Foto: DELFI

Patiesībā jau tas ir viens pulkstenis, tikai divos izmēros – "Huawei Watch GT2". Viens ir 42 milimetru plats, otrs 46. Šķietami maza starpība, tomēr ir zināmas atšķirības gan izskatā, gan funkcionalitātē. Šoreiz mēģinām tos apskatīt no divām pusēm – katrs sev piemērotākā izmēra pulksteni.

Andra. 42mm.

Tā kā ikdienā lietoju "Samsung" telefonu, vispirms nākas instalēt "Huawei Health" aplikāciju, saklikšķinu visas atļaujas, jā, sekojiet līdzi manai atrašanās vietai, jā, jā, visu, ko vien vēlaties, tomēr mani vēlreiz sūta uz "Google Play" un liek instalēt arī ""Huawei Mobile Services" un izveidot savu "Huawei" ID. Tas ir pagalam vienkārši, jo var ieiet ar "Facebook" vai "Google" profilu, pieņemu, ka "Huawei" telefonu lietotājiem šī epopeja izpaliks, bet nekas dikti sarežģīts tas nav. Viss izdarīts, taisos ķerties pie lietošanas, bet nekā, izlec paziņojums, ka nepieciešams atjaunināt programmu. Hallo, es pirms minūtes to tikai instalēju, kāda vēl atjaunināšana! Vārdu sakot, savu romānu ar pulksteni sāku uz sliktas nots, esmu jau pikta kā Markus Riva, kurš atkal netiek uz "Eirovīziju".

Lieku pulksteni uz rokas, aplikācija piedāvā telefonu sapārot ne tikai ar pulksteni, bet viedajām aprocēm un pat svariem (protams, uzreiz metos "gūglēt", kas, pie vella, ir svari, kas grib draudzēties ar pulksteni). Pirmais iespaids par vizuālo pusi – zeltainā lēdiju aproce ir glīta un acīs krītoša, uzreiz skaidrs, ka sporta zālē mani vilks uz zoba. Tieši divas dienas izturu dzīvi ar zeltaino siksniņu, jo tā nemitīgi sprādzējas vaļā, siksniņas garuma regulēšana nelīdz, dusmošanās arī ne. Mainu to uz melno gumijas siksniņu, vienu pusi pielieku, teju bez nagiem palikusi, ar otru netieku galā, aiznesu Kārlim, lai pats mokās. Par spīti gumijotajam materiālam, siksniņa izskatās gana solīda un ir ērta. Locītava neiesvīst, nekas neberž, ar ciparnīcas zeltīto ietvaru saskan.

Foto: DELFI
Pilnai uzlādei nepieciešama stunda un 15 minūtes, salīdzinājumam – mans "Samsung" telefons uzlādējas tikpat ātri. Precīzi četras diennaktis iztieku bez lādēšanas, cītīgi darbinot pulksteni sportojot, braucot ar riteni un izmantojot modinātāju, taimeri un lukturīti. Tas nav pārbāzts ar funkcijām, un esmu pārlaimīga, ka pulkstenis neizdveš ne skaņas. Nereti katram uznāk maza panikas lēkme, teātra izrādes vidū iedomājoties – nez, es izslēdzu skaņu? Pietiek jau ar telefonu, pulkstenim tiešām jābūt klusam kā pelītei!

Pēc nedēļām divām tā esmu pieradusi pie pieklājīgās un neuzbāzīgās vibrācijas, ka pāris rītus modinātāju vienkārši palaižu garām. Citiem pulksteņiem sākumekrānā parādās rimbulītis, ka pienākušas jaunas ziņas, šim gan tā nav, pašam jāpavelk ekrāns maķenīt uz augšu. Un tas nav atkarīgs no izvēlētās ciparnīcas!

Foto: DELFI
Atzīmēju, ka pulkstenī vēlos saņemt paziņojumus par "WhatsApp" ziņām, bet ļoti kaitinoši, ka, nodzēšot nost visus paziņojumus, vecās ziņas atkal uzlec virsū, tiklīdz parādās kāda jauna. Pat divas stundas vēlāk pulkstenis kopā ar jaunajām ziņām rāda tās, uz kurām esmu pat atbildējusi. Un skārienjutīgais ekrāns nemaz tik jutīgs nav, jāspiež daudz stiprāk, bieži vien saņemtās ziņas ritināt varu tikai ar trešo reizi. Ziņu pārskatīšana ir tik apgrūtinoša, ka pēc kāda laika paziņojumus atstāju tikai e-pastam, laikam jau labi, ka mierīgāks prāts.
Pulkstenis piedāvā 13 dažādus skriešanas kursus, tur ir gan "vienkāršs skrējiens", gan "intervālu skrējiens", gan "tauku dedzināšanas skrējiens", katram atvēlēts noteikts laiks. Tā kā dzestrais laiks biedēja, šo iespēju īsti neizmēģināju. Aplikācija piedāvā dažādus skriešanas plānus, teiksim, gatavojoties pusmaratonam, var ieplānot skrējienus, uzstādīt vēlamo finiša laiku. Bradājot pa šo plānu, parādās vērtīgs atgādinājums, ka pirms treniņu programmas uzsākšanas vērts sazināties ar ārstu. Tīri teorētiski izvēloties, ka gribu pēc trim mēnešiem noskriet pusmaratonu, aplikācija piedāvā plānu – pirmās divas nedēļas neforsēt un trenēt aerobo izturību, vēlāk paātrināt tempu un palielināt kopējo attālumu. Tā vietā čakli lietoju iešanas, riteņbraukšanas un "cits treniņš" ieraksta iespējas. Ļoti ērti, ka visi dati parādās vienā ekrānā un sportošanas laikā iespējams citā logā pārslēgt, piemēram, "Spotify" dziesmas, tas arī viss – nekā lieka! GPS precizitāte ir biedējoši laba, riteņbrauciena laikā iegāju aptiekā, vēlāk aplikācijā redzēju pat mazo līkumu, ko apmetu apkārt plauktam.
Rezumējot teikšu, ka pulkstenis ir atsvabināts no liekām funkcijām un piemērots fiziski aktīviem ļaudīm, kas novērtē elegantu un neuzbāzīgu dizainu. Īpaši draudzīgs tas ir sportistiem iesācējiem, tāds klusais atbalstītājs. Varbūt kādam šķiet, ka pulkstenis man nepatika, nebūt ne, viss ir tieši otrādi! Tie, kas labprāt iztiks bez paziņojumiem par "laikotām" bildēm, būs apmierināti, gan sporta apavos, gan balles kurpēs iekāpjot.

Kārlis. 46mm.

Ja Andrai pulkstenis iet četras dienas, tad man ar vienu uzlādi tas darbojas četras nedēļas. Nē, nopietni. Četras nedēļas. Kad man pirmoreiz iedeva pamēģināt "Huawei" pulksteni, es vīpsnāju par tā solītajiem baterijas rādītājiem. Kādas tur nedēļas, ko viņi lej! Neviens viedpulkstenis nespēj izvilkt vairāk kā pāris dienas. Izrādās – spēj! Nu, labi, četras nedēļas tas ir lietojot ļoti minimāli – kā pulksteni. Ja būs ieslēgti visi paziņojumi, balss sakari un regulāri izmantots GPS, tad baterijas darbības laiks būs tuvāks solītajam – viena, divas nedēļas.

Es neesmu sportists. Es nelietoju pulksteņa treniņu programmas un aktivitāšu uzskaiti. Tikai to, kas notiek automātiski – soļi, pulss. Taču, dodoties garās foto pastaigās, es ieslēdzu "Outdoor walk" (āra pastaigas) režīmu, kas uzskaita veselu gūzmu visādu parametru un iedarbina GPS, kas kartē iezīmē noieto ceļu. Tas ir riktīgi feini. Atceros, kādreiz, kad mēs visi kritām "Endomondo" kolektīvajā neprātā, mans "aifons" pēc divu stundu pastaigas ar GPS sekošanu bija teju beigts un jālādē. Šis pulkstenis? Viņam nerūp. Viņš būs notērējis labi ja 10% baterijas. Absolūta maģija.

Foto: DELFI
Andra testēja mazo 42 mm modeli, savukārt es lielo 46 mm pulksteni. Atšķirības ir ne tikai ciparnīcas un korpusa izmēros, bet arī funkcionālas. Piemēram, lielajam pulkstenim ir iebūvēts skaļrunis un mikrofons, kas ļauj to izmantot balss saziņai. Tiesa, tuvumā ir vajadzīgs telefons sakaru nodrošināšanai. Atšķirībā no "Apple Watch", "Samsung" un citiem viedpulksteņiem – šim nav iebūvēta simkarte un mobilie sakari. No vienas puses, jau gribētos, bet no otras – mēs tāpat esam pieraduši visur stiept līdzi telefonus, jo dzīvojam nepārtrauktās bailēs palaist kaut ko garām, vai ne?

Skaļrunis pulkstenī izklausās forši līdz brīdim, kad mežā, kāpjot kalnā uz Dēliņkalna skatu torni, pēkšņi tas skaļā un pārspīlēti uzmundrinošā balsī sāk apsveikt tevi ar noieto kilometru un lielisko vidējo pulsa rādījumu. Hmm. Nē, tas riktīgi nav forši. Pulksteni, lūdzu, klusē! Par laimi to var apklusināt uzstādījumos.

Foto: DELFI
Ar citiem paziņojumiem man nav tādas bēdas kā Andrai, jo es vienkārši neļauju pulkstenim sevi traucēt. Visus telefona paziņojumus esmu tam izslēdzis. Pietiek mums dzīvē traucēkļu, nevajag vēl uz rokas vienu nervu bakstītāju. Tas, ko es gribu no viedpulksteņa, ir lai tas skaidri un gaiši rāda laiku, pulsu un laika ziņas. Šķietami ļoti vienkārša kombinācija, taču, neskatoties uz salīdzinoši plašo ciparnīcu klāstu, atrast sev īsto nav viegli. "Huawei" dikti centušies uztaisīt veselu čupu klasisko analogā stila ciparnīcu un dažas pārspīlēti stilīgas, taču ir aizmirsuši par vienkāršām un informatīvām. Man nevajag mikimausi, man nevajag "Rolex" imitāciju. Lūdzu, vienkārši cipariņus laikam un pārējiem datiem. Un bez gaisa spiediena un augstuma – nu, kuram tos vajag ikdienā?

Pulksteni es lietoju gan ar "iPhone", gan ar "Huawei" tālruni. Pamatfunkcionalitāte nemainās, taču ir knifi, kas "āboļtelefonistiem" tomēr nestrādās. Aplikācija telefonā būs krietni vienkāršāka, paziņojumi ierobežotāki un ciparnīcu skaits vēl mazāks. Visādi citādi – pilnībā lietojams, dati sinhronizējas gan ar "Huawei Health", gan "Apple Health" sistēmu.

Andra un Kārlis. 88mm?

Šie noteikti nav funkcionālākie pulksteņi, tiem nav tādas dižas īpašības kā mobilie sakari un kardiogramma, taču tie uzticami pilda tās lietas, kas tiem uzdotas. Pulkstenis, pulss, laika ziņas, sporta un citu aktivitāšu reģistrēšana utt. Un tad ir tas baterijas darbības laiks. Nekādi nesaprotam, kādu maģiju ķīnieši tur ir iebāzuši, ja līdzīgi pulksteņi spēj darboties vienu līdz četras dienas. Ir, protams, jaudīgāki, īpaši sportam un tūrismam pielāgotie, kas arī spēj izdzīvot ilgāk, taču tie ir jūtami lielāki. Un dārgāki. Par "GT2" pārdevēji grib 250 eiro. Kas šķiet adekvāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!