Konferencē Eijals runās par tēmu, kuru aplūko savā vēl nepublicētajā grāmatā "Digital Distraction" (""Digitālie traucēkļi"). Rakstnieks pēta un skaidro, kā digitālā pasaule traucē mums koncentrēties un paralizē produktivitāti. Autors sniedz praktiskus ieteikumus, kā atslēgt šos traucēkļus, un iepazīstina ar jaunu veidu, kas palīdzēs ieviest kārtību juceklī.
Jūs esat eksperts tajā, kā cilvēki "uzsēžas" tehnoloģijām – lietotnēm, viedierīcēm un citiem digitālajiem servisiem – un kā no tā atbrīvoties. Vai Igaunija novērtē par zemu briesmas, ko nes atkarība no tehnoloģijām?
Igaunija tiek vadīta kā jaunuzņēmums. Jūs esat labs funkcionālas demokrātijas piemērs. Valstis, kas nespēj uzlabot savu pilsoņu labklājību, ir bezpalīdzīgas pārmaiņu, tostarp arī jauno tehnoloģiju, pieņemšanā.
Protams, jaunām tehnoloģijām ir savas blaknes. Filozofs Pols Virillo ir sacījis, ka līdz ar kuģa radīšanu tika radīts arī kuģa vraks. Izgudrojot lidmašīnu, tiek radīta arī aviokatastrofa. Svarīgākais ir adaptēties.
Dažās valstīs, piemēram, ASV, tehnoloģijām neviens nepielāgojas. Viņi izvēlas no tā izvairīties. Rietumeiropā attīstību ierobežo jaunas regulas. Galu galā, būt gudram nozīmē prast mazināt negatīvās blaknes, izmantojot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības.
Jūs apgalvojat, ka mūsu iecienītajās viedierīcēs ir āķis un, ja mēs uz tā uzķersimies, veidosies paradums tās lietot.
Ne visi produkti kļūst par paradumu, piemēram, mājas apdrošināšanas polise, ko es pērku reizi gadā. Tomēr daudziem produktiem, lai tie izdzīvotu, ir jākļūst par paradumu.
Pētījumi rāda, ka, noņemot "Google" preču zīmi un atlikušo salīdzinot ar, piemēram, "Bing" ("Microsoft" meklētājsistēma), cilvēki tās neatšķir. Vienlaikus "Google" daļa tirgū ir 80 procenti. Mēs vairs nedomājam, kas ir labākā meklētājsistēma. Mēs zinām. Tādam uzņēmumam kā "Google" ir milzīga priekšrocība pār konkurentiem. Mūsu paradumi ir padarījuši "Google" par monopolistu.
"Slack", "Instagram", "Snapchat", "GitHub" u. c. – visas šīs lietotnes rada jaunus paradumus.
Ko dara "Facebook"?
"Facebook" un "Instagram" ir spilgts piemērs produktam, kas uzķer uz āķa. Viss sākas ar ārēju kairinājumu – jūsu uzmanību piesaista džinkstošs troksnis, pīkstiens vai jebkāda cita notifikācija, kas aicina rīkoties. Un rīcība seko – jūs atverat lietotni. Tad nāk balva – jūs uzzināt ko jaunu, ritinot savu ziņu laikjoslu. Un tad jūs investējat – jūs pievienojat jaunu informāciju cerībā uz balvu nākotnē. Drīzumā tas kļūst par paradumu un ārēji kairinājumi vairs nav nepieciešami. "Facebook" sevis reklamēšanā nav iztērējis ne centa, bet visi to izmanto.
Spēcīgi un neapturami produkti...
Deviņdesmitajos gados mēs domājām, ka "Microsoft" ir neapturams. "Internet Explorer" bija galvenā tīmekļa pārlūkprogramma. Bet kurš to izmanto tagad? Neviens! Tirgū ir daudz lielāki spēlētāji, "Google" ir klāt!
"Facebook" piedzīvoja līdzīgu problēmu. Lai saglabātu savu konkurētspēju, viņiem nācās nopirkt "Instagram". Tagad ir jaunas lietotnes, piemēram, "Tik Tok". Jauniešiem Facebook" ir kļuvis garlaicīgi. Nav nozīmes, cik spēcīgs tas ir, cilvēku paradumi mainās.
Kādēļ jūs ieinteresējāties par paradumiem, kas saistīti ar tehnoloģijām?
Esmu izveidojis pāris tehnoloģiju uzņēmumu un pētījis, kā uzņēmumi izmanto paradumu veidošanās tehniku. Ievēroju, ka daži uzņēmumi nevainojami saglabā klientu piesaisti saviem produktiem, kamēr daži uzmanību notver vien uz laiku.
Runājot par jebkuru jauno tehnoloģiju, bērns tai ir gatavs, kad prot to izslēgt.
Man ir hipotēze, ka nākotne ir to rokās, kas spēj mainīt cilvēku paradumus zemapziņā. Vēl jo vairāk tagad, kad produkta sejas – ekrāna – nozīme ir mazinājusies. No galda datoriem pārcēlāmies uz piezīmjdatoriem, pēc tam uz viedtālruņiem un viedpulksteņiem. Tagad mums ir "Amazon Echos" vai "Google Homes" – ierīces, kas darbojas pēc balss komandām. Tām nav ekrāna, kurā var parādīties reklāmas, notifikācijas vai citi traucējoši kairinājumi. Mūsu paradumi ir kļuvuši svarīgāki nekā jebkad agrāk.
Es meklēju grāmatu, kurā būtu šādi paradumi aprakstīti. Tā kā nevarēju tādu atrast, nolēmu sarakstīt pats.
Neskaitāmi paziņojumi, kas izlec uz mūsu ekrāniem, var būt visnotaļ kaitinoši.
Par to ir mana jaunā grāmata "Digital Distraction", kas tiks izdota septembrī. Grāmatā es aprakstu, kā visa mūsu dzīve un paradumi sadalās divās daļās. Pirmajā ir darbības, kas mums palīdz, ko mēs plānojam darīt. Otrajā – aktivitātes, kuras mums traucē, pat ja mēs to nevēlamies un tas mūs kaitina. Abas lietas ir balstītas ārējos kairinājumos – tas ir kaut kas, kas mums liek rīkoties, kā arī iekšējos katalizatoros – sajūtās, no kurām mēs vēlētos aizbēgt.
Notifikācijas var būt gan labas, gan sliktas. Ja man parādās paziņojums, ka pienācis laiks doties uz sporta zāli, un es to biju plānojis, tas ir noderīgi. Mans viedtālrunis ir pilns ar lietotnēm, kas man palīdz ietaupīt naudu, strādāt produktīvāk, ēst veselīgi utt.
Taču, ja paziņojums mūs traucē, tas nav noderīgs. Šādi traucēkļi no tālruņa ir jāizdzēš. Grāmatā es mācu cilvēkiem, kā kontrolēt mūs pārņemošās tehnoloģijas.
Ar taustiņu "Delete"?
Tas nav obligāti. Arī "Facebook", "YouTube", "Instagram" un citās lietotnēs, kas jums patīk, jūs varat mainīt paziņojumu iestatījumus. Divas trešdaļas lietotāju sevi ar to neapgrūtina. Neviena lietotne nedrīkst mūs izrīkot. Lietotnēm jākalpo mums, nevis mums tām. Piemēram, "Facebook" es izmantoju tikai noteiktā diennakts laikā. Manā tālrunī šīs lietotnes nav, un tā nevar mani iztraucēt, kamēr esmu aizņemts ar citām lietām. Tas ir vienkārši!
Vai atkarība no "Facebook" un alkoholisms ir līdzīgi?
Paradumu veidošanās nav gluži tas pats, kas atkarības veidošanās. Atkarība ir medicīnisks termins: cilvēki turpina kaut ko darīt, pat ja tas viņiem kaitē, un viņi nespēj apstāties. Nav ētiski radīt tādus produktus, kas rada atkarību.
Paradumi var būt pozitīvi. Puse no tā, ko mēs darām, nav paradumi. Es mācu uzņēmumiem, kā veidot labus paradumus, nevis atkarību.
Diemžēl atkarība ir neizbēgama blakne masu produktiem un pakalpojumiem. Daudziem patīk iemalkot glāzi vīna vai alus, bet ne visi kļūst par alkoholiķiem. Medicīnā tiek izmantotas vielas, kas ir daudz spēcīgākas par heroīnu, ko uz ielas tirgo, taču slimnīcās no medikamentiem atkarīgi kļūst vien daži.
Tas pats ir arī ar "Facebook" – to izmanto miljardi, bet par atkarību var runāt vien retos gadījumos.
Kāds skolotājs sūdzējās, ka skolēni kļuvuši atkarīgi no viedierīcēm. Viņi sāk histēriju, ja tiek atņemts tālrunis. Atjautīgākajiem ir vairākas ierīces – ja viena tiek atņemta, var izmantot otru. Šajā gadījumā runa jau vairs nav par paradumu, vai ne tā?
Visos laikos gan skolotāji, gan vecāki ir meklējuši kādu, ko vainot bērna uzvedībā. Tagad grēkāzis ir "Fortnite", pirms tam bija "Facebook", vēl pirms tam pokemoni, "Nintendo", televīzija, komiksi, rokenrols, grāmatas utt. Katrā paaudzē tiek uzskatīts, ka bērni ir slikti audzināti. Un vaininieks vienmēr ir ārpusē. Mēs nemeklējam iekšējos iemeslus.
Kādēļ bērni nedara to, ko viņu vecāki vēlas? Viņi ir cilvēki! Viņiem ir domas un jūtas.
Tehnoloģija ir pastiprinātājs, nevis iemesls. Patiesais iemesls, kādēļ bērni pārlieku daudz patērē tehnoloģijas, ir tas, ka vairumam no viņiem dzīvē neklājas labi. Viņiem tiek teikts, kur iet, ko darīt, ko ģērbt, ko domāt, ar ko draudzēties un ko ēst. Bērni vēlas brīvību, uzticēšanos, bet sabiedrība pret viņiem izturas kā pret cietumniekiem. Amerikā vidusmēra bērnam ir desmitkārt vairāk noteikumu nekā pieaugušajam un divreiz vairāk noteikumu nekā karavīram vai ieslodzītajam.
Nav nekāds brīnums, ka cilvēki sāk dumpoties. Viņi meklē izeju. Un tehnoloģiju uzņēmumi ir vairāk nekā gatavi piedāvāt to. Daudziem bērniem sarunas ar draugiem tiešsaistē ir veids, kā aizbēgt. Te viņi saņem savus psiholoģiskos vitamīnus.
Mēs, vecāki, nereti uzmanām, kas ir mūsu bērnu rokās, bet neredzam, kas notiek viņu galvā vai sirdī. Bērni Amerikā vairs nerotaļājas cits ar citu. Viņu dzīve ir kļuvusi pārlieku organizēta. Vecāki baidās, ka ar viņu atvasēm kas varētu notikt, ja viņi rotaļāsies ārpus mājas.
Bērniem nav vairs kur iet, tikai tiešsaiste.
Vecāki domā, ka tehnoloģijas manipulē ar viņu bērniem.
No kurienes nākusi ideja, ka "iPad" ir laba aukle? Nav prāta darbs vecākiem ļaut tehnoloģijām kontrolēt viņu bērnu laiku un domas. Es neļautu savam bērnam vienatnē skatīties TV vai vienam doties uz bibliotēku, jo televīzijā un bibliotēkā var būt tādas lietas, kurām mans bērns vēl nav gatavs. Tur ir grāmatas, ko es nevēlos, lai viņš lasītu. Raidījumi, kurus nevēlos viņam rādīt. "Facebook" lietošanas noteikumos ir aizliegts reģistrēties personām, kas ir jaunākas par 13 gadiem. Vienlaikus vecāki ļauj saviem bērniem izmantot "Facebook". Un tas ir absurds.
Daudzos gadījumos vecākiem būtu jāatslābst. Iesaku eksperimentu: uzaiciniet savu bērnu vakariņās. Ja viņš spēj sarunāties ar jums stundu, nepārbaudot savu telefonu, ar viņu viss ir kārtībā. Viņš nav atkarīgs. Varbūt viņš reizēm aizspēlējas vai pavada pārāk daudz laika "YouTube", bet tikai tādēļ, ka viņam tas patīk.
Ļaunākais, ko var darīt, ir atņemt ierīces. Tas problēmu tikai saasinās. Cilvēki izmanto ierīces, jo viņiem šķiet, ka nekontrolē savu dzīvi. Atņemot viņiem telefonu, tie zaudē vienīgo kontroles sajūtu, kas bijusi.
Ja izturamies pret bērniem kā pret savu īpašumu, nav brīnums, ka viņi sāk dumpoties. Šī paaudze pavada laiku internetā, iepriekšējā dzēra, vēl pirms tam tika darītas citas nejaucības.
Vienkārši ieklausies savā bērnā. Tikai daži vecāki ir spēlējuši "Fortnite" ar saviem bērniem. Tā ir laba spēle, tur nav nekā slikta. Nedaudz "Fortnite" ik dienu ir OK. Bet vecāki to nezina. Viņi automātiski deklarē, ka viss jaunais, kā nebija viņu bērnībā, ir slikts.
Vai jūs esat manipulators?
Jā, esmu. Taču ir divi manipulācijas veidi – pārliecināšana un piespiešana. Pirmā palīdz cilvēkiem darīt to, ko viņi vēlas. Mēs pērkam kinobiļetes, cerot, ka filma mūs pārliecinās vai iespaidos, pat zinot, ka viss ir iestudēts.
Savukārt piespiešana ir manipulācija, kas liek mums darīt to, ko mēs nevēlamies. Un tas nav ētiski.
Kad ir īstais laiks iegādāties viedtālruni bērnam?
Runājot par jebkurām jaunajām tehnoloģijām, bērns tām ir gatavs, kad zina, kā tās izslēgt. Ja bērns nezina, kā izslēgt pīkstienus, zvanus un citas notifikācijas, kā pārtraukt spēli un pievērsties mājasdarbu izpildei, viņš jaunajai tehnoloģijai nav gatavs.
Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ bērnam, kas jaunāks par 13, vajadzētu savu viedtālruni. Tas nav nepieciešams. Savai meitai nopirku telefonu par 12 dolāriem, viņa to var izmantot, lai zvanītu un sūtītu īsziņas. Ar to pietiek.
Kādu padomu jūs dotu vecākiem, kuriem šķiet – viņu bērns ir tehnoloģiju vergs?
Rociet dziļāk. Viedtālrunis ir bēgšanas ceļš – bet no kā viņš bēg? Ja nevarat to izdomāt, varat pazaudēt savu bērnu alkoholā, narkotikās vai citur.
Daudziem vecākiem šis ir grūts jautājums, jo viņiem pašiem viss nav īsti kārtībā. No darba mājās atgriežas vēlu, bērni vēlas ar viņiem rotaļāties, bet televīzijā ir futbola mačs, ziepju opera vai ziņas. Viņi rāj bērnu par pārāk ilgu laiku pie datora, bet paši nespēj apstāties ritināt "Facebook" laikjoslu. Vecākiem jāpajautā pašiem sev – no kā viņi bēg?
Uz kādiem sāpīgiem jautājumiem jums vēl nav atbilžu?
Mēs joprojām nezinām, kādēļ tehnoloģijas kaitē. Pirms dažiem gadiem mēs domājām, ka tās ir nekaitīgas. Tagad mums ir paranoja, ka it viss ir bīstami. Pareizā atbilde, visticamāk, ir kaut kur pa vidu.
Šobrīd bērniem ir drošākā dzīve ASV vēsturē, un tas viss, pateicoties tehnoloģijām. Mēs domājām, ka mūsu bērni ir noziedznieki. Patiesībā Amerikā daudzi cietumi ir tukši. Noziedzība ir mazinājusies par 90 procentiem. Vandalisms, ar narkotikām saistīti noziegumi un slepkavības ir rekordzemā līmenī.
Ir tik vienkārši it visā vainot tehnoloģijas. Tās manipulē ar cilvēkiem. Tomēr šādi apgalvojumi mūs novērš no patiesajām problēmām, mēģinot iestāstīt, ka mēs esam bezpalīdzīgi. Pat tad, ja visa vara ir mūsu rokās.
Plašāka informācija par konferenci lasāms šeit.
* Eijals ir Izraēlas izcelsmes amerikāņu rakstnieks un skolotājs, kas konsultējis jaunuzņēmumus un citas kompānijas, kā radīt veiksmīgus produktus. Viņa pirmā grāmata "Hooked" ir viena no desmitgades nozīmīgākajām grāmatām produktu menedžeriem un tehnoloģiju uzņēmumiem. Eijals ir dibinājis divus jaunuzņēmumus, un viņa viedoklis regulāri tiek publicēts tādos izdevumos kā "Forbes", "TechCrunch" un "Psychology Today".