Valdība otrdien plāno skatīt ziņojumu par dabasgāzes tirgus reformu, kas paredz AS "Latvijas Gāze" (LG) sadalīšanu divos uzņēmumos, liecina valdības sēdes darba kārtība.
LG sadalīšana ir viens no būtiskākajiem soļiem gāzes tirgus atvēršanā. Pārtraucot LG monopolu un atverot tirgu, tajā varētu ienākt jauni piedāvājumi, palielinot konkurenci un samazinot dabasgāzes cenu.
Iepriekš koalīcija vairākas nedēļas atlika šī jautājuma izskatīšanu, jo Nacionālā apvienība lūdza laiku ziņojuma izpētei un precizēšanai.
Virzās un neatkarību
Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātais modelis paredz LG sadalīt divos uzņēmumos - vienā uzņēmumā būtu nodalīts pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, bet otrā uzņēmumā būtu nodalīts sadales un tirdzniecības sistēmas operators.
"Providus" pētnieks Reinis Āboltiņš par piedāvāto modeli ir piesardzīgi optimistisks un uzsver, ka svarīgi ir tas, kā gāzes pārvades sistēmas operators tiks pārvaldīts. Viena no iespējām, kas par labāko variantu atzīta arī Eiropas Savienības (ES) direktīvā, ir pilnīgi jauna uzņēmuma izveidošana, kas nebūtu saistīts ar līdzšinējo uzņēmumu - LG. "Tādējādi tiktu nodrošināta neatkarība," viņš skaidro.
Otra iespējamā versija ir nedaudz "maigāka" - tiktu izveidots neatkarīgs pārvades operators, taču tā īpašnieku struktūra būtu tāda pati, kā LG. Operatoram piederētu aktīvi, un to uzraudzītu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
Tiesa gan, pastāv arī trešais variants - izveidot neatkarīgu sistēmas operatoru, kas būtu tikai juridiska vienība - uzņēmumam nepiederētu aktīvi. Tā kā šajā gadījumā operators būtu daudz atkarīgāks nekā citi, tādējādi šāds modelis ekspertu vērtējumā netiek uzskatīts par Latvijai piemērotu.
"Pašlaik piedāvātais variants ir pieņemams," saka Āboltiņš, vienlaikus paužot satraukumu par to, ka valdība neplāno atvērt gāzes tirgu ātrāk par 2017.gadu, lai arī ir pieejamas alternatīvas piegādes, piemēram, Klaipēdas terminālis.
Dažādi termiņi
EM piedāvā valdībai atbalstīt dabasgāzes pārvades sistēmas operatora pilnai īpašumtiesību nodalīšanu ar 2017.gada 3.aprīli, paredzot jau 2016.gadā izveidot LG māsasuzņēmumu, kura rīcībā būtu arī dabasgāzes uzglabāšanas infrastruktūra.
Tikmēr LG uzsver, ka jaunais uzņēmums darbību var uzsākt ne ātrāk kā 2019.gada jūlijā, ja netiek apstrīdēti LG akcionāru sapulces un regulatora lēmumi. "Process, lai reorganizētu tādu AS, kuru akcijas tiek kotētas publiskajā apgrozībā, ir ilgstošs," uzsver LG. Tāpat LG norāda, ka nepieciešami Enerģētikas likuma grozījumi, kam nepieciešami vismaz septiņi mēneši.
"Lai varētu uzsākt LG reorganizāciju un, ja nepieciešams, izvedot jaunas komercsabiedrības, kas veiks atsevišķas funkcijas, ir nepieciešami vismaz 10 mēneši," lēš LG, piebilstot, ka jaunajiem uzņēmumiem arī nepieciešama sertifikācija un licences.
Jāatgādina, ka Saeima pērnā gada martā vienojās gāzes tirgu atvērt lēnāk. Proti, sākotnēji EM piedāvāja gāzes sadales sistēmu operatoru nodalīt jaunā uzņēmumā līdz 2015.gada 1.janvārim, taču pērn termiņš tika atlikts līdz 2017.gada 3.aprīlim.
Pret ātrāku tirgus liberalizāciju iebilst LG, norādot uz uzņēmuma privatizācijas līguma pārkāpumiem un draudot ar tiesvedību.
Viens no iemesliem, kāpēc LG tomēr varētu atbalstīt lielāku neatkarību pārvades sistēmas operatoram, ir piekļuve ES fondu finansējumam. Proti, pagaidām LG nevar saņemt fondu līdzekļus, lai attīstītu Inčukalna krātuvi, taču, mainoties īpašnieku struktūrai, šāda iespēja parādīsies.
Parādās arvien jaunas iespējas
Atbilstoši EM plānotajam šogad tiks izstrādāti normatīvie akti gāzes pārvades sistēmas un uzglabāšanas sistēmu nodalīšanai. LG tiks sadalīta ne vēlāk kā 2017.gada 3.aprīlī, ja vien jau agrāk Latvijas dabasgāzes sistēma nebūs tieši savienota ar jebkuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju, starpsavienoto dabasgāzes sistēmu vai arī, ja dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanā būs kļuvusi mazāka par 75 %. Sākotnēji šīs iespējas netika vērtētas kā īpaši ticamas, taču tagad EM atzīst - pērn darbu sāka Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, un 2019.gadā tiek plānots pabeigt Polijas-Lietuvas starpsavienojuma (GIPL) būvniecību.
"Latvijas lietotāju jebkura apjoma dabasgāzes iegāde Polijā vai tāda dabasgāzes apjoma iegāde no Klaipēdas termināļa, kas pārsniedz 25% no kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa, nozīmētu, ka Latvija vairs nebūt izolēts tirgus direktīvas izpratnē un attiecīgi spēku zaudētu tai piešķirtās atkāpes," norāda ministrija.
Jau vēstīts, ka gāzes tirgus atvēršana notiek vairākos posmos, no kuriem pirmais bija LG grāmatvedības nodalīšana pa darbības veidiem attiecībā uz maģistrālajiem gāzes vadiem, gāzes glabāšanu un tirdzniecību. Tāpat gāzes sistēmas operatoram tika noteikts pienākums nodrošināt visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem vienlīdzīgu pieeju sistēmai, sniedzot dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus.
Vēl neatrisināts jautājums ir par LG akcijām - Vācijas uzņēmums "E.ON Ruhrgas" pametīs Baltijas tirgu, pārdodot daļas arī LG. Valdība ilgāku laiku nespēja izlemt, vai iegādāties akcijas valsts īpašumā, bet Ministru prezidente Laimdota Straujuma februāra vidū paziņoja, ka šis jautājums pašlaik nav aktuāls, jo akcijām atrasts pircējs.
Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums - LG, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma ir savienota tikai ar Lietuvas un Igaunijas sistēmām, un Latvijai patlaban ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs - Krievija.
Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH" (47,23%). Krievijas "Gazprom" pieder 34%, bet 16% - Krievijas "Itera" meitasuzņēmumam "Itera Latvija".
