Novembra sākumā Tallinā notika banku drošības un autentifikācijas jautājumiem veltītā konference "SK Annual Conference 2019", kurā profesors dalījās ar piemēriem kā neirotehnoloģijas palīdz cilvēku ikdienai un turpina uzstādīt arvien jaunus izaicinājumus, domājot par autentifikāciju jeb tehnoloģijās balstītu, attālinātu personas atpazīšanu un autentiskumu.
Viņš nākotnē redz divus autentifikācijas attīstības ceļus. Pirmais saistīts ar vēsturisku cilvēku attīstību, bet otrs ceļš ir saistīts ar pieaugošo mākslīgā intelekta ietekmi, īpaši skatoties uz kognitīvo neirozinātni – veids kā mēs mācāmies un kā mēs varam manipulēt smadzenes – tas var ietekmēt veidu, kā mēs autentificējam sevi.
"Vēsturiski Senajā Grieķijā prātula bija – izzini sevi. Lai tu varētu būt tu pats, pirmkārt tev bija jāsaprot, kas tu esi un jāattīsta šīs zināšanas. Taču 20. gadsimtā ar to vairs nebija pietiekami – tev bija jābūt tev pašam, jādzīvo sava dzīve autentiski," norāda profesors. Viņš skaidro, ka 21. gadsimtā sakarā ar lielo tehnoloģisko izrāvienu, ir svarīgi ne tikai būt pašam, to parādīt, bet arī pierādīt – sevišķi autentifikācijas procesā.
Neirotehnoloģijas ir ciešā mērā saistītas ar to, kā smadzenes un to sūtītos signālus tiešā veidā savieno ar datorsistēmām – to var darīt gan galvaskausā ievietojot speciālu ierīci, gan izstrādājot tādu tehnoloģiju, kas nolasa smadzeņu raidītos signālus. Profesors norāda, ka mūsdienās tādas ierīces ir viegli nepamanīt, jo tās var viegli sajaukt ar parastām bezvadu austiņām.
"Tehnoloģijas mūsdienās attīstās ļoti strauji. Citējot vienu no lielākajiem pētniekiem kognitīvo zinātņu jomā Džeku Galantu, pēc 20 gadiem mēs vairs nebakstīsim smieklīgos telefonus, lai uzrakstītu īsziņu. Mēs tajos domāsim iekšā, izmantojot šādas tehnoloģijas," saka profesors.
Viņš min arī vairākus medicīnā balstītus piemērus – šāda tehnoloģija ir ļoti noderīga cilvēkiem ar nopietniem smadzeņu bojājumiem, paralīzi vai nopietnām slimībām, piemēram, Pārkinsonu, jo tehnoloģiju var izmantot arī otrādāk – no datorsistēmas stimulēt smadzeņu darbību. Viņš izceļ pazīstamo Nīlu Hārvisonu (Neil Harvison), kurš ir daltoniķis, bet pateicoties tehnoloģijām, kas raida viņam skaņas signālus par to, kādas krāsas priekšmetu viņš redz savā priekšā, Harvisons ir iemācījies atšķirt krāsas.
"Tehnoloģija kļūst par daļu no cilvēka. To ir svarīgi saprast autentifikācijas procesā – tā nav tikai ierīce, ar ko viņš palīdz saprast pasauli, tā ir daļa no viņa, viņš ir daudz autentiskāks par citiem," uzsver profesors.
Svarīgi norādīt, ka ir papildus līdzekļi, kas aizvien lielā mērā aizstāj tādus autentifikācijas procesus, kas neprasa būt pašam, piemēram, parole. Respektīvi, ir viegli ielogoties kāda cilvēka kontā, ja tas nav personīgais konts, bet tu zini paroli. Taču arvien vairāk dažādu veidu autentifikācijā ienāk iespēja pierādīt sevi dažādos veidos – ar pirkstu nospiedumiem, sejas atpazīšanas funkciju un citiem. Profesors norāda, ka neirotehnoloģijas un neirozinātne kopumā šo aspektu tikai turpinās ietekmēt vēl vairāk.
Autentifikācijas procesus ietekmē arī ārējais izskats. Kā norāda profesors, sabiedrība tiek novērota – pilsētvidē izliktās novērošanas kameras, tāpat arī drošības sistēmas, piemēram, lidostās un citās stratēģiski nozīmīgās ēkās, birojos katru dienu fiksē cilvēku atrašanos un darbību. "Tā kā mūsdienās ir pieejama arī plastiskā ķirurģija, pastāv nopietns pamats arī uzdot jautājumu kā šie procesi ietekmē autentifikāciju," norāda profesors.
Taču nozīmīgs solis zinātnē ir pēdējos gados uzsāktais darbs pie cilvēku smadzeņu savstarpējās komunikācijas, kas liek domāt, ka jau esam soli tuvāk brīdim, kad varēsim lasīt otra cilvēka domas. "Kas notiek? Ar EEG (elektroencefalogrāfija – galvas smadzeņu šūnu bioelektriskā lauka pieraksts) tiek ierakstīta smadzeņu aktivitāte. Iedomājieties kustību un signāls tiek nosūtīts, izmantojot TMS (transkraniālā magnētiskā stimulācija), kas burtiski ir magnētisks vilnis ārpus galvaskausa, kas vienkāršotā gandrīz kā binārā kodā otrām smadzenēm iedod informāciju par otra cilvēka smadzeņu aktivitāti," klāsta profesors.
Tas liek uzdot būtisku jautājumu – kad "es" kļūstu par "mēs" un kādas būs sekas? Ko tas nozīmē autentifikācijas procesiem? Viņš mierina, ka saistībā ar neirotehnoloģijas zinātni, attīstība nenotiks ātri un pēkšņi – "tas būs sarežģīti un riskanti, taču tas ir cieši saistīts ar mūsu vēlmi ne tikai izzināt sevi, bet parādīt sevi un autentificēt sevi," norāda profesors.
"Delfi" jau iepriekš ziņoja par secinājumiem mākslīgā intelekta jomā no dažādiem ekspertiem. "Kaspersky" vadošais analītiķis Aleksejs Melanovs norādīja – ja runājam tieši par mākslīgā intelekta izveidi, tad prognozes šobrīd ir diezgan polāras – optimistiskākā saka, ka būs vēl vajadzīgi vismaz 30 gadi, pesimistiskākā – ne mēs, ne mūsu bērni to nepieredzēs, un, kas zina, varbūt tas vispār nenotiks, tika secināts konferencē Lisabonā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
