Foto: 60 miljoni bundžiņu – 'Karavelas' stratēģijas augļi nozares krituma fonā
Foto: DELFI

SIA "Karavela" ir viens no lielākajiem un straujāk augošajiem zivju apstrādes uzņēmumiem ne tikai Latvijā, bet visā Austrumeiropā. Ja nozare pēdējos gados piedzīvo ne tos labākos laikus, tad "Karavela" darbības līkne ir tikai pieaugoša, jo pirms dažiem gadiem izvēlētā stratēģija Rietumu tirgu virzienā šobrīd izrādījusies pareizā.

"Izdzīvo tie, kas mainās," tā uzņēmuma filozofiju un darbību kodolīgi raksturo viens no uzņēmuma īpašniekiem Jānis Endele.

2014. gads, notikumi Ukrainā, tiem sekojošās Krievijas sankcijas daudzus vietējos ražotājus nostādījuši ļoti sliktā stāvoklī, bez vienīgā eksporta tirgus un šobrīd dažiem tas jau ir jautājums vispār par turpmāko pastāvēšanu. Ja Latvijas zivjrūpniecības nozares darbības līkne ir lejupejoša, tad "Karavela" darbība pēdējos gados uzrāda tikai pieaugošu tendenci. Uzņēmums iepriekš izlēma būtiski paplašināt noieta tirgus, censties izplesties pa visu pasauli un nekoncentrēties tikai vienā virzienā, kas šobrīd izrādījusies tā veiksme atslēga.

60 miljoni bundžiņu

"Karavela" apgrozījums 2017. gadā pieauga par 37%, tika saražoti 55 miljoni bundžiņu un apstrādātas 417 tonnas citas zivju produkcijas. Šogad uzņēmums savas ražošanas jaudas prognozē jau ap 60 miljoniem bundžiņu un gadu plāno noslēgt ar 40 miljonu eiro lielu apgrozījumu.

Krievija - viens klients, ne tirgus

Krievija ir jāuzskata tikai kā viens no taviem klientiem, to nevar uzskatīt kā tirgu ar tūkstošiem klientu un tik pat iespējām, jo vienā dienā tas var pārtrūkt, norāda uzņēmuma pārstāvis.

Pērn vairāk nekā 90% no "Karavela" saražotās produkcijas tika eksportēta uz gandrīz 40 valstīm. Eksporta valstu vidū ir gan Baltija un Austrumeiropa, gan Skandināvija un Rietumeiropa, kā arī tālāki reģioni, piemēram, ASV un Japāna. 2017. gada decembrī uzņēmumam tika atjaunota atļauja produktu eksportam uz Krieviju. Tāpat arī pārējās NVS valstīs pārdošanas apjomi pakāpeniski auguši, jo kopējā ekonomiskā situācija šajās valstīs nostabilizējas un atjaunojas patērētāju pirktspēja.

Piemēram, Uzbekistānā, Kazahstānā, Tadžikistānā un Gruzijā, uzņēmums ar zīmolu "Kaija" ir absolūts tirgus līderis savā nozarē. Tas esot līderis arī ar saviem oriģinālproduktiem Krievijas lielveikalu tīklos, norāda uzņēmuma pārstāvis.

Brends priekš brendiem

Tikmēr Rietumu tirgos ielauzties ar savu zīmolu ir ļoti grūti, daudz veiksmīgāk ir kļūt par sadarbības partneri kādai no lielajām tirdzniecības ķēdēm un piegādāt īpaši brendētu vai dizainētu produkciju tai. Kļūt par brendu un izvēli priekš lielajiem brendiem, norādīja Endele. Rietumeiropas tirgos uzņēmuma produkciju sadarbības partneri izplata gan ar "Karavelas", gan savām preču zīmēm.

Skandināvijā "Karavela" piegādā privātās preču zīmes un sava zīmola – "Arnold Sørensen" produktus, sadarbojas ar lielākajiem tirdzniecības tīkliem, piemēram "ICA", "Axfood", "Dansk Supermarked". Pēdējo divu gadu laikā tas iekarojis arī Vācijas, Francijas, Beļģijas, Lielbritānijas un citus tirgus.

Līdzīgs virziens izvēlēts arī Rietumeiropas virzienā. Tajā "Karavela" šogad turpinājusi pārdošanas ekspansiju lielajos mazumtirdzniecības tīklos, paplašinot produktu sortimentu "Aldi" un "Lidl" veikalos Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā.

Uzņēmums ir viens no finālistiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras "Eksporta un inovāciju balva 2018" konkursā, kategorijā "Eksportspējīgākais komersants" lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

"Karavela" 2017. gadā strādāja ar 38,725 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 36,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka par 7,3% - līdz 693 164 eiro. "Karavela" ir reģistrēta 2001.gadā un ir viens no lielākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs.

"Karavela" pieder trim privātpersonām. Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir Jānis Bite – 56%, Andris Bite – 24% un Endele – 20%.

Sharing Options

Source

DELFI Bizness

Tags

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus