Konkurences padome (KP) izstrādā pašnovērtējuma rīku uzņēmējiem, lai tie patstāvīgi spētu novērtēt, vai savas neuzmanības vai zināšanu trūkuma dēļ tie nav iesaistījušies aizliegtā vertikālā vienošanā, piemēram, piekrītot tirgot preci par piegādātāja fiksētu cenu, ziņo iestādes komunikācijas nodaļa.
KP atgādina, ka iesaiste vienošanās par minimālās vai fiksētās tālākpārdošanas cenas piemērošanu precei vai pakalpojumam ir uzskatāma par smagu konkurences tiesību pārkāpumu, par ko pienākas naudas sods līdz 5 % no uzņēmuma apgrozījuma.
Vertikālas vienošanās, kuras noslēguši divi vai vairāki neatkarīgi tirgus dalībnieki, no kuriem katrs veic saimniecisko darbību atšķirīgā ražošanas vai izplatīšanas līmenī, nav aizliegtas, bet tirgus dalībniekiem ir pienākums patstāvīgi novērtēt, vai vienošanās neierobežo konkurenci, un tādējādi nav aizliegtas.
KP pārstāve Zane Gorškova skaidro, ka viens no praksē izplatītākajiem vertikālās vienošanās iekļautiem ierobežojumiem konkurencei ir fiksētas tālākpārdošanas cenas noteikšana precei vai pakalpojumam. Šis konkurences ierobežojums var būt gan tieši noteikts līgumā kā fiksēta tālākpārdošanas cena, gan arī var tikt īstenots netiešā veidā, piemēram, paredzot izplatīšanas ķēdes dalībniekam noteiktu peļņas normu, noteiktas vai maksimālās atlaides, sankcijas par rekomendētā cenu līmeņa neievērošanu, piemēram, atteikums piegādāt preci u.c.
Piegādātājam ir aizliegts noteikt fiksētu vai minimālu tālākpārdošanas cenu, jo tādējādi tiek ierobežota konkurence starp konkrēta zīmola preces mazumtirgotājiem, atņemot tiem iespējas brīvi noteikt preces cenu un cīnīties par klientu ar zemāko cenu, tāpat gala patērētājam tiek atņemta iespēja konkrēto preci iegādāties lētāk.
Taču, kā atgādina KP, izplatītājam nepastāv ierobežojumi informēt mazumtirgotāju par savas produkcijas maksimālajām vai ieteicamām jeb rekomendējamām cenām, ja vien tās patiesi ir tikai ieteicamas, nevis obligātas.
Īslaicīga cenas rekomendēšana var būt nepieciešama, lai ražotājs apgūtu jaunu tirgu, tomēr ilgstoša un regulāra tālākpārdošanas cenu rekomendēšana bez objektīva pamatojuma var veicināt vienotas cenas uzturēšanu mazumtirdzniecības līmenī, kā rezultātā nostabilizējas cenas minimālais slieksnis vai cena tirgū tiek fiksēta, tādējādi negatīvi ietekmējot konkurenci.
Aizliegtas ir situācijas, kad ieteicamās cenas tiek kontrolētas un par rekomendāciju neievērošanu tiek piemērotas sankcijas. Turklāt, ražotājam vai izplatītājam uzturot šādu sistēmu starp vairākiem savas produkcijas neatkarīgiem pārdevējiem – vairumtirgotājiem vai mazumtirgotājiem, – tiek īstenota arī faktiski karteļa vienošanās.
“Ja tirgus dalībnieks ir konstatējis aizliegtas vertikālas vienošanās pazīmes, ir svarīgi skaidri un nepārprotami no šādas piedāvātās vienošanās norobežoties, piemēram, rakstiski informējot savu sadarbības partneri. Pakļaujoties konkurenci ietekmējošiem noteikumiem, kā arī nerādot skaidrus signālus, ka uzņēmējam šāda vienošanās nav pieņemama, tas var tikt saukts pie atbildības par iesaisti aizliegtā vienošanās, norāda KP vadītājs Juris Gaiķis.
Lai atvieglotu tirgus dalībniekiem vertikālu vienošanos izvērtējuma veikšanu, KP ir sagatavojusi vadlīnijas, kuru mērķis ir sniegt skaidrojumu par to, kā atpazīt vertikālas vienošanās par preču un pakalpojumu tālākpārdošanas cenām, kā arī sniegt skaidrojumu par atļautiem un aizliegtiem noteikumiem līgumos.
Vadlīniju projektā ietverts arī pašnovērtējuma rīks, ar kura palīdzību var novērtēt, vai pastāv riski, ka vienošanās var negatīvi ietekmēt konkurenci un līdz ar to uzskatāma par neatļautu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
