Foto: F64
Latvijas Pasta jaunā vadība plāno radikālas izmaiņas uzņēmuma personāla vadības stratēģijā, būtiski samazinot uzņēmuma administratīvo aparātu, kas nav iesaistīts pasta pakalpojumu nodrošināšanā, atsevišķas struktūras samazinot pat uz pusi, informē uzņēmums.

Šīs kardinālās reformas saistītas gan ar struktūru apvienošanu, gan arī lieko pārvaldes posmu likvidēšanu un administrācijas izmaksu samazināšanu. Pēc Latvijas Pasta valdes šābrīža aprēķiniem, atsevišķas administratīvā aparāta struktūras varētu tikt samazinātas pat 50% apmērā, bet kopējais gada ietaupījums plānoto izmaiņu rezultātā varētu sasniegt līdz pat 0,7 miljoniem latu, informē uzņēmums.

Īstenojamās reformas ļaus Latvijas Pastam efektīvi konkurēt brīvajā pasta pakalpojumu tirgū, kas Latvijas Republikā saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu sāks funkcionēt no nākamā gada 1.janvāra, cer jaunā valde.

Būtiskākās izmaiņas procesu vadības jomā skars pakalpojumu sniegšanas struktūru, novēršot dublēšanos, lieku izmaksu veidošanos un attiecīgi – smagnējību lēmumu pieņemšanā un pakalpojumu sniegšanā klientiem. Lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un paaugstinātu klientu servisu, šādas izmaiņas visvairāk nepieciešamas saistībā ar pasta pamatpakalpojumu sniegšanu: klientu apkalpošanu pasta nodaļās un pasta sūtījumu piegādēm, skaidro uzņēmumā.

Patlaban tiek izvērtēta Latvijas Pasta resursu izmantošanas efektivitāte visos minēto procesu posmos gan attiecībā uz pastnieku un pasta nodaļu darbu, gan arī transporta izmaksām, lai novērstu situācijas, kad nevajadzīgas un pārmērīgas centralizācijas rezultātā tiek kavēts pastnieku darbs un līdz ar to – pasta sūtījumu piegāde klientam.

Saskaņā ar Latvijas Pasta valdes izstrādāto uzņēmuma attīstības plānu daudz uzmanības tikšot veltīts pasta pakalpojumu pieejamības maksimālai dažādošanai, gan pārskatot pasta nodaļās pieejamo pakalpojumu grozu, gan arī meklējot jaunus sadarbības partnerus, kas paralēli pasta nodaļām varētu iesaistīties pasta pakalpojumu sniegšanā, tādējādi paplašinot atsevišķu pasta pakalpojumu saņemšanas iespējas.

Vienlaikus Latvijas Pasts turpinās attīstīt universālā pasta pakalpojuma sniegšanas nodošanu starpniecībā sadarbības partneriem vietās, kur šāds modelis no resursu vadības viedokļa būs iespējams, efektīvs un racionāls.

Latvijas Pasts jau ir aktualizējis un tuvākajā laikā aktivizēs sadarbības projektu iespējas ar pašvaldībām, piedāvājot tām savus pakalpojumus, piemēram, finanšu pakalpojumu sniegšanā, kā tas jau sekmīgi notiek Carnikavā, kur Latvijas Pasts nodrošina Carnikavas novada domes kases funkcijas. Interesi par līdzīga veida sadarbību ar Latvijas Pastu ir izrādījušas arī citas pašvaldības, un uzņēmums plāno pašvaldības aktīvi ieinteresēt ar savu piedāvājumu.

Izmantojot Latvijā unikālo transporta tīkla pārklājumu, Latvijas Pasts arī turpmāk attīstīs un paplašinās 2011.gadā uzsāktos kravu pārvadājumu pakalpojumus, piedāvājot klientiem regulāru un izmaksu ziņā izdevīgu kravu nogādāšanu jebkurā Latvijas vietā.

Starp Latvijas Pasta rentabilitātes uzlabošanai veicamajiem darbiem ir arī uzņēmuma daudzo nekustamo īpašumu apsaimniekošanas izmaksu samazināšana, tostarp aktīvi plānojot atsavināt pasta funkciju nodrošināšanai nevajadzīgos īpašumus. Šajā jomā Latvijas Pasta jaunā valde iecerējusi aktīvu komunikāciju ar vietējām pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas uzņēmumam piederošie īpašumi, lai meklētu abpusēji izdevīgus īpašumu tālākās izmantošanas modeļus.

Latvijas Pasta valde pauž apņēmību reformu rezultātā jau 2012.gadā sasniegt uzņēmuma akcionāru izvirzītos mērķus – pasta pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, rentabilitātes nodrošināšanu – un stabilu darbību liberalizētā pasta tirgus apstākļos no 2013.gada.

Jau vēstīts, ka janvāra beigās Satiksmes ministrija negaiditi nomainīja visu Latvijas pasta valdi. No amatiem tika atsaukts LP valdes priekšsēdētājs Aigars Vītols un valdes locekļi Ilze Aleksandroviča, Ivo Lecis un Andrejs Vīcups.

Par uzņēmuma jauno valdes priekšsēdētāju iecelts ilggadējais LP darbinieks Māris Kleinbergs, kuram ir plaša pieredze pasta, kā arī transporta un loģistikas jomās. LP norēķinu sistēmas un finanšu pakalpojumu attīstīšanas un pilnveidošanas nolūkā par valdes locekli apstiprināts Egons Strazdiņš. Viņam ir ilggadēja pieredze banku pakalpojumu attīstīšanā, tostarp finanšu produktu pārdošanā.

Trešā valdes locekļa amatā apstiprināts Arnis Salnājs, kas strādājis dažādos augsta līmeņa juridiskajos birojos, tostarp "Sorainen". Gūta arī pieredze banku sektorā, tai skaitā maksājumu karšu pakalpojumu attīstīšanā. Salnājs apgūst Būvniecības tiesību un strīdu risināšanu maģistrantūrā Londonas universitātē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!