, aizvien plašāk pielietojot e-rēķinus, darbinieku pašapkalpošanās sistēmas un citus rīkus, kas ļauj atteikties no ierastās papīra plūsmas. Protams, līdz ar IT pakalpojumu attīstību, aizvien būtiskāka loma ir arī kiberdrošībai. Šis ir jautājums, kurš jāturpina aktualizēt biznesa vidē. Savukārt, no nozares neatkarīga tendence būs mūžizglītības un pārkvalifikācijas aktualizācija. Tieši tāpat kā ilgtspējīgi domājošiem uzņēmumiem ir jāspēj pielāgoties mainīgiem apstākļiem, arī darbiniekiem ir jāceļ sava vērtība darba tirgū, domājot par savu prasmju nemitīgu papildināšanu," viņa akcentē.

Nepārtraukti jāinvestē infrastruktūrā

"Telekomunikāciju nozarei, gluži tāpat kā daudzām citām nozarēm, 2020. gads bijis izaicinājumiem pilns," atzīst arī mobilo sakaru operatora "LMT" prezidents Juris Binde. "Covid-19 pandēmija mainījusi tehnoloģiju un mobilo pakalpojumu patēriņa paradumus Latvijā: lielākajai daļai iedzīvotāju, pārejot uz darbu un mācībām attālināti, vairākkārt pieaudzis datu pārraides patēriņš, būtiski palielinot esošā tīkla noslodzi. Digitālā transformācija būtiski iezīmē arī jaunu produktu un risinājumu nepieciešamību, kas nākotnē ļautu pilnvērtīgi izmantot tās sniegtās priekšrocības un iespējas," stāsta "LMT" prezidents.

"Galvenais izaicinājums nozarei, kas izkristalizējās jau 2019. gadā, bet 2020. gadā līdz ar pandēmiju vēl vairāk aktualizējās, ir nepieciešamība palielināt interneta kapacitāti. Iedzīvotāju ieradumu maiņa un ārkārtas apstākļi – attālināts darbs, mācības un arī izklaide – strauji palielinājusi interneta patēriņu. Lai turpinātu nodrošināt tikpat kvalitatīvu pakalpojumu kā līdz šim, arī turpmāk nepārtraukti jāinvestē tīkla attīstībā. Tāpēc šajā procesā būtiska ir valsts un pašvaldību, kā arī visas sabiedrības izpratne par mobilo sakaru infrastruktūras būtisko lomu tautsaimniecībā, ikdienā un krīzes brīžos," skaidro Binde.

"Lai palīdzētu apturēt vīrusa izplatību, vairāki Latvijas IKT nozares un zinātnes pārstāvji, tostarp "LMT", brīvprātīgi un bez maksas radīja mobilo lietotni "Apturi Covid", kas ir pirmā šāda veida lietotne, kas bāzēta "Google" un "Apple" sadarbībā. Savukārt iniciatīvas "Veselai Latvijai" ietvaros "LMT" nodrošinājis Latvijas lielākajām slimnīcām un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam vairāk nekā 1000 iekārtu, pieslēgumu un risinājumu attālināta darba veikšanai. Viedo tehnoloģiju risinājumi ir būtisks atspaids mediķu ikdienā, bet pandēmijas apstākļos pilda vēl vienu svarīgu funkciju – novērš mediķu saslimšanu, nodrošinot attālinātu komunikāciju ar pacientiem," par šogad paveikto stāsta Binde.

Gads, kas piespieda iemīlēt tehnoloģijas
Foto: Paula Čurkste/LETA

"LMT" kopā ar partneriem strādā gan pie 5G tīkla attīstības, gan pie jaunu produktu un risinājumu izstrādes, kas nākotnē ļautu pilnvērtīgi izmantot 5G sniegtās priekšrocības un iespējas. Kopā ar uzņēmumu "MikroTik" Latvijā pilnībā izstrādāts un radīts rūteris "MikroTik LMT LTE18", kurā izmantotas jaunākās paaudzes tehnoloģijas, kas savienotajām iekārtām nodrošina ātrāku internetu. Savukārt Ādažu bāzē atklāta pirmā 5G testa vide Eiropā, kurā jau šobrīd izvērsts 5G tīkls ar pārvietojamo 5G bāzes staciju, radot ekosistēmu jaunās paaudzes bezvadu tehnoloģiju attīstīšanai un izmēģināšanai. Tāpat "LMT" ir globālās bezpilota lidaparātu satiksmes vadības asociācijas GUTMA biedrs un piedalās starptautiskās mobilo sakaru asociācijas GSMA dronu risinājumu attīstības darbā. Un, lai attīstītu dronu inovācijas Latvijā, "LMT" kopā ar citu valstu partneriem piedalās arī Eiropas bezpilota lidaparātu ekosistēmas attīstības projektā "COMP4DRONES".

"LMT attīstības fokuss ir vērsts uz stabilu sakaru nodrošināšanu strauji augoša interneta patēriņa apstākļos, inovācijām mobilitātes, bezpilotu lidaparātu (dronu) tehnoloģijās, lietu interneta, kā arī sabiedrības drošības risinājumos," rezumē Binde.

"Šī ir nebijusi iespēja Latvijas IKT uzņēmumiem" "LMT" prezidents Juris Binde

Viņš vērtē, ka "līdz šim Latvijas valdība ir rīkojusies iespējami racionāli un iespējami efektīvi, lai ar krīzi tiktu galā puslīdz veiksmīgi, jo ideālu risinājumu nav. Vienlaikus jāatceras, ka valdība viena pati, bez uzņēmumu iesaistes un arī bez visas sabiedrības iesaistes nevar neko izdarīt. Ekonomiskā aktivitāte ir jāstimulē, un to var darīt tikai un vienīgi uzņēmēji un sabiedrība pati, aktīvi iesaistoties".

Binde atsaucas uz mobilo sakaru datu pētījumu, kas parādījis, ka Covid-19 devis grūdienu reģionu attīstībai – ekonomiskā aktivitāte no lielajām pilsētām ir pārvirzījusies uz piepilsētām un lauku apvidiem. "Tas viss liek domāt, ka datu pārraides apjoms, kā arī pieprasījums pēc tehnoloģijām nākotnē tikai pieaugs. Tāpat, raugoties nākotnē, ir skaidrs, ka tieši inovāciju un tehnoloģiju uzņēmumi ir sabiedrības digitālās transformācijas virzītājspēks, tādēļ šī ir nebijusi iespēja Latvijas IKT uzņēmumiem izmantot savu zināšanu bāzi un tās neizmērojamo potenciālu, nostiprinot savu līderību ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstu tirgos, strādājot pie jaunu produktu un risinājumu izstrādes," uzsver "LMT" prezidents.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

5G Informācijas tehnoloģijas IKT nozare Mākslīgais intelekts Apple Eiropas Savienība Google Iekšlietu ministrija Tet Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija LMT Modernās tehnoloģijas Rimi
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form