Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta atstājusi spēkā Rīgas apgabaltiesas lēmumu atcelt nodrošinājumu, kas šā gada janvārī attiecībā uz 47 099 tonnām mazuta piemērots Šveices kapitālsabiedrības "Litasco SA" prasības lietā pret AS "Ventbunkers" par valdījuma piešķiršanu uz mazutu.
Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT rakstveida procesā 24.aprīlī skatīja "Litasco SA" blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas šā gada 3.janvāra lēmumu daļā, ar kuru apmierināts "Ventbunkera" pieteikums par prasības
nodrošinājuma atcelšanu attiecībā uz 47 099 tonnām mazuta "M-100", kas atrodas rezervuāros "Ventbunkera" termināla teritorijā.
Kataja papildināja, ka AT atteikusi ierosināt tiesvedību pēc šīs "Litasco SA" blakus sūdzības un tādejādi apstrīdētais lēmums ir spēkā. AT pieņemtais lēmums savukārt nav pārsūdzams.
Savukārt, vērtējot "Litasco SA" blakus sūdzību par šo pašu 3.janvāra lēmumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu, AT izlēma "Litasco" interesēm nelabvēlīgo lēmumu atstāt negrozītu, bet sabiedrības blakus sūdzību noraidīt. Arī šis lēmums nav pārsūdzams.
Kā liecina Latvijas tiesu interneta portālā pieejamā informācija, Rīgas apgabaltiesa "Litasco" prasības pieteikumu pret "Ventbunkeru" saņēmusi 2011.gada 18.maijā un lieta pēc būtības vēl nav skatīta. Tiesnese Ilze Ošiņa šajā lietā noteikusi tiesas sēdi 24.maijā plkst.10.30.
Pirms nedaudz vairāk kā gada saasinājās "Litasco" un "Venbunkera" domstarpības saistībā ar mazuta pārkraušanas līgumu un šī strīda dēļ 1774 vagoni ar 106 000 tonnām mazuta "iestrēga" uz dzelzceļa sliežu ceļiem.
Šā gada sākumā Šveices advokāts Rūdolfs Meroni izteicās, ka, neraugoties uz akcionāru strīdiem un reģistrēto amatpersonu izmaiņām, "Ventbunkers" turpina strādāt un bizness var turpināties. Viņa vērtējumā, vienīgais, kas ietekmējis rezultātus, bijis strīds ar "Lukoil" piederošo uzņēmumu "Litasco", kura dēļ esot nācies veidot uzkrājumus.
Meroni norādīja, ka 2010.gads peļņas ziņā bijis labākais kopš 2007.gada. 2007.gadā tīrā peļņa bija 4,5 miljoni latu, 2008.gadā - divi miljoni latu, 2009.gadā - 3,3 miljoni latu, bet 2010.gadā - 6,7 miljoni latu.
2010.gads būtu rekordgads uzņēmumam, ja izdotos vienoties par naudas atmaksu ar "Litasco". Pēc Meroni sniegtās informācijas, 2009.gadā reālais tarifs bija aptuveni 7,5 eiro (pieci lati) par tonnu, bet "Ventbunkers" ieguva tikai aptuveni 2,5 eiro (1,7 latus), lai gan sedza visus izdevumus un veica visu darbību.
Savukārt ārzonas kompānija, ko bija izveidojuši "Ventbunkera" līdzīpašnieki, no "Litasco" saņēma aptuveni piecus eiro (3,4 latus) par tonnu, norādīja Meroni. Tika transportēti aptuveni 2,5 miljoni tonnu, tādējādi kopā šī ārzonas kompānija ieguva 12 miljonus eiro (astoņus miljonus latu).
"Mēneša laikā, kad viņiem bija kontrole, viņi atkal parakstīja vienošanos ar "Litasco". Saskaņā ar šo līgumu "Litasco" nemaksāja naudu "Ventbunkeram", tiklīdz mēs tikām reģistrēti valdē un padomē. Tādējādi no 2010.gada februāra viņi nemaksāja. Lai izvairītos no līguma pārtraukšanas, turpinājām sniegt pakalpojumus, rakstījām vēstules, atgādinot, ka jāmaksā," stāstīja Meroni.
Līdz jūlijam kopējā nesamaksātā summa bijusi 23 miljoni eiro (15,9 miljoni latu). "Ventbunkers" draudējis "Litasco", ka vairs nepieņems viņu kravas, ja viņi nesamaksās ikmēneša avansa maksājumu. Viņi sākuši tos maksāt, taču atteikušies samaksāt 23 miljonus eiro (16,1 miljonu latu).
"Pienāca gada beigas, bija jāslēdz 2011.gada līgums. Teicām, ka esam gatavi noslēgt līgumu, bet lūdzām samaksāt 23 miljonus. Viņi atteicās. Tas noveda pie situācijas, ka viņi mēģināja bloķēt "Ventbunkera" termināli," teica Meroni, atsaucot atmiņā 2010.gada beigu notikumus, kad uz Latvijas sliežu ceļiem izveidojās milzīgs vagonu sastrēgums.
"Ventbunkers" no "Litasco" vēloties piedzīt 40 miljonus eiro (20 miljonus latu). Ventspils uzņēmuma rīcībā esot bijuši aptuveni 45 000 tonnu, kas piederēja "Litasco", un tika mēģināts vienoties par jautājuma izskatīšanu šķīrējtiesā. Taču tad tika reģistrētas izmaiņas "Ventbunkerā", un pirmais, ko jaunais padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis izdarīja šā gada janvārī, bija šo 45 000 tonnu atbrīvošana. To vērtība bija 30 miljoni ASV dolāru (15 miljoni latu), minēja Meroni.
Viņš uzskata, ka Berķis ir ļoti draudzīgs ar "Litasco" un viss esot noticis sadarbībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
