Foto: Reuters/Scanpix

Ar 2023. gada 18. oktobri spēku zaudēs Latvijas un Baltkrievijas 1998. gada 3. marta vienošanās par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. Ar vienošanās denonsēšanu tiek būtiski mainīta kārtība, kādā tiek aizsargāti vienas valsts pilsoņu ieguldījumi otras valsts teritorijā.

Raksts būs aktuāls tiem uzņēmējiem, kuri iepriekš ir ieguldījuši līdzekļus Baltkrievijas biznesā, dibinājuši šajā valstī sev piederošus uzņēmumus vai sadarbojušies ar partneriem no Baltkrievijas.

Rakstā sniegts skaidrojums, kā ieguldītājam tulkot esošo situāciju, uz kādu aizsardzību joprojām iespējams paļauties, īpaši gadījumos, ja ir izveidojusies strīdus situācija.

Par vienošanos

Denonsētā vienošanās paredz valstu pienākumu radīt labvēlīgus apstākļus otras līgumslēdzējas puses pilsoņiem un uzņēmumiem ieguldījumu īstenošanai tās teritorijā, nodrošinot, ka šiem investoriem tiek piešķirts ne mazāks aizsardzības līmenis, kā savas valsts pilsoņiem un uzņēmumiem. Tā paredz pienākumu kompensēt zaudējumus, kas nodarīti, ja ieguldījums tiek atņemts vai cietis kara, revolūcijas vai cita iekšējā konflikta rezultātā.

Lai arī pati vienošanās ir saturiski novecojusi un gana vispārīga, tā ir nozīmīga ar to, ka dod investoram tiesības vērsties neatkarīgā un specializētā šķīrējtiesā – ICSID (Ieguldījumu strīdu izšķiršanas centrā), ja valsts ir veikusi darbības, kas nepamatoti aizskar tās teritorijā veiktos ieguldījumus. Protams, ka praksē šādi strīdi līdz šķīrējtiesai nonāk reti (salīdzinājumam, pret Latviju līdz šim ir celtas 9 prasības; pret Baltkrieviju – 4), taču procesa izmaksas un negatīvā publicitāte kalpo arī kā brīdinājums valstīm, liekot rūpīgāk izsvērt dažādu politisko lēmumu iespējamās sekas.

Kādēļ vienošanās denonsēta?

Ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas militārajā iebrukumā Ukrainā, Latvija ir pārskatījusi virkni noslēgto divpusējo līgumu, tostarp šo vienošanos par ieguldījumu aizsardzību. Kā to norādīja Saeimas Ārlietu komisija – divpusējās vienošanās tiek denonsētas vismaz līdz brīdim, kad Baltkrievija izbeigs starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, proti, pilnībā atlīdzinās Ukrainai par tai nodarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.

Pārejas periods

Labās ziņas ir tādas, ka vienošanās denonsēšana nenozīmē tūlītēju saistību izbeigšanos.

Pirmkārt, starptautiskajās tiesībās ir pieņemts, ka tiesa vai šķīrējtiesa var turpināt izskatīt strīdu saskaņā ar denonsēto vienošanos, ja ieguldījumu strīds ir ierosināts laikā, kad vienošanās bija spēkā.

Otrkārt, denonsētās vienošanās 14. pantā ir ietverti papildu noteikumi par līguma darbību pēc tā izbeigšanas, proti:

(1) vienošanās zaudēs spēku pēc 12 mēnešiem, tas ir no 2023.gada 18.oktobra.

(2) ieguldījumu aizsardzība turpināsies vēl 20 gadus attiecībā uz tiem ieguldījumiem, kas īstenoti līdz vienošanās darbības pārtraukšanai.

Tātad denonsētā vienošanās turpinās aizsargāt esošos ieguldījumus, taču nenodrošinās nekādu aizsardzību tiem ieguldījumiem, kas veikti pēc 12 mēnešu pārejas perioda. Lai arī Latvija garantē vēl 20 gadu aizsardzību jau veiktajiem ieguldījumiem, ja tomēr strīds jau ir radies, tad iesakām pasteigties ar prasības celšanu, jo tuvākajos gados uz kādu citu labvēlīgāku tiesisko regulējumu paļauties nevarēs. Savukārt pat, ja pozitīvs šķīrējtiesas spriedums nebūs viegli izpildāms tā pieņemšanas brīdī, tad tas varēs arī kādu laiku bezrūpīgi glabāties plauktā līdz apstākļi mainīsies un kļūs labvēlīgāki tā izpildei.

Latvijas-Baltkrievijas investīciju aizsardzības nākotne

Kad denonsētā vienošanās zaudēs spēku, tad kamēr netiks pieņemts cits starpvalstu regulējums, jaunu ieguldījumu aizsardzība starp Baltkrieviju un Latviju būs primāri atkarīga no nacionālajiem tiesību aktiem (piemēram, Civillikuma normām par zaudējumiem, kas izriet no neatļautas darbības, dažādiem tiesību aktiem, kas garantē īpašu režīmu ārvalstu ieguldītājiem, u.tml.). Tāpat vienmēr varēs atsaukties uz dažādiem vispārīgākiem starptautiskajiem līgumiem (piemēram, par valstu atbildību par neatļautu rīcību, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantētajām tiesībām uz īpašumu, u.tml.), kā arī starptautiskajās paražu tiesībās atzītajiem minimālajiem aizsardzības standartiem un vispārīgajiem principiem.

Problēma, kas saglabāsies līdz jauna regulējuma pieņemšanai – nebūs skaidras un objektīvi neitrālas vietas, kur celt noguldījumu aizsardzības prasību un kas spētu nodrošināt efektīvu aizskāruma kompensāciju. Latvijā šobrīd vispārīgi ieguldījumu strīdi ir piekritīgi Ekonomisko lietu tiesai, kuras spriedumus var tālāk pārsūdzēt vispārējā kārtībā. Praksē tas nozīmē ilgus tiesvedības gadus un – vismaz pirmajās lietās – rezultātu, kas, iespējams, atšķirsies no gaidītā, kaut vai tāpēc, ka strīdu skatīs tiesneši, kas nav gadiem specializējušies starptautisko ieguldījumu strīdu risināšanas procesos. Ja Latvijas investoram būs jāgriežas Baltkrievijas tiesā, lūdzot atzīt Baltkrievijas valsts rīcību par prettiesisku, ir apšaubāms, vai Latvijas investors varēs mierīgi gulēt, esot drošs par objektīvu lietas iznākumu. Līdzīgas bažas un aizspriedumi varētu būt arī Baltkrievijas investoriem Latvijā. Ne velti starptautiskie ieguldījumu aizsardzības līgumi paredz, ka investora-valsts strīdus risina neatkarīgā starptautiskā šķīrējtiesā. Lai arī tām ir savi trūkumi, bažas par šķīrējtiesnešu neitralitāti nav starp tiem.

Secinājumi

Tā kā starpvalstu ieguldījumu līgumu mērķis ir veicināt un aizsargāt ieguldījumus starp valstīm, ieguldījumu līguma denonsēšana neizbēgami mazina šādu ieguldījumu aizsardzību.

Līdzko Latvijas un Baltkrievijas vienošanās zaudēs spēku, nākotnes ieguldījumu aizsardzības standarti kļūs neskaidri, ieskaitot arī to, kur un kā risināt potenciālos nākotnes strīdus.

Katrā gadījumā ir skaidrs, ka denonsētās vienošanās vietā piemērojamie tiesību avoti nespēs nodrošināt tādu pašu aizsardzības līmeni un skaidrību, kāda noteikta starpvalstu ieguldījumu līgumos.

Nav noslēpums, ka labākais veids, kā nodrošināties veiksmīgam strīda iznākumam, ir domāt par to pirms šis strīds ir sācies. Lai šāds ieguldījums nepārvērstos rūgtā pieredzē, iesakām laicīgi veikt pienācīgu juridisko izpēti un izvērtēt, kādi instrumenti ir Jūsu rīcībā, lai sevi pasargātu gan izvēloties piemērotu darījuma struktūru, gan izmantojot dažādus trešo pušu nodrošinātos pakalpojumus, piemēram, apdrošināšanu.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!