Tehnoloģiskā progresa ietekmē pastāv varbūtība palielināties bezdarbam mazkvalificēto iedzīvotāju vidū, ceturtdien diskusijā par digitalizācijas ietekmi uz darba tirgu atzina Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.
Viņš norādīja, ka nodarbinātību ietekmē ne tikai globalizācija un demogrāfiskās tendences, bet arī digitalizācija un robotizācija, tādējādi viena no lielākajām nākotnes bažām ir bezdarba līmeņa pieaugums, jo īpaši mazkvalificēto iedzīvotāju vidū, kā arī vidējās kvalifikācijas profesiju automatizācija un rutīnas darba vietu izzušana.
Tajā pašā laikā Alliks arī atzīmēja, ka visus darbus nevarēs automatizēt vai aizstāt ar mākslīgo intelektu, tostarp, piemēram, darbus, kuros ir nepieciešamas komunikācijas prasmes, kritiskā domāšana, spēja risināt problēmas un plānošanas iemaņas, kā arī saskarsme ar cilvēkiem.
Viņš uzsvēra, ka tehnoloģiju attīstības ietekmē cilvēkiem jāspēj pārkvalificēties, tādējādi jāstiprina pieaugušo izglītības iespējas un karjeras pakalpojumi, jāpielāgo duālās izglītības sistēmas, jāatjauno profesionālās izglītības saturu, jānodrošina modulārās izglītības iespējas, kā arī iespēju prasmes pilnveidot ārpus formālās izglītības sistēmas ietvara.
Arī Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas (LPVA) direktore Eva Selga atzina, ka iedzīvotājiem ir jāveido jaunas prasmes un jāveicina izglītošanos, jo digitalizācija mainīs katra cilvēka dzīvi. Viņa minēja, ka nākotnē 30% no darba paveiks tehnoloģijas.
"Būtiskākais ir kritiskā domāšana, prasme mācīties un spēja pasniegt savu informāciju saprotami multikulturālai auditorijai," teica Selga.
Tāpat arī "Lattelecom" Personāla vadības dienesta direktore Ingrīda Rone sacīja, ka robotizācijas un automatizācijas ietekmē darba tirgū jau tuvākajā nākotnē cilvēki varētu strādāt tikai tādu darbu, kam ir augsta pievienotā vērtība. "Jautājums, vai es kā cilvēks esmu gatavs kaut ko mainīt savos paradumus, savā ikdienā un sākt savu dzīvi no nulles," viņa sacīja, pieļaujot, ka ar šādu dilemmu tuvākajā nākotnē saskarsies daudzi cilvēki darbaspējīgā vecumā.
Viņa arī pauda pārliecību, ka ir būtiski valstiskā līmenī atbalstīt uzņēmumus, kuri pārkvalificē darbiniekus no viena aroda citā un palīdz radīt nākotnē nepieciešamās profesijas.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzina, ka strauji pieaugošais darbaspēka trūkums, tehnoloģisko inovāciju pieejamība un tehnoloģiskais progress darba devējiem Latvijā liek meklēt jaunus un inovatīvus risinājumus.
Viņa arī minēja, ka liela nozīme ir darbinieku motivācijai un spējai mācīties - darba devējiem nepieciešami inteliģenti darbinieki, kas spēj mācīties un piemēroties jauniem apstākļiem, domāt loģiski, kā arī uzņemties atbildību, cilvēki ar līdera dotībām un tādi, kas spēj strādāt komandā. "Darba devēji ļoti daudz iesaistās darba vidē balstītās apmācībās, investē darbiniekos jau šodien un viss, kas ir saistīts ar digitālām prasmēm, ir šīs dienas aktualitāte," sacīja Meņģelsone, vienlaikus piebilstot, ka cilvēkus ar zemu izglītības līmeni ir grūtāk pārkvalificēt uz darbu tehnoloģiski ietilpīgās profesijās.
Jau vēstīts, ka ceturtdien Rīgā notika diskusija "Cik darba vietas Latvijā aizstās tehnoloģijas?".