Lai gan publiski jau bija zināms, ka uzņēmums "Latvenergo" pērn nopelnījis ap 44 miljoniem latu, izrādās - kompānijas iesniegtie dati Uzņēmumu reģistrā uzrāda koncerna mātes kompānijas peļņu 658,5 miljoni latu, kas ir Baltijas biznesa mērogiem astronomiska peļņa. Izrādās, tādu - reāli neeksistējošu - peļņu nācies uzrādīt, izpildot Eiropas Savienības prasības un atdalot meitas uzņēmumus.
Izbrīnu par rekordlielo peļņu ceturtdien raisīja "Lursoft" izplatītie dati par Latvijas pelnošākajiem uzņēmumiem pagājušajā gadā – pirmajā vietā ierindojot "Latvenergo", kuram seko valsts mežu apsaimniekotājs "Latvijas valsts meži" (LVM), kā arī mobilo sakaru operators "Latvijas Mobilais telefons" (LMT). Pēc "Lursoft" apkopotās informācija par datubāzē pieejamajiem uzņēmumu darbības pārskatiem, "Latvenergo" pērn gadu pabeidzis ar 658,499 miljonu latu peļņu, LVM – ar 50,975 miljonu latu peļņu, bet LMT – ar 28,858 miljonu latu peļņu.
"Latvenergo" preses sekretāre Ivita Bidere portālam "Delfi" apliecināja, ka 2011.gadā tika īstenots vienreizējs un "Latvenergo" darbībai neraksturīgs darījums - atbilstoši ES direktīvai, tika nodalīti pārvades un sadales sistēmas operatori pēc tirgus vērtības 500 miljonu latu vērtībā.
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredzēja ieviest Eiropas direktīvas prasības nodalīt pārvades sistēmas operatoru no uzņēmuma, kas ražo elektroenerģiju, nodarbojas ar tirdzniecību un sadali, tādēļ 2011.gada beigās pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma" tīkls akcijas ir pārdotas Finanšu ministrijai (akciju atsavināšana ir veikta 2012. gada sākumā) un kā pārvades sistēmas aktīvu īpašnieks ir nodibināta AS "Latvijas elektriskie tīkli".
Šīm funkcijām "Latvenergo" īpašumā esošie aktīvi, kas nepieciešami pārvades sistēmas darbības nodrošināšanai, tika ieguldīti meitasuzņēmumā. Līdzīgi ar sadales operatora darbību saistītie aktīvi tika ieguldīti AS "Sadales tīkls". Šī procesa rezultātā arī "Latvenergo" nopelnījis 500 miljonus latu.
ES prasība paredz, ka tīklu aktīvi jāiegulda tīklu uzņēmumos, turklāt šim darījumam jānotiek pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Tas bija process, kas obligāti bija jāveic, lai varētu sākt pārvades operatora akreditāciju. Būtībā tikai pēc Latvijas grāmatvedības standartiem šis darījums tiek atspoguļots peļņas - zaudējumu aprēķinā, pēc starptautiskiem standartiem šī nav uzņēmumu peļņa, norādīja Bidere.
Viņa uzsver, ka "Lursoft" publiskotie rādītāji, kas nosauc "Latvenergo" kā pelnošāko uzņēmumu Latvijā, korekti neatspoguļo uzņēmuma finanšu rezultātus. Tā kā Latvenergo koncernā ir vairākas komercsabiedrības, patiesos finanšu rezultātus atspoguļo konsolidētais finanšu pārskats. Gada pārskats ir pieejams AS "Latvenergo" mājas lapā. Saskaņā ar konsolidēto gada pārskatu, pārskata gada peļņa – 43 778 miljoni latu, koncerna kopējie ieņēmumi ir 681, 767 miljoni latu, nomaksātās dividendes valstij – 39 900 miljoni latu.
"Lursoft" apkopotie dati liecina, ka AS "Latvijas gāze" ierindojusies ceturtajā vietā pelnošāko uzņēmumu topā – uzņēmuma peļņa pērn bija 27,175 miljoni latu, bet elektronisko sakaru sniedzējs "Lattelecom" guvis 21,834 miljonu latu peļņu.
Visvairāk pelnošo uzņēmumu topa sestajā vietā ir kokapstrādes uzņēmums "Bolderaja Ltd" ar 21,617 miljonu latu peļņu, tam seko mobilo sakaru operators "Tele2" ar 19,93 miljonu latu peļņu, nekustamo īpašumu pārvaldītājs "ALCO" ar 10,524 miljonu latu peļņu. Šiem uzņēmumiem seko zāļu tirdzniecības kompānija "Repharm" ar 9,809 miljonu latu peļņu, bet saraksta pirmo desmitu noslēdz kokapstrādes kompānija "Latvijas finieris", kas pērn 9,549 miljonus latu, informēja "Lursoft".
Dati apkopoti kopumā no 76 209 pērnā gada uzņēmu pārskatiem. Secināts, ka uzņēmumu kopējais neto apgrozījums bija 22,878 miljardi latu, kas ir zemākais rādītājs pēdējo sešu gadu laikā.
Vienlaikus kopējā uzņēmumu peļņa pirms nodokļu samaksas bijusi 736,115 miljoni latu, savukārt pēc nodokļu samaksas – 541,811 miljonus latu. 2009. un 2010.gadā Latvijas uzņēmumu kopējie zaudējumi pēc nodokļu nomaksas bijuši attiecīgi 975,168 miljoni latu un 159,565 miljoni latu.