Laikraksts norāda, ka neviens Latvijā ražošanu līmenī iesalu mūsdienās neražo. Daži alus brūži ir pamēģinājuši apgādāt sevi ar pašražotu iesalu, bet tas ir bijis centiens saglabāt senās iemaņas. Lielākoties iesals importēts no Lietuvas.
Bažas par iesala rūpniecības ieviešanu Latvijā rada iespējamās elektrības cenu celšanās. Draudus "Latrapa" biznesa projektam rada iespējamība, ka lietuviešiem izdosies tikt pie lētākas poļu un zviedru elektrības, vēsta laikraksts.
Šobrīd jaunās iekārtas darbojas izmēģinājuma režīmā un pirmais uz Latvijā ražoto iesalu ir pieteicies "Aldaris". "Mums ir noteiktas iesala kvalitātes prasības iesala ražotājiem. Tas pats attiecas arī uz iesalnīcu Staļģenē. Mēs esam pārrunājuši, kādas kvalitātes iesals mums ir nepieciešams, un tagad speciālisti iesalnīcā strādā pie tā, lai šīs kvalitātes prasības izpildītu," laikrakstam sacījis "Aldara" galvenais alus meistars Valdis Čunka.
Laikraksts stāsta, ka alus pamatizejvielas ir ūdens, apiņi, raugs un miežu iesals, ko iegūst, mērcējot, diedzējot un kaltējot alus miežu graudus. Iesala kvalitāti nosaka gan graudu šķirne un kvalitāte, gan iesala gatavošanas process. Cits dalījums ir starp gaišo, tumšo un karamelizēto miežu iesalu.
Gan Čunka, gan "Latraps" iesalnīcas vadītājs Agris Stauģis laikrakstam uzsvēris, to, cik komplicēta ir iesala gatavošana. Tajā aiziet apmēram puse no sākotnējās graudu masas, bet Stauģis laikrakstam piebildis, ka šādu salīdzinājumu izteikšanā jābūt ļoti precīziem. Lai saražotu kvalitatīvu iesalu, graudi jāšķiro un jābrāķē, tāpēc iesala iznākumu var izteikt dažādi attiecībā pret graudu daudzumu dažādos iesala gatavošanas posmos.
Daudzi apstākļi ir noteikuši to, kāpēc Latvija ilgi iztikusi bez vietējā iesala, norāda laikraksts, tomēr tagad ir cerības, ka pavasarī Latvijā parādīsies no vietējā iesala brūvēts alus.
