Pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" meitasuzņēmums ar visnotaļ strīdīgo dibināšanas vēsturi, "Aqua Riga", vairākkārt atlicis termiņus, kad varētu uzsākt fasētā ūdens ražošanu un ienākt Latvijas tirgū ar savu produkciju, taču gaidāmo likumdošanas izmaiņu dēļ iespējamā ražošanas uzsākšana kārtējo reizi atlikta - šoreiz uz nezināmu laiku šā gada rudenī, informēja uzņēmumā.
Jau ziņots, ka sākotnēji "Aqua Riga" vadītāja Ineta Zalāne prognozēja, ka Zaķumuižā fasētais ūdens varētu nonākt decembrī, vēlāk notikums pārcelts uz februāra nogali, taču tad, aizbildinoties ar specifisko ražošanas iekārtu iegādes procesu, tika paziņots, ka produkcija būs gatava vasaras sākumā.
Zalāne februārī arī apgalvoja, ka par produkta izplatīšanu jau esot panāktas vienošanās ar lielākajām veikalu ķēdēm - "Rimi", "Maxima", "Top", "Iki". Paši uzņēmumi gan biznesa portālam "Nozare.lv" noliedza, ka šādas vienošanās būtu notikušas.
Savukārt jūnijā "Rīgas ūdens" sabiedrisko attiecību speciālists Arturs Mucenieks atzina, ka vēl visu vasaru rīdzinieki slāpes ar "Aqua Riga" ražojumiem remdēt nevarēs - vispirms nolemts sagaidīt grozījumus likumdošanā, kas ietekmēs arī pašvaldību komercsabiedrību dibināšanas kārtību. Pēc Mucenieka aplēsēm, Saeimā likumprojekts varētu nonākt šā gada rudenī.
Kā ziņots, Ministru kabinetā maija nogalē atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekts, kā arī grozījumi vēl vairākos saistītajos likumos.
Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekts ir publisko personu komercdarbības un kapitāla daļu pārvaldības reformas pamatlikums. Likumprojekta mērķis ir veicināt publiskas personas kapitālsabiedrības un kapitāla daļu efektīvu pārvaldību, ievērojot starptautiski atzītus labas korporatīvās pārvaldības principus, kā arī veicināt publisko personu komercdarbības nosacījumu ievērošanu. Tostarp likumprojektā ir noteikts, ka publiskā persona var iegūt līdzdalību kapitālsabiedrībā divos gadījumos - ja ir nepieciešams novērst tirgus nepilnību vai arī ir nepieciešams nodrošināt aktīvu apsaimniekošanu, kas ir stratēģiski svarīgi priekš valsts vai noteiktas administratīvas teritorijas turpmākās attīstības vai valsts drošības.
Dibinot "Aqua Riga", Rīgas domei pārmesta iejaukšanās nozarē, kura pilnībā darbojas brīvās konkurences apstākļos un apmierina pieprasījumu, bet pašvaldības uzņēmuma ienākšana tirgū varētu kropļot konkurenci. Par spīti iebildumiem, pašvaldība tomēr nolēma dibināt "Aqua Riga", skaidrojot, ka tie pašvaldībai būs papildu ieņēmumu, kurus varētu novirzīt pilsētas ūdenssaimniecības uzlabošanai un attīstībai.
Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē pieejamā Zalānes valsts amatpersonas deklarācija par 2012.gadu, par spīti uzņēmuma neveiksmīgajam startam viņa pērn piecu mēnešu laikā kopš iecelšanas "Aqua Riga" valdes priekšsēdētājas amatā saņēmusi 7500 latu atalgojumu. Tas gan nav bijis Zalānes vienīgais ienākumu avots - vienlaikus kā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta projektu vadītāja-juriskonsulte viņa pērn atalgojumā saņēmusi 17 488 latus.
Kā ziņots, uzņēmuma dibināšanā plānots ieguldīt 300 000 latu, no kuriem 105 000 latu ir pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" finansējums, bet pārējie - kredītiestāžu līdzekļi. Aizdevuma summu un nosacījumus Zalāne neatklāja.
Tika plānots, ka desmit gadu laikā "Aqua Riga" gūs 4,6 miljonu latu lielu peļņu. Fasēto ūdeni kapitālsabiedrība sākotnēji plāno realizēt deviņos primārajos mērķa tirgos - Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Krievijas ziemeļrietumu reģionā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā un Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
