Foto: LETA

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes (ZRP) sēdē, kas klātienē notika Jelgavā, uzņēmēji īpašu uzmanību veltīja valdības plāniem Covid-19 pandēmijas ierobežošanai un energoresursu cenu kāpumam, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, bet jo īpaši - ražojošo rūpniecību, tāpēc šai problēmai steidzami jāmeklē risinājums.

"Lai arī uzņēmējdarbība pamazām sāk atgūties no pandēmijas radītajām sekām, tomēr ir virkne problēmu, ar ko tai jāsaskaras. Starp tām jāmin izmaksu kāpums darba devējiem, kas saistīts gan ar Covid-19 saslimušo kontaktpersonu darba nespējas lapu apmaksu, gan energoresursu cenu kāpumu. Straujais algu kāpums pārsniedz darba ražīguma rādītājus, un tas rada būtisku spiedienu uz privāto sektoru, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un tas apdraud šo uzņēmumu konkurētspēju un pastāvēšanu," atklājot LTRK ZRP sēdi uzsvēra ZRP priekšsēdētājs Imants Kanaška.

Sadārdzinājums skāris visas jomas, tostarp - būvniecību, un, lai arī Ekonomikas ministrija šogad prognozē tikai 6,6% būvniecības izmaksu kāpumu, reālajā situācijā projekti sadārdzinās vismaz par 10% un pat vairāk, tādējādi apgrūtinot projektu īstenošanu. Taču vēl būtiskāka uzmanība jāpievērš energoresursu cenu kāpumam, kuru drīzumā izjutīs ikviens uzņēmējs. Tādēļ ir svarīgi meklēt risinājumus, kā sabremzēt augošo cenu ietekmi uz ražošanas izmaksām.

Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods pasākumā norādīja, ka Jelgava meklē risinājumus energoresursu cenu kāpuma samazinājumam, sadarbībā ar energoresursu ražotājiem veidojot energokopienas, taču idejas īstenošanai traucē valsts uzņēmumu nevēlēšanās saskaņot šādas darbības.

Jelgavas valstspilsētas pašvaldības pārstāvji klātesošos iepazīstināja arī ar vairākiem pilsētā plānoties projektiem, tostarp Ziemeļu tiltu un iecerēto industriālo parku kādreizējā lidlauka teritorijā, kuru apkārtnē paredzēts sakārtot un atjaunot infrastruktūru, kā, piemēram, asfaltēt Meiju ceļa posmu, paredzot tajā izveidot arī ietvi un veloceliņu.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš iepazīstināja klātesošos ar aktualitātēm, tostarp uzņēmēju organizācijas darbu ar valdību, plānojot nākamā gada valsts budžetu. "Nodokļu un finansiālais slogs šobrīd Latvijas uzņēmējiem ir pārāk liels un nav konkurētspējīgs ar pārējām Baltijas valstīm, kas ir pretrunā ar šīs valdības deklarācijā solīto. Arī Covid-19 laikā izdevumi darba devējiem ir palielinājušies, it sevišķi šobrīd, kad viņiem jāapmaksā A slimības lapas par kontaktpersonām atzītajiem darbiniekiem. Šobrīd ļoti būtiski ir noturēt atvērtu ekonomiku un skolas, jo, pāriešana uz mācībām attālināti, daudziem darbiniekiem neļauj strādāt klātienē," uzsvēra Endziņš.

Par uzņēmējiem būtiskiem jautājumiem informāciju sniedza PwC nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza, kas skaidroja specifiku PVN piemērošanā preču un pakalpojumu eksportam, kā arī PwC transfertcenu nodaļas vadītāja Tatjana Koncevaja, iepazīstinot ar aktualitātēm transfertcenu piemērošanā vairumtirgotāju kontrolētajos darījumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!