Foto: PantherMedia/Scanpix
Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde (JIŪP) šogad pieķērusi jau septiņus zvejniekus, kas zvejas žurnālos norādījuši nepatiesus nozvejas apmērus, aģentūrai BNS pastāstīja Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes (JIŪP) direktora vietnieks Fēlikss Klagišs.

Viņš norādīja, ka pērn kopumā konstatēti 54 pārkāpumi jūras rūpnieciskajā zvejā, un uzsvēra, ka viens no šiem pārkāpumiem, kuru veica uzņēmums "Brīze", krāpšanās apmērā pārspējis visus pārējos kopā ņemot. "Jāteic gan, ka šis pārspēj visus pārējos kopā, jo uzņēmums visa gada laikā reti kuru reizi norādīja nozveju pilnā apmērā. Pārējie pārkāpumi bija vienreizēji gadījumi," sacīja Klagišs un atgādināja, ka "Brīze" pagājušajā gadā kopumā nebija reģistrējis aptuveni 480 tonnas nozvejoto zivju.

Tomēr JIŪP direktora vietnieks atzina, ka, viņaprāt, pārkāpumu bijis daudz vairāk, taču inspektoru trūkuma dēļ visus nav bijis iespējams atklāt. "Man ir pamats uzskatīt, ka pārkāpumu bija daudz vairāk, tikai tos neizdevās atklāt nepietiekamā inspektoru skaita dēļ. Uz to Latvijai jau norādījusi arī Eiropas komisija," pavēstīja Klagišs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka lielākā daļa Latvijas zvejnieku zvejo godīgi un nekrāpjas. "Īpaši gribu minēt, ka lielākā daļa zvejnieku zvejo godīgi un tādas lietas neatļaujas. Diemžēl dažiem zvejniekiem ir nepārvarama tieksme palielināt savu peļņu, uz dabas resursu rēķina pārsniedzot tam piešķirtos limitus vai arī zvejojot lieguma laikā. Tas rada arī nevienlīdzīgu konkurenci ar godīgajiem zvejniekiem," klāstīja JIŪP pārstāvis.

"Šajā gadā arī septiņi jūras zvejnieki jau ir izcēlušies ar pārkāpumiem, tā ka viss turpinās," piebilda Klagišs.

Jau vēstīts, ka Latvijas zvejniecības uzņēmumam "Brīze" uzlikts sods pusmiljona latu apmērā par patieso nozvejas apmēru slēpšanu.

Klagišs iepriekš sacīja, ka uzņēmums gada laikā nebija reģistrējis aptuveni 480 tonnu zivju ‒ gan reņģes, gan mencas, gan brētliņas.

"Brīzes" valdes locekle Inta Briede nenoliedza, ka uzņēmums ir krāpies, taču uzsvēra, ka tas darīts būtiski samazināto nozvejas kvotu dēļ. Pēc viņas teiktā, Eiropas Komisija ar nozvejas kvotu samazinājumu Latvijas zvejniekus ir nospiedusi uz ceļiem.

Tā kā kuģa īpašnieki savu vainu nav nolieguši, viņiem piespriests nevis maksimālais sods 3000 latu apmērā, bet sods 2000 latu apmērā. Taču noteikumi arī paredz, ka vainīgajiem jāsedz zaudējumi, kas nodarīti zivju populācijai, ‒ šajā gadījumā zaudējumu summa aprēķināta 500 tūkstošu latu apmērā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!