Andra Feldmane: Reģionālie biznesa inkubatori – viens no veiksmīgākajiem remigrācijas rīkiem
Foto: LETA

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi atzinumu par Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 3. maija noteikumos Nr. 279 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" 3.1.1.6. pasākuma "Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators" īstenošanas noteikumi", ko LPS nesaskaņo.

Pašvaldību savienības iebilduma pamatojums izriet no vairākiem svarīgiem reģionālās ekonomikas attīstības pamatnosacījumiem, ņemot vērā inkubatoru dzīves cikla posmus un piedāvājumu uzņēmējiem atkarībā no to sagatavotības līmeņa un vides, kurā tie darbojas, un paturot prātā tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, kas izriet no biznesa inkubatoru komersantu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) noslēgtajiem līgumiem uz četriem gadiem. Turklāt LPS izpētījusi, ka reģionālā biznesa inkubatora (BI) atbalsta programmas izveide ir viens no veidiem, kā var mazināt depopulāciju un atgriezt mājās ģimenes un augstas klases speciālistus. To apliecina arī piemēri no Kuldīgas, Rēzeknes, Cēsu, Saldus, Gulbenes un citiem novadiem, kur, pateicoties biznesa inkubatoriem, jaunie uzņēmēji varējuši atsperties un radīt interesantus produktus un pakalpojumus.

Tāpēc BI būtu jāstiprina, nevis jāsamazina tiem finansējums, kā iecerējusi Ekonomikas ministrija, kas plāno likvidēt pašreizējos grantus iekārtu iegādei un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus kā riska segumu novirzīt Attīstības finanšu institūcijas "Altum" aizdevumam. LPS ieskatā nav godīgi un lietderīgi "spēles" vidū mainīt noteikumus un atņemt inkubatoriem plānoto 12 miljonu eiro finansējumu, jo šobrīd virkne komersantu ir pieņēmuši attīstības lēmumus, bet granta programmas aizvēršana ietekmēs biznesa lēmumus, kas radīs finansiālas sekas visos līmeņos un nesekmēs uzņēmumu attīstību reģionos.

Lai lemtu par atbalsta veidiem un pārdali, būtu svarīgi apkopot pieejamos novērtējumus un pierādījumus nodokļu veidā. Par reģionālajiem biznesa inkubatoriem skaitļi atklāj, ka nodokļos ir saņemts vairāk, nekā samaksāts no valsts puses. BI uzrādītais kopējais apgrozījums ir 62 miljoni eiro un kopā samaksātie nodokļi – astoņi miljoni eiro. Šie dati acīmredzami atspoguļo esošās programmas efektivitāti un vēlreiz apstiprina to, ka inkubatoru programmu vajadzētu turpināt un plašāk attīstīt uzņēmumiem sniegto atbalstu, tādējādi turpinot sniegt reālu pienesumu Latvijas iekšzemes kopprodukta radīšanai.

Saskaņā ar LPS izvērtējumu secināts, ka biznesa inkubatoru programma ir līdzeklis remigrācijas atbalsta plāniem, kuru uzdevums ir atbalstīt ārzemēs dzīvojošos Latvijas piederīgos un viņu ģimenes locekļus, kas apsver iespēju vai ir jau izlēmuši atgriezties un strādāt Latvijā vai vēlas dibināt savu uzņēmumu, vai attīstīt biznesa saiknes ar Latviju.

Ņemot vērā, ka biznesa inkubatora uzdevums ir nodrošināt fiziskas personas un komersantus ar uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai nepieciešamo vidi, konsultācijām, apmācībām un pasākumiem par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem, kā arī mentoru atbalstu, svarīgs nosacījums ir attālums un inkubatoru kapacitāte uzņemt uzņēmējdarbības gribētājus. Izvērtējot attālumu no inkubatoriem līdz komersantam, LPS ieskatā būtu jārada iespēja atvērt divas jaunas filiāles – izveidot Valmieras/ Madonas biznesa inkubatora filiāli Gulbenē un Liepājas/ Kuldīgas biznesa inkubatora filiāli Saldū, kā arī izveidot biznesa inkubatoru Cēsīs.

Tāpēc LPS lūdz Ekonomikas ministriju pārvērtēt virzītos Ministru kabineta noteikumu grozījumus un aicina uz sadarbību reģionālo biznesa inkubatoru attīstības stratēģijas izstrādē.

BI atved mājās daudzus aizbraucējus

Presē un Saeimā tiek spriests par depopulāciju kā Latvijas galveno problēmu un izaicinājumu. Zināms, ka depopulācijas problēmas visvairāk skar tieši Latvijas reģionus un vistiešāk ietekmē to attīstību. Bieži tiek runāts par Latgales reģionu, kas vissmagāk cietis no iedzīvotāju skaita samazināšanās, taču arī pārējos reģionos situācija nav daudz labāka. Prognozes 2030. gadam liecina, ka darbspējīgo cilvēku skaits reģionos vēl būtiski samazināsies. Šai tendencei saglabājoties, ir apsveicama reģionālo biznesa inkubatoru (BI) atbalsta programmas izveide, jo tā devusi iespēju atgriezt mājās ģimenes un augstas klases speciālistus tieši reģionos.

Veicot izpēti, LPS secinājusi, ka BI devuši lielu ieguldījumu remigrācijas problēmas risināšanā un netrūkst labo stāstu par cilvēkiem, kuri atgriežas no ārzemēm. Lūk, daži piemēri no Kuldīgas, kas ir tūrisma centrs.

Divas no trim SIA "Kabiles muižas vīna darītava" īpašniecēm pēc prombūtnes un augstākās mārketinga izglītības iegūšanas ASV atgriezās, lai Kuldīgas novada Kabiles pagastā atjaunotu Kabiles muižu un ražotu Kabiles muižas sidrus un vīnus.

SIA "Mazliet romantikas" īpašniece kopā ar ģimeni (trīs cilvēki) pēc tālākas izglītības iegūšanas un desmit gadu prombūtnes atgriezās Skrundā, lai veiksmīgi uzsāktu un attīstītu uzņēmējdarbību tekstila izstrādājumu ražošanā un pasākumu dekorēšanā.

SIA "Provinces sēta" īpašniece kopā ar ģimeni (četri cilvēki) pēc veiksmīgas karjeras un viesnīcas menedžeres darba Lielbritānijā pēc 15 gadu prombūtnes atgriezās Kuldīgā, lai savas prasmes un zināšanas izmantotu, veidojot tūrisma uzņēmumu – viesu namu "Raxti". SIA "Provinces sēta" papildus BI atbalstam piesaistījusi līdzekļus arī VARAM remigrācijas projektu konkursā.

SIA "Capulus Terra" īpašnieks pēc 12 gadu prombūtnes Īrijā, Lielbritānijā, Spānijā un Itālijā atgriezies Kuldīgā, kur izveidojis kafijas grauzdētavu un zīmolu "Curonia Coffe", ko veiksmīgi realizē gan Latvijas, gan nu jau arī ārvalstu tirgos.

Reģionam ļoti svarīga ir arī jaunu uzņēmēju pārcelšanās no Rīgas uz provinci. Tā Kuldīgas BI darbības teritorijā atgriezušies seši šādi komersanti, kuri rada augstas pievienotās vērtības produktus. Lūk, piemēri.

SIA "Platte" – viens no īpašniekiem ar ģimeni (seši cilvēki) atnāca dzīvot no Rīgas uz Kuldīgu un kopā ar otru īpašnieku, izmantojot savas zināšanas projektēšanā un IKT nozarē, radīja zīmolu "MidMini" – pašu dizainētas bērnu finiera mēbeles, no kurām lielākā daļa tiek eksportētas uz ASV.

SIA "TMRC" – piesaistīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju vaučera finansējums un tiek izstrādāti attālināti, no satelīta regulējami pārvietojamie luksofori, ko var izmantot gan ceļu būvniecībā, gan loģistikā, gan arī lauksaimniecībā kaltēs.

SIA "CustomStickers. SHOP", kuri ražo vinila pārneses uzlīmes dzīvokļiem, interjeriem, automašīnām u.c., pārcēlās no Rīgas uz dzīvi Alsungā, jo viņu darbībai nepieciešams labs interneta ātrums un pasta pieejamība. 90% viņu produkcijas tiek eksportēta.

Rēzeknes labais stāsts saistās ar Oskaru Maculeviču, kurš pēc astoņu gadu darba lielā telekomunikāciju uzņēmumā Rīgā 2018. gadā ar ģimeni – sievu Jolantu un diviem pirmsskolas vecuma bērniem – atgriezās uz dzīvi dzimtajā Rēzeknes novadā. Apmeklējot ar kafijas jomu saistītus pasākumus, izglītojoties un braucot mācīties uz ārzemēm, iegūtas profesionāla līmeņa zināšanas par kafijas grauzdēšanu un pagatavošanu. Telpās Lendžu pagastā, kur kādreiz atradās Oskara pirmā skola – Kalnezeru Katoļu pamatskola, tagad izveidota vienīgā specializētā kafijas grauzdētava Latgalē. "KUUP COFFEE" biznesa ideja saņēmusi vairāku programmu atbalstu (LIAA atbalsts mentoringam, apmācībām, grāmatvedības pakalpojumiem, aprīkojuma un izejvielu iegādei, Lauku atbalsta dienesta atbalsts un Altum finansējums kafijas grauzdēšanas un fasēšanas iekārtu iegādei, Rēzeknes novada pašvaldības LEARN nodibinājuma atbalsts mārketingam). Uzsākta produkta ražošana, izveidotas divas jaunas darba vietas.

Cēsu novadā būtu jāizveido atsevišķs Cēsu biznesa inkubators, jo pašvaldība ieguldījusi lielas investīcijas koprades mājas izveidē, kurā darbojas Valmieras biznesa inkubatora Cēsu pārstāvniecība. Šī koprades māja "Skola6" ir pierādījums, ka Cēsīs ir aktīvi vietējie uzņēmēji un var paveikt daudz. Cēsu novada pašvaldība ieguldījusi līdzekļus prototipēšanas un dizaina laboratoriju izveidē.

Cēsu novada un sadarbības novadu uzņēmējiem ir liela interese par biznesa inkubatora sniegto atbalstu. 2019. gada pavasara uzņemšanā kopā saņemti 22 pieteikumi uz desmit vietām, savukārt rudens uzņemšanā kopā tika saņemti 16 pieteikumi uz piecām vietām.

Cēsu inkubators šobrīd apkalpo astoņus uzņēmējus (piemēram, kokapstādes uzņēmumu "Ewart woods" ar apgrozījumu 125 523 eiro 2018. gadā un tekstilapstrādes uzņēmumu "MariDii" ar apgrozījumu 69 713 eiro 2018. gadā), kas uzrāda potenciālu izaugt par eksportspējīgiem uzņēmumiem.

Var minēt arī piemērus no Gulbenes novada. Veiksmes stāsti saistās ar IK "Agimons" Stāmerienā, Dadža kūkām SIA "Ecco DS" Lejasciemā, Agnetu Bordāni, IK "InTag", "Dilles fashion" un Piepūšamo atrakciju nomu Gulbenē u.c.

Diemžēl pamatīgs kavēklis šiem uzņēmējiem ir lielais attālums līdz biznesa inkubatoram Madonā, tāpēc būtu lietderīgi atvērt Valmieras/Madonas biznesa inkubatora filiāli Gulbenē, kā arī vēl divās vietās – izveidot jaunu biznesa inkubatoru Cēsīs un atvērt Liepājas/Kuldīgas biznesa inkubatora filiāli Saldū.

Ekonomikas ministrijas (EM) plāns samazināt reģionālo biznesa inkubatora programmu

EM plāns samazināt reģionālo biznesa inkubatora programmu par 12 miljoniem eiro un šo finansējumu pārdalīt par labu "Altum" aizdevuma komponentei un divām citām valsts atbalsta programmām – Klasteru programmai un Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmai – nozīmētu, ka atbalsts tiktu pārdalīts par labu Latvijas ekonomiski aktīviem vidējiem un lieliem uzņēmumiem, kuriem ir dzīvotspējīgs bizness ar augstas pievienotās vērtības produktu vai pakalpojumu īpatsvaru savā ražošanā un kuri caur dalību starptautiskajos tirgos un inovatīvas stratēģijas izstrādi zināšanu ietilpīgās jomās būtiski kāpinātu savu noieta tirgu apjomus.

Šie visi pasākumi būtu atbalstāmi, taču, vērtējot no reģionālās ekonomikas aspekta, to nevajadzētu darīt uz reģionālo biznesa inkubatora rēķina.

Klasteri ir Gaujas nacionālā parka klasteris "EnterGauja", Informācijas tehnoloģiju klasteris, Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris, Latvijas elektronikas un elektrotehnikas nozares klasteris u.c. Lielākā daļa klasteru dibinātāju un operatoru ir attiecīgās jomas federācijas vai arī asociācijas. Tā, piemēram, Latvijas Eksporta klasteris ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras iniciatīva, kas vērsta uz Latvijas ekonomiski aktīvo uzņēmumu konkurētspējas palielināšanas iespējām ārējos tirgos.

Pārdomas par atbalsta pasākumu efektivitāti

Cik efektīvs ir konkrētais atbalsta instruments un kurš no tiem ir labākais, šobrīd nav iespējams pateikt, tāpat arī, cik daudz viens vai otrs ERAF atbalsts ir devis reālu biznesa pieaugumu konkrētiem uzņēmējiem. Kaut arī sabiedrībā ir liela interese par šo programmu efektivitāti, līdz šim reālo ieguvumu salīdzinājuma nav.

Lai lemtu par atbalsta veidiem un pārdali, būtu svarīgi apkopot pieejamos novērtējumus un pierādījumus nodokļu veidā. Par reģionālajiem biznesa inkubatoriem šie skaitļi ir iespaidīgi un parāda, ka nodokļos ir saņemts vairāk, nekā samaksāts no valsts puses. Pēc LPS domām, BI uzrādītie rādītāji par apgrozījumu ir izcili – kopā 62 miljoni eiro un kopā samaksātie nodokļi – astoņi miljoni eiro.

Pēc Valmieras biznesa inkubatora rīcībā esošajiem datiem, Valmieras BI uzņēmumi 2018. un 2019. gadā nodokļos samaksājuši lielākas summas, nekā tie pieprasījuši grantu atbalsta finansējumā: 2018. gadā Valmieras BI uzņēmumi nodokļos samaksājuši 151 288 eiro, savukārt grantu pieprasījumu summa bija 89 069 eiro; 2019. gadā Valmieras BI uzņēmumi pirmajos trīs ceturkšņos nodokļos samaksājuši 214 287 eiro, bet grantu atbalstā pieprasītā summa šajā periodā veido 62 965 eiro. Tāpat Valmieras biznesa inkubatora uzņēmumi kopš programmas sākuma ir radījuši 49,45 darbavietas (PLE).

Šie dati acīmredzami atspoguļo programmas efektivitāti un vēlreiz apstiprina to, ka Inkubatoru programmu vajadzētu turpināt un attīstīt plašāk uzņēmumiem sniegto atbalstu, tādējādi sniedzot reālu pienesumu Latvijas IKP.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ekonomikas ministrija ERAF Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra Latvijas Pašvaldību savienība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera VARAM
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form