Igauņi noskata Latvijas dabasgāzes tirgu

Visticamāk, esošās Narvas degakmens kondensācijas energobloku jaudas vismaz daļēji ir iecerēts nomainīt ar kombinētajām naftas produktu un elektroenerģijas ražotnēm "Enefit", kurās elektroenerģiju ir plānots iegūt, izmantojot naftas pārstrādes blakusproduktu – gāzi.

Ar gāzi ir saistīt arī Igaunijas uzņēmuma plāni Latvijā – "Eesti Energia" neslēpj, ka pēc tirgus atvēršanas papildus elektroenerģijai saviem klientiem Latvijā varētu piedāvāt arī dabasgāzi.

"Eesti Energia" valdes priekšsēdētājs Sandors Līve laikrakstam atklājis, ka nākotnē papildus jau šobrīd aktīvajai darbībai kaimiņvalstu elektrības tirgū, cer ienākt arī kaimiņvalstu Latvijas un Lietuvas dabasgāzes tirgos.

"Eesti Energia" Igaunijas tirgū dabasgāzes tirdzniecību uzsāka šā gada aprīlī, tādā veidā radot zināmu konkurenci monopolistam "Eesti Gaas". Dabasgāzes biznesa attīstības direktors Aivars Tihane ir pārliecināts, ka zināma konkurence tirgū ir iespējama arī pašreizējos apstākļos, kad Baltijas valstīm ir tikai viens dominējušais dabasgāzes piegādātājs Krievija. Pēc Tihanes domām, ierobežota, bet jau konkurējoša dabasgāzes tirgus izveide būs iespējama jau drīzumā – pēc tam, kad tiks nodrošināta citu kompāniju piekļuve Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuvei, kā arī pēc Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa nodošanas ekspluatācijā.

Uzņēmums neslēpj, ka ir ieinteresēts nākotnē dabasgāzi piegādāt arī Latvijas tirgum, tomēr šādus plānus uzskata par īstenojamiem tikai no 2017.gada, kad Latvijā beigsies uzņēmuma Latvijas gāze likumā noteiktais monopolstāvoklis.

"Gāzes tirgu noteikti vajadzētu atvērt jau, pirms tiks uzbūvēts reģionālais sašķidrinātās dabasgāzes terminālis," ir pārliecināts Tihane. Šobrīd gan dabasgāzes tirgotāju iespējamais piedāvājums tirgus dalībniekiem ir pieticīgs – viņš var nopelnīt vienīgi uz cenas starpību, iepērkot dabasgāzi lielākos apjomos, un pēc tam pārdodot to ar uzcenojumu klientiem, kuriem pašiem nav pieeju dabasgāzes iegādei lielos apjomos, norādījis "Eesti Energia" pārstāvis.

Savukārt Latvijas dabasgāzes uzņēmums "Latvijas gāze" ir pārliecināts, ka par nopietnu konkurenci tirgū varēs runāt tikai tad, kad Baltijas valstīm būs alternatīvi piegādes avoti – Lietuvas un Polijas gāzes cauruļvads un reģionālais sašķidrinātās dabasgāzes terminālis.

Dabasgāzes tirgum Baltijas valstīs kopumā ir attīstības perspektīvas – pēc tam, kad tirgū būs vairāki piegādātāji un radīti priekšnosacījumi tās tirdzniecībai un dabasgāzes cenas vairs nebūs piesaistītas naftas cenām, dabasgāzes patēriņš Baltijas valstīs, visticamāk, palēnām augs, jo tā kā kurināmais ir samērā izdevīga, prognozē Tihane.

Pēc viņa domām, nākotnē dabasgāzes tirgus strādās līdzīgi, kā šobrīd strādā elektroenerģijas tirgus, un energokompāniju rēķinos gan elektroenerģijai, gan gāzei uzskaites vienība būs kilovatstunda. Tomēr līdz tam nonākt nebūs viegli, jo patērētāji ir pieraduši par dabasgāzi saņemt rēķinus, kuros ir redzami patērētie kubikmetri, nevis kilovatstundas, turklāt tirgus izveidei pietrūkst nepieciešamo datu bāzu un informācijas apmaiņas sistēmu, viņš atzīst.