Nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" Rīgas apgabaltiesā tiesājas ar maksātnespējīgo SIA "AB Jet" (iepriekš "KD Jet"), lai tiktu atzītas aviokompānijas kreditora prasījuma tiesības aptuveni divu miljonu latu apmērā, kas izriet no abu starpā noslēgtajiem rezervju daļu pirkšanas līgumiem.
Tiesas sēdes sākumā atbildētāju pārstāvis, advokāts Dāvis Volksons, iesniedza pretprasību, kuru tiesa pieņēma. Pretprasībā atbildētāja vēlas atzīt attiecīgos līgumus par spēkā neesošiem, kā arī piedzīt no aviokompānijas vairāk nekā četrus miljonus latu. Kompānija vēlas pierādīt, ka līgums patiesībā bija aizdevums, ko "AB Jet" prasa atpakaļ.
"airBaltic" intereses šajā lietā pārstāv zvērināts advokāts Gundars Āboliņš, kurš, izskatoties par pretprasību un izteiktajiem lūgumiem, norādīja, ka tie iesniegti tikai procesa pagarināšanai.
Atbildētājs arī lūdza lietā uzaicināt liecinieci, zvērinātu revidenti, kā arī lūdza izprasīt no auditorkompānijas SIA "PricewaterhouseCoopers" "airBaltic" 2011.gada pārskatu, kā arī informāciju no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.
Šo lūgumu gan tiesa noraidīja, jo informācija, ko "AB Jet" cer saņemt no komisijas, attiecas uz personu, kas lietā nefigurē. Arī liecinieks pagaidām netiks uzaicināts.
Nākamā tiesas sēde ir nozīmēta uz 25.oktobri.
Kā ziņots, apgabaltiesā 18.decembrī izskatīšanai ir nozīmēta viena no Lietuvas bankas "Snoras" prasībām pret AS "Latvijas Krājbanka" ("Krājbanka") un Latvijas valsti Satiksmes ministrijas (SM) personā par "airBaltic" īpašumtiesību maiņas darījumiem un kompānijas glābšanas vienošanos. Šajā lietā atbildētāji ir arī "Taurus Asset Management Fund Limited", "AB Jet", "Transatlantic Holdings Company", AKB "Investbank", SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas". Prasības būtība ir vienošanās atzīšana par spēkā neesošu.
Kā iepriekš vēstīja LTV raidījums "De facto", izputinātā "Snoras" banka 2012.gada beigās apgabaltiesā iesniedza trīs prasības un 6.decembrī tika ierosinātas divas lietas, kas saistītas ar "airBaltic" īpašumtiesībām. Pirmajā "Snoras" prasībā lūgts atzīt par spēkā neesošu 2011.gada 3.oktobra lidsabiedrības glābšanas vienošanos. Šajā lietā tiesvedība ir apturēta līdz 31.oktobrim.
2011.gada 30.novembrī "Krājbanka" izlietoja finanšu ķīlu, tādējādi pārņemot privātajam akcionāram "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) piederošās "airBaltic" akcijas, ko tālāk pārdeva SM. Tādējādi otrs lielākais "airBaltic" akcionārs - Latvijas valsts - kļuva par 99,78% "airBaltic" akciju īpašnieci.
"Snoras" apstrīdot gan ķīlas realizāciju, gan noslēgto pirkuma līgumu starp "Krājbanku" un SM, turklāt tiesai lūdz veikt restitūciju, proti, valstij pārdotos 47,2% akciju atkal atgriezt atpakaļ BAS, kas šobrīd jau pastarpināti pieder "Krājbankai". "Saskaņā ar Civillikumu līgumi ir jāpilda, mēs uzskatām, ka līgums ir jāpilda tāds, kāds viņš ir noslēgts. Tāda ir mūsu pozīcija tiesā, un domājam, ka mēs savas intereses spēsim aizsargāt pilnībā," iepriekš bija sacījusi SM valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.
Iepriekš SM skaidroja, ka kopējā summa, kuru valsts aizdevusi lidsabiedrībai, ir 57,6 miljoni latu, un šos līdzekļus vēlāk paredzēts ieguldīt lidsabiedrībā, bet tikai pēc tam, kad būs saņemts gala saskaņojums no Eiropas Komisijas. SM detalizētāk iespējamā pamatkapitāla palielināšanas iemeslus un laiku neatklāj.
Bijušais "airBaltic" vadītājs Bertolts Fliks darbu lidsabiedrībā pēc toreizējo akcionāru - Latvijas valsts un BAS - vienošanās pameta 2011.gada rudenī, kad kļuva skaidrs, ka lidsabiedrības zaudējumi ir sasnieguši rekordapjomus - 83,46 miljonus latu.
"airBaltic" ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. "airBaltic" flotē ir 32 lidmašīnas - sešas "Boeing 737-500", astoņas "Boeing 737-300", desmit "Fokker 50" un astoņas "Bombardier Q400Next Gen".
