Valsts policijas lēmums par īpašumtiesību ierobežošanu Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesa izmeklēšanā attiecas uz lielveikalu tīkla "Maxima" loģistikas centru un biroja ēku Ķekavas novada "Abrās", kā arī septiņu veikalu ēkām, portālu "Delfi" informēja uzņēmuma pārstāvis Jānis Beseris.
Kā liecina Zemesgrāmatas dati, "Abrām" šī gada 9.februārī piemērots arests - aizliegums nekustamo īpašumu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām.
Beseris atzīst, ka līdz ar loģistikas centru un septiņu veikalu ēkām, arests noteikts arī atsevišķiem neapbūvētiem zemes gabaliem.
Viņš gan norāda, ka "Maxima Latvija" vēl nav saņēmusi pašu policijas lēmumu, tomēr aresta faktu uzņēmuma pārstāvji konstatējuši, pārbaudot Zemesgrāmatā pieejamo informāciju.
"Vienlaikus jāuzsver, ka šis lēmums tiešā veidā neatstāj un neatstās nekādu ietekmi uz uzņēmuma darbību. Papildus vēlamies norādīt, ka esam nepatīkami pārsteigti par lēmuma nesamērīgumu, jo mēs nekad neesam veikuši nekādas darbības, kas samazinātu mūsu īpašumu vērtību (tieši otrādi – ieguldījuši to attīstībā) vai arī ar savu darbību jebkādā veidā devuši pamatu bažām, ka gribam izvairīties no iespējamās atbildības. Kriminālprocesa ietvaros mēs sadarbojamies ar Valsts policiju un turpināsim to darīt arī turpmāk. Tāpat arī varam vēlreiz apliecināt, ka mūsu veikalu darbība turpināsies kā ierasts - šis Valsts policijas lēmums to neietekmē," uzņēmuma viedokli skaidro Beseris.
Tāpat pret uzņēmumu "Maxima" policija lēmusi sākt piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesu, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija. Savukārt pret Rīgas būvvaldi piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas process nav sākts.
"Maxima" darbiniecei tiek inkriminēta darba aizsardzības noteikumu pārkāpšana, ja tā izraisījusi vairāku personu nāvi. Valsts policija arī sākusi piespiedu ietekmēšanas procesu pret uzņēmumu, kurā šī sieviete strādājusi, bet tiesa pēc policijas lūguma ierobežojusi uzņēmuma īpašumtiesības.
Iepriekš Beseris portālam "Delfi" apstiprināja, ka aizdomās turētā ir uzņēmuma darbiniece, kas bija atbildīga par darba drošības jomu. Uzņēmums uzsver, ka nebūtu korekti atklāt darbinieka vārdu, jo "mēs kā uzņēmums jūtamies atbildīgi par savu darbinieku un noteikti turpināsim viņam nodrošināt morālo, kā arī visu citu viņam nepieciešamo atbalstu". Tomēr, jautāts, vai šī persona ir Inna Šuvajeva, Beseris šo "Delfi" rīcībā esošo informāciju nenoliedza.
