Piena un piena produktu ražošana un pārstrāde ir būtiska Latvijas tautsaimniecības sastāvdaļa, bet produkti pieprasīti kā vietējā, tā eksporta tirgos. Lai palielinātu izslaukumu un augstražīgo slaucamo govju mūžu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieku vadībā izstrādāts tehnoloģijas prototips, kas ļauj savlaicīgi konstatēt dzīvnieku saslimšanas riskus. Tehnoloģijas prototipa testi piena saimniecībās ir veiksmīgi.
"Atminos, kā padomju laikos labākās saimniecības lepojās, ka viena govs gadā dod ap pieciem tūkstošiem kg piena. Šobrīd vidējais izslaukums no vienas govs pārsniedz astoņus tūkstošus kg. Produktīvākajā saimniecībā 2021. gadā izslaukums pārsniedza pat 15 tūkstošus kg. Ražīgumu ietekmē gan ģenētika, gan barība," zina stāstīt RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta vadošais pētnieks Anatolijs Zabašta. Tomēr augstražīgu slaucamo govju mūžs ir īss, tādēļ saimniecības pievērš lielu vērību dzīvnieku veselībai.
Zabaštas vadībā RTU, Elektronikas un datorzinātņu institūta un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātnieki izstrādājuši automatizētu iekārtu, kas, ievietota dzīvnieka priekškuņģī, signalizē par temperatūras un ph līmeņa izmaiņām spureklī un ļauj agrīni diagnosticēt subakūtu spurekļa acidozi (SARA).
"Mūsu mērķis bija izstrādāt pieejamu iekārtu ar salīdzinoši garu lietošanas laiku. Ir pieejamas rūpnieciski ražotas monitoringa sistēmas, kas, piemēram, ph līmeni mēra vien divus mēnešus. Veidojot prototipu, viens no uzdevumiem, bija izstrādāt efektīvu elektrobarošanas, kā arī ekonomisku datu apstrādes un nodošanas risinājumu, lai iekārta darbotos vismaz gadu. Arī rast sensorus, kuru darbība ilgtu vairāk par diviem mēnešiem, bija izaicinoši," atzīst Zabašta. RTU zinātnieki izveidoja elektrobarošanas sistēmu.
Pētījums tika īstenots sadarbībā ar Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomi, zemnieku saimniecību "Zilūži" un SIA "Ogres piens". Zinātnieki attīstīja četras prototipa paaudzes, pilnveidojot tehniskos parametrus un darbību, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes stacionārā un reālos apstākļos saimniecībās tika testēti vairāk nekā seši prototipi. Lai testētu prototipu, Latvijā pirmo reizi veikta specifiska manipulācija, izveidojot dzīvnieka kuņģa sienā mākslīgu atveri – fistulu. Prototipa galīgais variants uzrāda labus rezultātus gan pārbaudēs stacionārā, gan SIA "Ogres piens".
Zabašta norāda, ka līdz ar projekta noslēgšanu, pētījuma un eksperimentu rezultāti ir publiski pieejami. Viņš cer, ka tie noderēs pētniecībai un inovatīvu iekārtu attīstīšanai lauksaimniecības sekmēšanai un dzīvnieku turēšanas apstākļu uzlabošanai.
