Septembra vidū tika mainīti otrās populārākās kriptovalūtas "Ethereum" darbības principi. Šīs pārmaiņas gaidītas un piesauktas jau gadiem, jo līdz ar to ieviešanu valūtas izmantošanā un ieguvē radītās CO2 emisijas tiek samazinātas par 99%. Tomēr, neskatoties uz šīm būtiskajām pārmaiņām, "kriptoziema" netika pārtraukta, vēl vairāk, kopš 15. septembra "Ethereum" ir zaudējis apmēram 15% vērtības.
Taču līdz šim, ja runā par populārāko un pirmo kriptovalūtu “Bitcoin”, bijusi viena liela problēma, kas ar katru gadu kļūst aizvien sāpīgāka. Proti, lai uzturētu un iegūtu kriptovalūtas, veidotas pēc “Bitcoin” parauga, tiek patērēts liels daudzums enerģijas. Tas pirms pāris gadiem lika Maska uzņēmumam “Tesla” atteikties no to pieņemšanas, jo milzīgais elektrības patēriņš rada ārkārtīgi negatīvu ietekmi uz vidi.
Līdz šim “Ethereum” darbojās tāpat, bet jau gadiem tās radītājs – krievu izcelsmes kanādietis Vitaļiks Buķerins – solīja, ka tas mainīsies. Pagājušajā nedēļā solījums tika izpildīts.
Saplūšana
“Ethereum” blokķēdē, lai gan tā piedāvā vairāk funkciju nekā “Bitcoin”, kriptomonētu ieguve un izmantošana strādāja pēc tāda paša principa kā nozares “zelta standarts”. Proti, simtiem un tūkstošiem specializētu datoru veica neticami sarežģītas, bet pamatā bezjēdzīgas kriptogrāfiskas darbības, lai tādējādi iegūtu (izraktu) jaunas monētas.
Aizvadītajos gados, kriptovalūtu vērtībai strauji augot, tas kļuva par veselu biznesa virzienu. Uzņēmēji veidoja tā sauktās fermas jeb raktuves, kur 24 stundas dienā milzu skaits datoru strādāja.
Pēc kriptovalūtu analītiķa Aleksa de Vrīsa aprēķiniem, “Ethereum” katru gadu patērēja tikpat daudz elektrības kā visa Austrija – 72 TWh, kamēr citi min, ka patēriņš drīzāk bija tuvāk Čīles apmēriem – 80 TWh.
