37% Eiropas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā nav apmierinošu digitālo prasmju, Valsts izglītības attīstības aģentūras organizētā seminārā pauda Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidente Māra Jākobsone
Jākobsone seminārā "Erasmus+ atbalsts e–prasmju attīstībai nodarbināmības veicināšanai" arīdzan norādīja, ka 13% eiropiešu digitālo prasmju nav nemaz. Viņa prognozē, ka, ieviešot jaunas darba formas, piemēram, virtuālo biroju un elastīgo darbu, digitālās prasmes kļūs par izšķirošu faktoru darba tirgū.
Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārstāve Karine Oganisjana sniedza ieskatu nākotnes tehnoloģijās un iepazīstināja ar futurologu prognozētajām nākotnes profesijām, piemēram, vertikālo lauksaimnieku, ķermeņa daļu veidotāju un klimata kontrolieri. Oganisjana uzsvēra, ka daudzas nākotnes populārākās profesijas pieprasīs augsta līmeņa tehnoloģiskās zināšanas.
Seminārā pieredzē dalījās izglītības politikas veidotāji, skolu izglītības un profesionālās izglītības sektoru eksperti un biznesa vides pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Zviedrijas, Īslandes, Somijas un Horvātijas.
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika akcentēja mediju un informācijas pratības nozīmi laikā, kad mediji ir kļuvuši par identitātes veidošanas sastāvdaļu un sniedz ne tikai informāciju, bet arī emocionālu pieredzi.
Savukārt Zviedrijas Malmes Universitātes profesors Tobiass Denskus uzsvēra, ka politikai un praksei vajadzētu iekļaut bērnu tiesības uz informāciju, izglītību, aizsardzību, privātumu un līdzdalību. Profesors arī atzina, ka mūsdienu jauniešu skatījums uz darbu ir atšķirīgs, ienākot tādiem darba veidiem kā zīmola veidošana sev pašam sociālajos tīklos.
Tematiskais seminārs bija "Erasmus+" nacionālo aģentūru starptautiskās sadarbības pasākums. Tas bija arī viens no "Erasmus+" programmas trīsdesmitgades pasākumiem un notika, atbalstot Eiropas e–prasmju nedēļu, kas norisināsies no 27. marta līdz 2. aprīlim.
