Foto: Publicitātes foto

Maksātnespējas procesa administratores Gundegas Rozmisas darbība lielveikalu tīkla "Iki" un "Cento" operators SIA "Palink" maksātnespējas procesā atbildusi likuma prasībām, šādu Latvijas sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijas viedokli portālam "Delfi" pauda asociācijas pārstāve Justīne Plūmiņa.

Atspēkojot "publiski izskanējušos pretrunīgos viedokļus" par Rozmisas darbību plašu rezonansi ieguvušajā SIA "Palink" maksātnespējas procesā, asociācija atbilstoši tās rīcībā esošajai informācijai norāda, ka administratore esot darījusi visu, lai nodrošinātu Maksātnespējas likumā paredzēto administratora pienākumu izpildi.

"Maksātnespējas procesa administrators ir iecelts ar tiesas lēmumu un viņa galvenais uzdevums ir nodrošināt Maksātnespējas likuma mērķu īstenošanu, proti, veicināt parādnieka, šajā gadījumā SIA "Palink", uzņemto saistību izpildi – pēc iespējas lielākā apmērā sedzot kreditoru prasījumus," klāsta Plūmiņa.

Asociācijas ieskatā, Rozmisa esot izpildījusi likumā noteikto pienākumu nekavējoties: ar dienu, kad tiesa pasludinājusi maksātnespējas procesu, uzsākusi parādnieka dokumentu un mantas inventarizāciju un kreditoru prasījumu pamatotības pārbaudi.

Saskaņā ar asociācijas rīcībā esošo informāciju, maksātnespējas procesa administratores Rozmisas iepriekšējā profesionālajā darbībā neesot konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi. "Tādejādi asociācija uzticas administratores Rozmisas apliecinājumam, ka viņa nav izplatījusi kreditoru prasījumu reģistru, kā to apgalvo SIA "Palink" savā publiskajā paziņojumā, līdz ar to nav pamatots pārmetums, ka administratore ir pārkāpusi savas pilnvaras un pārkāpusi likumu," klāsta Plūmiņa.

Asociācija apgalvo, ka Rozmisa maksātnespējas procesa ietvaros līdz Uzņēmuma reģistra (UR) lēmumam par viņas darbības apturēšanu esot atbilstoši Maksātnespējas likumam īstenojusi iegūtās uzņēmuma pārvaldes institūciju tiesības un pienākumus, kas paredzētas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos.

Asociācija atgādina, ka Augstākās tiesas Senāts 16.februārī nolēma apturēt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas sprieduma izpildi un kopš 17.februāra atbilstoši UR lēmumam apturēta administratores Gundegas Rozmisas darbība.

Iepriekš "Palink" paziņoja, ka saistībā ar medijos publiskotajiem uzņēmuma kreditoru sarakstiem uzņēmums iesniedzis sūdzību Maksātnespējas administrācijai par administratores Gundegas Rozmisas veiktajām aktivitātēm uzņēmuma maksātnespējas procesā. "Palink" esot pamats uzskatīt, ka administratore ir pārkāpusi savas pilnvaras, prettiesiski izplatot uzņēmuma komercnoslēpumu.

Izskatot 28.februārī publiskotajā sarakstā norādīto kreditoru nosaukumus un uzrādīto prasījumu apmēru struktūru, "Palink" esot secinājusi, ka "šāds saraksts nevar būt vienkāršs kādu trešo personu izdomājums vai minējums". "Saraksta saturs liek domāt, ka to ir gatavojusi tikai maksātnespējas administratore Gundega Rozmisa, kurai bija piekļuve pie visiem SIA "Palink" grāmatvedības un uzskaites dokumentiem, kā arī iesniegtajiem kreditoru prasījumiem," teikts uzņēmuma paziņojumā.

"Palink" uzskata, ka kreditoru prasījumu saraksts varēja nonākt trešo personu rīcībā tikai un vienīgi pašas administratores iespējams nelikumīgu darbību rezultātā, jo tikai administratoram ar likumu piešķirtas ekskluzīvas tiesības sagatavot kreditoru prasījumu reģistru. "Palink" uzskata, ka Rozmisa, klaji ignorējot Maksātnespējas likumā noteiktās normas, ir darījusi zināmu trešajām personām pašas sagatavotu SIA "Palink" kreditoru prasījumu reģistru.

Uzņēmums norāda, ka "šī nav pirmā reize, kad Rozmisas darbību dēļ tiek izpausta "Palink" komercnoslēpumu saturoša informācija". "Iepriekš administratore ir publiski masu medijos izpaudusi informāciju par skaidras naudas inkasācijas kārtību "Iki" un "Cento" veikalu tīklos un tās izmaksām, inkasācijas biežumu un skaidras naudas atlikumu apjomiem veikalos. Šāda informācija ir atzīstama par konfidenciālu un komercnoslēpumu saturošu," norāda "Palink".

Jau ziņots, ka Senāts pēc prokuratūras protesta marta sākumā lems, vai atcelt spriedumu, ar kuru pasludināts "Palink" maksātnespējas process. Maksātnespēja tikmēr ir apturēta.Tiesā ar maksātnespējas pieteikumu vērsās privātpersona Sergejs Guščins, kuram cedētas atsevišķas būvkompānijas "Landekss" prasījuma tiesības pret "Palink". Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa 5.janvārī nolēma pasludināt "Palink" par maksātnespējīgu.

"Palink" kategoriski noraidīja jebkādas "Landekss" prasības un pauda uzskatu, ka nav nekāda tiesiska pamata pirms galīgā tiesas lēmuma minētajā strīdā izvirzīt apgalvojumus, ka "Palink" nav izpildījis parādsaistības pret "Landekss" vai tā cesionāriem. Savukārt "Landeksa" pārstāvji norādīja, ka "Palink" ilgstoši nav norēķinājies ar trešajām pusēm par to padarīto darbu.

2010.gadā "Palink" strādāja ar 72,97 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 66% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi samazinājās vairāk nekā divas reizes un bija 3,081 miljons latu, liecina "Lursoft" datubāzē publicētais uzņēmuma finanšu pārskats.

"Palink" ir dibināts 2003.gadā, un tā pamatkapitāls ir 60 miljoni latu. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Lietuvas uzņēmums "Palink".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!