Būtiski, kā norāda kompānija, samazinās arī cenu atšķirības salīdzinājumā ar vēsturiski lētākās enerģijas reģionu – Skandināviju. Ir scenāriji, kas ļauj cerēt uz tālāku līdzvērtīgu cenu samazināšanos elektroenerģijai, kamēr dabasgāzes cenas saglabāsies līdzšinējā līmenī vai arī nedaudz pieaugs.
Aizvadītais gads bija pirmais, kurā "NordBalt" savienojums starp Zviedriju un Lietuvu visu gadu darbojās ar pilnu jaudu un bez ilgstošām apkopēm. Vienlaikus Latvijas hidroelektrostacijās bija paaugstināts ūdens pieplūdums, kas šogad palīdzēja saražot par aptuveni vienu teravatstundu vairāk elektroenerģijas nekā pērn, Latvijai, kā norāda kompānija, kļūstot par elektroenerģijas eksportētāju.
Abu šo faktoru iespaidā 2017. gadā vidējā elektroenerģijas cena "Nord Pool Spot" biržā ir 34,8 eiro/MWh, kas ir 3,6% kritums salīdzinājumā ar 2016. gadu. Līdzvērtīgs cenas kritums novērojams arī Lietuvā, kamēr Igaunijā vidējā biržas cena ir piedzīvojusi nelielu kāpumu par 0,8% līdz 33,3 eiro/MWh.
"Kabelis atslogo arī Igaunijas un Latvijas starpsavienojumu, kura caurlaides spēja bieži ir ierobežota un rada pudeles kakla efektu, apgrūtinot lētākas enerģijas piegādi no Ziemeļvalstu spēkstacijām. Jau šogad redzam, ka cenu tendences "Nord Pool Spot" biržā arvien straujāk atspoguļojas arī Latvijā un vietējie patērētāji var aktīvāk izmantot to savā labā. Šogad tieši Latvijā un Lietuvā atšķirība starp "Nord Pool" sistēmas cenu samazinājusies visstraujāk – par 15,6%. Kad darbu uzsāks trešais Igaunijas-Latvijas starpsavienojuma kabelis, sagaidāms, ka pārvades ierobežojumi Baltijā tiks likvidēti un cenu starpība izzudīs," norāda "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.
