Kolekcija tiek papildināta katru gadu, un arī tās vērtība, kura jau tagad krietni pārsniedz divus miljonus eiro, turpina pieaugt par apmēram 10% gadā. Pastmarkas glabājas speciālā novietnē "Latvijas pasta" centrālajā ēkā. Tās ir savietotas albumos, sagrupējot tās pa izdošanas gadiem un valstīm. Starp desmitiem šādu albumu atrodama arī pati vērtīgākā Latvijas īpašumā esošā pastmarka – 1932. gada 5. decembra labdarības pastmarku izdevums veltīts 1. Filatēlijas izstādei Maskavā.
"Ir profesionāļi, un ir amatieri. Kāds kolekcionē pastmarkas ar ziediem, kāds ar dzelzceļa tiltiem, ir arī kolekcionāri, kas kolekcionē valstis, īpašus retumus, kurus tad meklē izsolēs. Daudzi iegulda naudu, kas ar laiku nes dividendes, veidojot uzkrājumus, kas nav pakļauti inflācijai. Pastmarka, kas iegādāta par vienu eiro, dažkārt pēc īsāka, dažkārt ilgāka laikā maksās jau divus, vai pat tūkstoš eiro," stāsta Bebrišs.
Mainās gadsimti, bet pastmarka paliek vienkāršākais un universālākais pasta apmaksas veids. Nevienā pasaules valstī nekas labāks līdz šim tā arī neesot izdomāts.
Pazudusī kolekcija 2 000 000 eiro vērtībā
Latvijas Pasts citās valstīs izdotās pastmarkas neuzpērk, tās jau vēsturiski tiekot saņemtas no Pasaules Pasta savienības, kura saviem biedriem katru gadu izsūta tā gada jaunāko pastmarku komplektus – tā arī Latvija pati katru gadu aizsūta jaunākās izdotās pastmarkas un pamazām uzkrāj milzīgu pastmarku kolekciju no visas pasaules.
"Latvijā šīs pastmarkas no 1919. gada tika uzskaitītas, liktas albumos. Kad vācu armija atkāpās no Rīgas, viņi šo kolekciju aizveda prom uz Vāciju un tad deviņdesmito gadu sākumā Vācijas muzejā šī kolekcija tika atrasta, viņi saprata, ka pēc dokumentācijas tā pieder Latvijai un to atdeva mums. Šobrīd mēs to arī uzturam," stāsta Bebrišs.
Kara laikā nozaudētā un nu atgūtā pastmarku kolekcija ir diezgan ievērojama – ap 18 000 pastmarku, kuras izvietotas 80 albumos, sagrupētas pa valstīm. Šīs kolekcijas vērtība pēc pēdējās novērtēšanas esot apmēram divi miljoni eiro.
"Kolekcijai ir arī turpinājums, tā ir jaunā daļa, jo pastmarku apmaiņa turpinās, mēs tās katru gadu saņemam un uzskaitām. Tās šī brīža vērtība arī ir apmēram 300 000 eiro un to veido ap 70 albumi, ap 20 000 pastmarkas," stāsta Bebrišs.
Pasaules Pasta savienībā ir vairāk nekā 190 dalībvalstis, katra dalībvalsts katru gadu tai sūta jaunākās pastmarkas, ko asociācija tālāk izsūta saviem biedriem.
Latvijas dārgākā pastmarka
Latvijas kolekcijas lielākais dārgums ir pastmarka, kura veltīta pirmajai filatēlijas izstādei, kas notika Maskavā, un tā ir izdota tikai 500 eksemplāros. Bebrišs stāsta, ka šai pastmarkai ir ļoti maza tirāža un šobrīd tās vērtība izsolēs pārsniedz 20 000 eiro.
Viņš gan norāda, ka katras pastmarkas cena ir subjektīva, jo ir katalogi, kas veidojas pēc pieredzes un iepriekšējām izsoļu cenām, bet īsta cena pastmarkai redzama tikai tad, kad tā atkal tiek izlikta izsolē.
Taujāts, kur mūsdienās notiek tirdzniecība ar vērtīgākajām pastmarkām, Bebrišs stāsta, ka pamatā tas ir "Ebay", kur tirgojas "parastie" kolekcionāri, bet dārgās, īpašās markas galvenokārt tiekot pārdotas izsolēs – izsoļu namos, vai starptautiskās izsolēs. Arī Rīgā ir vieta, kur katru mēnesi dodas filatēlisti – katra mēneša otrajā svētdienā kolekcionāri pulcējoties Rīgā, 6. vidusskolas telpās.
"Esmu pārliecināts, ka pelņa ar pastmarkām ir arī Latvijā, bet visi tie, kas nopietni nodarbojas ar filatēliju, cenšas savu hobiju un biznesu turēt slepenībā, jo ir daudz gadījumu, kad kolekcionāri tiek aplaupīti, tāpēc neviens neaizraujas ar savu dārgumu reklamēšanu, un tie ir noslēpti, un labākajā gadījumā to zina tikai īpašnieks un varbūt vēl kāds cilvēks," skaidro Bebrišs.
Citas Latvijas kolekcijā esošās pastmarkas vairs nav tik vērtīgās. Daudzu cena ir tuvu 1000 eiro. Pamatā to vērtību nosaka tirāžas jautājums, piemēram, šīs pastmarkas vērtība ierobežotās tirāžas dēļ ir ap 500 eiro.
Savukārt šīs Latvijas brīvvalsts laikā izdotās pastmarkas vērtība šobrīd tiek lēsta ap 700 eiro.
Bebrišs stāsta, ka padomju laikā pastmarku tirāžas bija mērāma desmitos miljonu, savukārt Latvijā tirāža bijusi ap trīs miljoniem. Šobrīd "Latvijas pasta" izdoto pastmarku tirāža esot līdz 1,5 miljoniem. Taujāts par to, kā tiek izvēlēts pastmarkas nomināls, viņš skaidro, ka diezgan vienkārši, jo ir pasta sūtīšanas tarifi. "Mums ir standarta nomināli. Ja noliktavā izbeidzas 50 centi, tiek drukātas 50 centu vērtas pastmarkas. Pastmarkas cenai nav nekāda sakara ar zīmējumu."
Viņš arī noraida mītu, ka apzīmogota un nosūtīta marka pazaudē vērtību. Kā pasta apmaksas zīme tā ir nevērtīga, to vairs nevar izmantot pasta sūtījumiem, bet kolekcionārā vērtība tai ir vēl lielāka. Ja tā ir zīmogota, tad tās vērtība būšot lielāka, ja tā būs uz aploksnes. Vērtība aug vēl vairāk, jo tādā gadījumā redzams zīmogs, ceļojuma vēsture utt.
Brāķēts Rainis – 140 eiro
Markas vērtību var būtiski mainīt arī kāds tipogrāfijas brāķis vai defekts. Piemēram, dzejniekam Jānim Rainim veltītā pastmarkā vienā no tās tirāžām kāds ļoti vērīgs kolekcionārs pamanījis nelielu punktiņu. Ja citas šī izlaiduma markas šobrīd – pēc turpat simts gadiem – maksā 1,4 eiro, tad markas ar defektu tirgus vērtība tiek novērtēta ap 140 eiro.
Viņš uzsver, ka speciāli markas gan neviens "nebrāķē", jo tas esot sliktais tonis. Ja iespiedējs, vai pasta uzņēmums pamana, ka vērtszīmē ir brāķis, pastmarku tirāžas pie pircējiem nelaiž un tipogrāfijas tās maina. Raiņa pastmarkai savulaik neviens mazo punktiņu nebija pamanījis.
"Tādu punktiņu ir grūti pamanīt, bet kolekcionāri ļoti rūpīgi seko līdzi visām marku tirāžām. Arī mūsdienās, ļoti rūpīgi seko," stāsta Bebrišs. Viņš norāda, ka pastmarkas vērtība pieaug ar gadiem – jo retāka tā kļūst, jo pastmarka kļūst vērtīgāka.
"Tikai daļa no pastmarkām kļūst vērtīgas. Visas nē. Te ir izaicinājums, jo pirmajā dienā, kad to izdod, nekad nav skaidrs, vai marka kļūs par kolekcionāru retumu. Latvijā ir pastmarka, kas izdota ar Jūrmalas ģerboni – standarta sērija, tirāža ir 1,5 miljoni. Tai bija 15 santīmu nominālvērtība. Kaut kādā īsti neizprotamā veidā, tā ir kļuvusi par milzīgu retumu un šobrīd kolekcionāri bija gatavi maksāt trīs reizes vairāk. Tajā nebija ne kādu kļūmju, ne mazas tirāžas, bet tā vienkārši tika izpārdota," stāsta Bebrišs.
"Mūsdienās markas var būt visdažādākās formas – cik fantāzija māksliniekam atļauj. Ir pastmarka, kas veidotas no mežģīnēm, porcelāna, sudraba, korķa, protams, pamatā tās ir vairāk kā suvenīru izdevumi. Latvijas Bankas jubilejas monētas uz veikalu nenes, bet porcelāna pastmarku es esmu pats redzējis, kā tā ir uzlīmēta ar speciālu tehnoloģiju un zīmogs iecepts iekšā un nosūtīts," stāsta Bebrišs.
Arī "Latvijas pasts" domājot vienā no šī gada sērijām izmantot kādu unikālāku materiālu, jo līdz šim uzņēmums pastmarku formas jautājumā bijis diezgan konservatīvs.
To, kas būs uz pastmarkas, mūsdienās izlemj pastmarku emisijas komisijas, kuru sastāvā tiekot sapulcināti dažādi speciālisti, kuri izvērtē tēmas, un tēmu var iesniegt jebkurš. Ideja gan ir jāpiesaka gadu iepriekš – līdz 30. jūnijam, kad komisija sanāk un izlemj, kādas markas tiks izdotas nākamajā gadā. Nosacījums – pastmarkas neizdot par godu vēl dzīviem cilvēkiem, izņēmums esot karaliskās ģimenes, tie, kas sasnieguši 100 gadus, un sportisti, kas ieguvuši medaļas.