Investori grūtībās nonākušajam metalurģijas milzim AS "Liepājas metalurgs" patlaban tiek meklēti Stambulā, Londonā un Milānā. Uz šīm valstīm pēdējās dienās devušies uzņēmuma akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals, bet par konkrētiem sarunu rezultātiem vēl netiek ziņots.
Uzņēmums paziņojumā medijiem norāda, ka ir vīlies nesenajā valdības sēdē, kurā netika pieņemti nekādi lēmumi "Liepājas metalurgs" atbalstam smagajā situācijā, kas ir skārusi metalurģijas nozari visā Eiropā.
"Eiropas Parlaments 2012.gada 13.decembrī, piekrītot, ka situācija metalurģijā ir dramatiska, uzdeva Eiropas Komisijai līdz šā gada jūnijam izstrādāt nozares atbalsta programmu. Šajā kontekstā "Liepājas metalurgs" negaidīja šādu valdības attieksmi pret rūpnīcas problēmām, norāda uzņēmuma Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Simona Laiveniece.
Viņa uzsver, ka LM no valdības neprasa investīcijas, bet darbību, saskaņotu ar plānu uzņēmuma izvešanai no krīzes situācijas.
"Plānā ir konkrēti minēti pasākumi 63 miljonu latu apjomā, ko jau veic vai vēl veiks pats uzņēmums. Tie ietver jaunu akcionāru kapitāla piesaistīšanu, ilgtermiņa kredīta restrukturizāciju, vienošanās panākšanu ar citiem kreditoriem, stingras taupības režīma ieviešanu, administratīvo izdevumu samazināšanu, ražošanas efektivitātes palielināšanu un sociālās programmas saīsināšanu," norādīja Laiveniece.
Viņa arī norāda, ka šā gada 18. martā "Liepājas metalurga" galvenais akcionārs Sergejs Zaharjins finanšu ministram Andrim Vilkam (V) un ekonomikas ministram Danielam Pavļutam nodevis "Pasākumu plānu uzņēmuma izvešanai no krīzes", par kuru laikā līdz 26.martam netika saņemti ne jautājumi, ne piebildes, tādēļ esot nekorekti apgalvot: "No akcionāru puses nav biznesa plāna," turpina uzņēmuma pārstāve.
Viņa arī atgādina, ka valdība izteikusi apgalvojumu – ja "Ernst & Joung Baltic" veiktais audits parādīs, ka uzņēmumā nav veiktas prettiesiskas darbības, tā sniegs savu atbalstu. "Audits apliecina, ka "Liepājas metalurgs" tās nav konstatētas, bet valdība no atbalsta pagaidām atturas," uzsver Laiveniece.
Esošajā tirgus situācijā apgrūtinājums ir arī nesamērīgi pieaugošais obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājums (pēdējos piecos gados "Liepājas metalurgs" samaksājis OIK maksājumos ap 11 miljoniem latu un šogad OIK daļa rēķinos par elektroenerģiju ir gandrīz 10 miljoni latu). OIK ir valdības atbildība. Situācijā, kad Latvijas ražotājam ar eksporta apjomu 98% ir sarežģījumi, valdība nedrīkst pagriezt muguru un noskatīties, kā uzņēmums grimst, turpina uzņēmums.
"Tad, kad metalurģijas nozarē ES un uzņēmumā viss bija kārtībā - kad tika maksāti 10 miljoni latu gadā nodokļos, kad desmit gadu garumā saviem līdzekļiem tika modernizēta ražošana un 2011. gadā uzcelts modernākais Eiropā tēraudkausēšanas komplekss, kad tika pārņemti un savesti kārtībā stadioni Liepājā un Ledus halle, kad tika uzturēts bērnu sports 600 Liepājas bērniem un nodrošinātas vismaz 15 000 darba vietas visa holdinga uzņēmumos un plaša sociāla programma strādājošajiem, LM saņēma atbilstošu valdības uzmanību. Šodien, kad uzņēmumu ir skārusi nozares krīze, mēs nezaudējam cerību par valdības pareizu izvēli, izmainot nostāju un atbalstot LM," paziņojumā medijiem norāda uzņēmums.
Jau ziņots, ka "Liepājas Metalurga" (LM) naudas iztrūkums šogad var sasniegt pat 96,1 miljonu latu, un, nevienojoties ar lielākajiem kreditoriem, rūpniecības flagmanis jau drīzumā var nonākt uz maksātnespējas sliekšņa. Uzņēmuma biznesa plāns, pamatojoties uz kuru sniegts valsts galvojums aizņēmumam "UniCredit", nav izpildīts, bet maksātnespējas gadījumā valstij aprīlī nāksies samaksāt 8 miljonu latu kārtējo maksājumu, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošais ziņojums par finanšu situāciju LM. Galvojuma nosacījumu izpildi uzraudzīja Finanšu ministrija, kura tagad norāda, ka jau pērnā gada nogalē aicinājusi pārstrukturizēt "UniCredit" aizņēmumu. Taču auditoru ziņojumā nekāda cita rīcība no FM puses netiek pieminēta.
LM vadība šogad prognozē 25,6 miljonu latu iztrūkumu, bet auditoru ieskatā, šīs prognozes ir pārāk optimistiskas un reālais naudas trūkums var sasniegt pat 96,1 miljonu latu. Tiesa, auditori atzīmē, ka šo summu var samazināt produkcijas cenu un ražošanas apjoma pieaugums un vienošanās ar kreditoriem. Taču janvārī LM velmējumu realizācijas cena bija par 3% mazāka nekā paredzēts uzņēmuma budžetā, bet februārī - par 5% mazāka. Pērn uzņēmums savu produkciju realizējis faktiski zem pašizmaksas, norādīts ziņojumā.
Finanšu ministrs 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par LM saistībām 85,6 miljonu eiro (59,7 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp LM un "UniCredit S.p.A". Šā gada 25. janvāri izsniegtais, bet vēl neatmaksātais valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,7 miljoni latu).
Jau vēstīts, ka LM valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē uzsvēra, ka gaidāmā elektrības sadārdzināšanās no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) uzņēmumam ir izdzīvošanas jautājums, tādēļ nolemts Latvijas energokompānijai "Latvenergo" vairs nemaksāt OIK maksājumus.
"Valdē mēs pieņēmām lēmumu pārtraukt atmaksāt OIK daļu. Tas ir nesmuks lēmums, bet mums nav citas izvēles, kamēr šai problēmai nav risinājuma," teica Terentjevs un norādīja, ka tik straujš OIK kāpums uzņēmumu ved uz bankrotu.
Kompānija arī izplatīja paziņojumu, ka gaida valdības ātru un precīzu rīcību, kas dotu iespēju saglabāt modernizācijas gaitā būtiski paaugstināto uzņēmuma konkurētspēju.
Pērn LM apgrozījums sasniedza apmēram 300 miljonus latu.
