Foto: Publicitātes attēli

Latvijas uzņēmuma "Kob Art" izveidotais AMII sensors ir apbalvots kā labākais prototips NASA izsludinātajā konkursā robotam, kas tiek izstrādāts nākotnes misijai uz planētu Venera, informē NASA (Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija).

"Kob Art" piedalījās NASA izsludinātajā konkursā, kur izgudrotāji no visas pasaules tika aicināti izveidot mehānisku šķēršļu pārvarēšanas un noteikšanas sensoru. Tam jānodrošina robota droša pārvietošanās uz planētas virsmas, atklājot lielus akmeņus, plaisas vai stāvas nogāzes. Sensors paredzēts AREE (Automaton Rover for Extreme Environments) robotam, kas tiek izstrādāts nākotnes misijai uz planētu Venera.

Kopumā konkursā piedalījās 572 piedāvājumi no 82 dažādām valstīm, liecina informācija NASA mājaslapā. Pirmās vietas ieguvējs saņems balvu 15 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Latvijas uzņēmums par uzvaru labākā prototipa kategorijā saņems balvu divu tūkstošu dolāru apmērā.

Sabiedrības atsaucība bija neizsakāma, teic NASA inženieris Džonatans Soders (Jonathan Sauder). "Bija ļoti daudz labu ideju un izstrādātu koncepciju, ka papildu pirmajai, otrajai un trešajai vietai mēs nolēmām pievienot divus finālistus un vēl 10 atzinības balvas".

Venera ir otrā planēta no Saules, un uz tās valda ļoti skarbi apstākļi. Tā ir Saules sistēmas karstākā planētā, vidējā temperatūra pārsniedz 450o grādus. Visilgāk kosmosa kuģis uz Venēras virsmas ir "izdzīvojis" nedaudz vairāk par divām stundām, šo rekordu 1981. gadā uzstādīja Padomju Savienības zonde "Venera 13". Savukārt pēdējais kosmosa kuģis, kas nolaidās uz Veneras, bija Padomju Savienības "Vega 2" misija 1985. gadā. Tā noturējās tikai 52 minūtes, atgādina NASA.

Jāatgādina, ka 2020. gada februārī NASA izsludināja konkursu par sensoru izveidi Veneras mehāniskajam robotam AREE, šīs programmas pirmais attīstības posms bija beidzies 2017. gadā. Saskaņā ar plānu robots saņems un uzglabās enerģiju, izmantojot vēja ģeneratoru un atsperu sistēmu, vadību veiks mehānisks dators, savukārt ierīces daļas tiks izgatavotas no karstumizturīgiem materiāliem, un atsevišķas elektroniskās sastāvdaļas varēs strādāt augstā temperatūrā. Tas ļaus robotam darboties vairākus mēnešus uz Veneras virsmas.

Par konkursa uzvarētāju kļuva "Venus Feelers" projekts, kuru izveidoja Kairas arhitekts Jusefs Gali (Youssef Ghali), kurš saņems balvu 15 tūkstošu ASV dolāru. Otrā vieta tika piešķirta projektam "Skid n 'Bump – All-mechanic, Mostly Passive", ko izstrādāja "Team Rovetronics" inženieru komanda. Viņi saņems 10 tūkstošus dolāru. Trešā vieta piešķirta Austrālijas inženiera Kaluma Herona (Callum Heron) projektam "Direction Biased Obstacle Sensor – DBOS", kurš saņems piecu tūkstošu dolāru balvu.

Foto: NASA/HeroX/Youssef Ghali
Attēlā 1. vietas ieguvējs.

SIA "Kob Art" reģistrēta 2013. gadā, tās pamatkapitāls ir 5,02 tūkstoši eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Kristīne Bērza un Oskars Bērzs. Pērn "Kob Art" apgrozījis 39,8 tūkstošus eiro un nopelnījis 1,4 tūkstošus eiro. Nodokļos samaksāts 5,1 tūkstotis eiro, uz šo brīdi nodokļu parādu nav, liecina "Crediweb.lv" dati.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!