"Darba grupā šodien esam vienojušies par diviem būtiskiem aspektiem valsts kapitāldaļu atsavināšanas procesā – proti, par akciju pārdošanas galvenajiem mērķiem un konsultanta piesaisti. Valstij piederošās kapitāldaļas uzņēmumos "Lattelecom" un LMT ir jāpārdod, jo, atbilstoši likumam, valsts līdzdalību komercuzņēmumos var saglabāt izņēmuma gadījumos, taču telekomunikāciju nozarē, kur valda sīva konkurence, tas nav nepieciešams. Ministru darba grupā arī vienojāmies, ka akciju pārdošanas procesā valdībai būs jāpiesaista kompetents un pieredzējis konsultants, kuru izraudzīsimies sabiedrībai izprotamā, atklātā veidā," norāda ministrs.
Iepriekšējā darba grupas sēde notika 11.martā, kad ministri konceptuāli nolēma, ka valsts kapitāldaļas abos telekomunikāciju nozares uzņēmumos ir jāpārdod, nodrošinot iespējami lielu finanšu līdzekļu piesaisti Latvijas ekonomikai. Ministri arī vienojās, ka rīcība šī jautājuma virzīšanai būs dinamiska un darba grupas sēdes notiks ne retāk kā reizi mēnesī, informē Kampara preses pārstāve Elīna Bīviņa.
Ministru darba grupas uzdevums turpmākajos mēnešos būs izvērtēt valsts kapitāldaļu pārdošanas scenārijus un iespējamo laika grafiku, apkopot un analizēt viedokļus no visām kompetentajām institūcijām, tai skaitā Konkurences padomes, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un citiem.
Jau vēstīts, ka valdība darba grupu saistībā ar valstij tieši un netieši piederošajām kapitāla daļām "Lattelecom" un LMT izveidoja pērn gada beigās. Darba grupā ir ekonomikas, finanšu un satiksmes ministri.
Kampars jau iepriekš norādījis, ka naudas apjoms, kas potenciāli tiks iegūts no valsts akciju pārdošanas, būtu jānovirza uzņēmējdarbības stimulēšanai un jaunu darba vietu radīšanai. Ministrs arī atzina, ka šobrīd nav saņemti konkrēti jauni piedāvājumi iegādāties valstij piederošās telekomunikāciju uzņēmumu akcijas, bet valdība jau ilgāku laiku definējusi šos uzņēmumus kā pārdodamus.
"Lattelecom" privatizācija aizsākās vēl 1993. gadā, kad 49% uzņēmuma akciju nonāca ārvalsta investora rokās. Darījumā tika izstrādāts arī tā saucamais "jumta līgums", atbilstoši kuram Latvija kā akcionārs nedrīkst veikt darījumus ar "Lattelecom" akcijām bez investora piekrišanas.
"Lattelecom" privatizāciju krietni aizkavēja pārmaiņas, kas skāra ārvalstu investoru un tā rezultātā sāktais tiesas process. Tiesvedības procesu starp "Lattelecom" līdzīpašniekiem 2000.gada augustā sāka "Lattelecom" līdzīpašnieka kompānijas "Tilts Communications" (TC) īpašniece Somijas "Sonera", kas vēlāk apvienojās ar citu skandināvu telekomunikāciju uzņēmumu "Telia" un kļuva par "TeliaSonera".
No "Sonera" pārmantotā prasība starptautiskajā šķīrējtiesā bija par 80 miljonu latu kompensāciju par "Lattelecom" monopola saīsināšanu no 2013. līdz 2003.gadam, bet Latvijas pretprasība - 600 miljoni latu par "jumta līguma" nepildīšanu un modernizācijas kavēšanu.
Tad "Lattelecom" privatizācijas procesā dažus gadus iestājās relatīvs klusums. Nākamais pagrieziens notika 2004. gadā, kad Latvijas valsts un "TeliaSonera" noslēdza mierizlīgumu SIA "Lattelecom" akcionāru prāvā. Mierizlīgums vēl joprojām paredzēja, ka pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošo 51% "Lattelekom" kapitāldaļu saglabās "TeliaSonera". Abas puses arī parakstījušas turpmākās sadarbības dokumentu par kārtību, kā notiks "Lattelekom" un šim uzņēmumam šobrīd piederošo SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) 23% kapitāldaļu turpmākā pārdošana.
Saeima gan vēlāk norādīja, ka valdība ir uzņēmusies Latvijas valstij neizdevīgas saistības - "Lattelekom" privatizācijā sniegt īpašas priekšrocības vienam uzņēmumam "TeliaSonera", kuram ir pirmpirkuma tiesības uz "Lattelekom" valsts akcijām. Toreiz demisionējušais premjers Einars Repše (JL) pat izteica aizdomas, ka premjera amata kandidāta Induļa Emša un viņa pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības asā vēršanās pret mierizlīgumu "Lattelecom" prāvā īstenībā ir saistīta ar Ventspils mēra Aivara Lemberga vēlmi privatizēt uzņēmumu "par sviestmaizi".
2007.gadā kā viens no uzņēmuma privatizācijas variantiem izskanēja nu jau bijušā "Lattelecom" valdes priekšsēdētāja un vēlāk izpilddirektora Nila Melngaiļa piedāvājums, ka "Lattelecom" varētu privatizēt uzņēmuma vadība un darbinieki kā darījuma izpirkšanas finansētāju piedāvājot ASV investīciju kompāniju "Blackstone Group".
Realizējot šo shēmu, "Lattelecom" vadība privatizācijas rezultātā faktiski iegūtu 2,49% kapitāla, darbinieki ar visu rezervi - 5%, bet "Blackstone" - 92,51%, savukārt valsts ieņēmumi no šī darījuma varēja sasniegt 435 miljonus latu. Valdība šo privatizācijas shēmu noraidīja.
Pēcāk "TeliaSonera" piedāvāja pilnībā nopirkt gan "Lattelecom", gan "Latvijas Mobilo Telefonu" (LMT) par pusmiljardu latu. Valdība atteicās arī no šā piedāvājuma, jo tādējādi telekomunikāciju tirgū izveidojas monopols, kura nepieļaušanu kā vienu no principiem vairākkārt minēja toreizējais premjers Ivars Godmanis.
Savukārt "TeliaSonera" vienmēr ir noraidījusi varbūtību, ka tā varētu pārdot valstij sev piederošās 49% akciju.
Pēdējo reizi intensīvas sarunas starp Latvijas valdību un "Telia Sonera AB" notika 2008. gada pavasarī, kad Ministru kabinetu vadīja Ivars Godmanis (LPP/LC). Tolaik valdība pieņēma "galīgo lēmumu" SIA "Lattelecom" privatizācijas lietā, vienojoties to privatizēt, veicot "Lattelecom" un LMT akciju maiņas darījumu ar "TeliaSonera". Taču jau pēc nepilna gada Godmaņa valdība krita, tā arī nepaspējusi novest privatizāciju līdz galam, bet Dombrovska pirmā valdība nolēma tomēr nepārdot valstij piederošās daļas abos uzņēmumos.
Patlaban 51% "Lattelecom" akciju pieder valstij, bet 49% - TS. Savukārt LMT gandrīz puse - 49% - pieder TS, 23% - daļēji TS piederošajam "Lattelecom", 23% - VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), bet atlikušie 5% - Privatizācijas aģentūrai.